Jaunalksnes sarunu lietā neesot "nopludināta" svarīga informācija (1)

Jau ziņojām, ka viens no šajā krimināllietā apsūdzētajiem - Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas (FP) direktora vietnieks Jānis Laizāns - vērsies pie ģenerālprokurora Jāņa Maizīša ar lūgumu pārbaudīt, kurš no šīs lietas dalībniekiem vai arī tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem ir nelikumīgi nopludinājis slepenu informāciju.

Laizāns iesniegumā ģenerālprokuroram apgalvoja, ka 2.novembrī - nākamajā dienā pēc Jaunalksnes telefona sarunu lietā notikušās tiesas sēdes - laikrakstā "Diena" bijis publicēts raksts, kurā bijusi valsts noslēpumu saturoša informācija par šo krimināllietu.

Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa sacīja, ka prokuratūra Laizānam ir nosūtījusi atbildi, kurā norādīts, ka pārbaude ir pabeigta un tajā konstatēts, ka šajā lietā nav publiskotas valsts noslēpuma saturošas ziņas.

Adlers pieņēmis lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu nozieguma fakta trūkuma dēļ.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka laikrakstā publicētie fakti bija no lēmuma par lietas nodošanu tiesai. Prokuratūrā apstiprināja, ka šajā lēmumā nav tādas informācijas, kas saturētu valsts noslēpumu.

LETA jau ziņoja, ka lietā pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, apsūdzētas četras FP amatpersonas - Laizāns, FP Iekšējās drošības daļas priekšnieks Raivis Freibergs un FP amatpersonas Vasīlijs Kivļonoks un Aldis Klems, kurš darbu FP gan jau ir pametis.

Pēc prokuratūras domām, viņi, būdami valsts amatpersonas, tīšām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, veica nelikumīgas darbības, kas saistītas ar Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos, tā nodarot būtisku kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai. Viņu darbības arī izraisījušas smagas sekas, radot kaitējumu ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm.

Saskaņā ar Krimināllikuma 318.panta 2.daļu vainīgās personas var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai ar naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām.

LETA jau ziņoja, ka Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Andra Guļāna vadītā Tiesnešu disciplinārkolēģija izteica piezīmi tiesnesei Marijai Goldšmitei, kura sankcionēja Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanos. Motīvi, kas likuši izteikt tiesnesei piezīmi, nav konkretizēti.

Tiesnese Goldšmite, izskatot FP lūgumu, devusi atļauju veikt Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanos laikā no 2005.gada 6.decembra līdz 2006.gada 6.janvārim un šo informāciju likumā noteiktajā uzraudzības kārtībā nosūtījusi Ģenerālprokuratūrai. Ar lūgumu pārbaudīt sankcijas izsniegšanas likumību AT vērsās Jaunalksne, lūdzot ierosināt pret tiesnesi disciplinārlietu.

Vēlāk atklāts, ka žurnālistes sarunas noklausītas arī pērn pavasarī. Iespējams, arī šo sarunu noklausīšanos lūgusi sankcionēt FP. Pieļauts, ka sankcija varētu būt saņemta, maldinot AT tiesnesi. Oficiāli šī informācija nav apstiprināta.

Rīgas apgabaltiesa 9.februārī piedzina 100 243 latus no valsts VID un Finanšu ministrijas (FM) personā par Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos. 100 000 latu ir morālā kompensācija Jaunalksnei, bet 243 lati - tiesāšanās izdevumi. Jaunalksne prasīja 300 000 latu kompensāciju, bet daļā par 200 000 latu tiesa prasību noraidīja.

Tiesa atzina par prettiesisku FM un VID rīcību, nepildot tiesību normās noteiktās prasības un tā aizskarot Jaunalksnes tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

VID ir iesniedzis apelācijas sūdzību par tiesas spriedumu. Vēlāk apelācijas sūdzību iesniedza arī Jaunalksne. Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta plāno lietu izskatīt 2008.gada 18.septembrī.