Mārtiņdienas svinības šoruden iekrīt piektdienā, tātad gatavoties atliek laika vēl vismaz trīs dienas. Līdzās dažādām jautrām izdarībām katra kārtīga saimniece galdā ceļ arī bagātīgu Mārtiņdienas cienastu, kurā neiztikt bez zoss, bet, pieticīgāk klājot galdu, der arī pildīta vista. Savukārt, ja maciņš ļauj, cienastā var pasniegt arī tītaru. Pēc ražas novākšanas latvieši svinēja svētkus ar īsti gastronomiskām izpriecām, papildinot putnu gaļas ēdienus ar kartupeļiem, pupām, zirņiem...
Jau otrdien zosis varēja iegādāties Rīgas Centrāltirgū, kā arī Vidzemes tirgū. Vidēji zosis tirgo pa 5 latiem kilogramā. Nopērkamas veselas zosis, kurām cena esot noteikta "uz aci", kā atzina paši tirgotāji. Slaidāks un sīkāks putns maksā ap 7 latiem gabalā, bet treknāks un apaļāks zoss eksemplārs nopērkams, sākot no 10 latiem. Pavisam izcili un izskatīgi zosu cepeša kandidāti iegādājami par 20 latiem. Pārlieku lielas izvēles zosu klāstā gan nav – Centrāltirgū tās tirgoja tikai divās vietās, turklāt pārdevēji brīdināja, ka, tuvojoties Mārtiņiem, putnu gaļas cena noteikti vēl augšot.
"Rimi" veikalos šajos svētkos svaigu zosu diemžēl nebūšot, bet būs nopērkamas saldētas. Varēs iegādāties arī pīles un tītarus.
Laba un kvalitatīva zoss gaļa nedrīkst būt stinga. Jāpiebilst, ka sasaldēta tā ir zaudējusi lielu daļu uzturvērtības. Svarīgi ir noskaidrot putna lietošanas termiņu, izknaibīt tā sānus, tā pārbaudot, vai ir pietiekami daudz gaļas, izpētīt, vai zosij ir tīra āda, tukla krūts daļa, dzeltens knābis un kājas. Vislabāk, ja tā sver līdz pieciem kilogramiem.
Tradicionāli latvieši zosi pilda ar āboliem, klāt pasniedzot skābus kāpostus. Bet, izvēloties putna pildījumu, var paļauties uz brīvu fantāzijas lidojumu. Piemēram, Eiropā, kur joprojām ir saglabājusies zoss ēšanas tradīcija, putnu pilda ar zirņiem, baltmaizi, rīsiem...
Zosu audzētājs Vidzemes tirgū iesaka šādu cepeša recepti: zosi divas diennaktis marinē skābā vīnā, kam pievienoti ķiploki, pipari un dažādas garšvielas, un, liekot krāsnī, zoss vēderu pilda ar āboliem.
Zoss cepetis ar āboliem un sutinātiem kāpostiem: nesaldētai zosij nogriež spārnu galus, kājiņu galiem un spārniem uzsien pergamenta micīti, lai tie neapdegtu. Ielej cepešpannā nedaudz ūdens un ieliek pamatni, uz kuras uzlikt zosi, lai tā neatrastos tieši ūdenī. Zosi pilda ar skābiem rudens āboliem, tad vēderu aizšuj. Ierīvē ar sāli (vislabāk der rupjais sāls bez piedevām) un aplaista ar izkausētu sviestu.
Zosi cep apmēram 200 °C, laiku pa laikam pārbaudot, vai nav iztvaikojis cepešpannā ielietais ūdens, un aplaistot cepeti ar mērcīti, kas rodas no sviesta. 5 kg zoss ir jācep apmēram trīs stundas.
Kad cepetis jau daļēji gatavs, to var aplikt ar nomizotiem un ar sāli apbārstītiem kartupeļiem.
Ja zoss kļūst pārāk brūna, to var pārklāt ar foliju. Ja zoss gadījusies pārāk liesa, tad tai virsū var uzklāt speķa šķēlītes vai dāsnāk laistīt ar sviestu.
Sutināti kāposti pie šāda zoss cepeša vislabāk izdodas, ja ņem ne pārāk saldus kāpostus, vēlams ar ķimenēm. Sautē kopā ar speķa gabaliņu, klāt pieliekot nedaudz cukura. Tas dod brūnumu.
Kad viss gatavs, sagriež zosi gabaliņos, liek uz liela šķīvja un apkārt tiem kārto kartupeļus, bet kāpostus pasniedz atsevišķā bļodā.
Zosi sautē katliņā kopā ar garšvielām. Sadala gabalos, pēc iespējas samazinot tauku daudzumu (taukus izkausē atsevišķi). Gabalus apcep vai nu karstā eļļā, vai cukurā. Saliek gabalus katlā, pievieno karstu vistas buljonu, uzvāra, noputo, pievieno garšvielas. Ja patīk, var pievienot ābolu biezeni un šalotes, tad mērce iznāk biezāka un zosij ir maigāka garša.
Liekos taukus lieliski var izmantot kartupeļu cepšanai vēlāk.