Bijušais eiroparlamentārietis Mirskis 4.maiju atzīmē ar padomju armiju slavinošas filmas pirmizrādi

Patriotiski noskaņotie daugavpilieši un pilsētas vadība neatkarības atjaunošanas dienu 4.maijā iesāka Krāslavā. Te pirmoreiz notika militārā parāde ar bruņoto spēku vienību, tehnikas un helikopteru piedalīšanos. Parādi pieņēma Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Tāpēc Daugavpilī svētku pasākumi bija ieplānoti pēcpusdienā. Vienības laukumā izveidota estrāde, kuras priekšā galds ar balto galdautu. Vienīgi mielasta vietā te atzinības raksti. Pēc tam koncerts.

Daugavpils kultūras pilī arī notika svinīgs pasākums. Te savu filmu «Gūtmaņa alternatīva» daugavpiliešiem pirmoreiz rādīja bijušais Saeimas un Eiropas Parlamenta deputāts Aleksandrs Mirskis.

Filmas tehniskais seanss Daugavpilī ir plaši izreklamēts. Katrā tramvaja pieturā ir plakāts, kurā redzamas filmas zvaigznes – Arnis Līcītis, Vita Balčunaite un Aleksandrs Mirskis.

Trīs stundas pirms seansa biļetes ir gandrīz izpārdotas. Interesentu ir daudz, taču zālē daudz brīvu vietu. Nav ieradušies lūgtie viesi. Filma ir par varonīgu ebreju izcelsmes padomju lidotāju Volfu Gutmanu, kuram uzdots caur vāciešu kontrolētu teritoriju nogādāt slepenu vēstījumu padomju armijas daļai Latgalē.

Uzdevumā viņam jādodas nevis ar lidmašīnu, bet gan motociklu. Ceļā viņam sanāk saķeršanās ar latviešu leģionāriem. Četrus viņam izdodas nogalināt tuvcīņā. Turpinājumā viņš kopā ar ceļā satiktiem sarkanarmiešiem iesaistās cīņā ar leģionāru pārspēku, ko komandē viņa bērnības draugs. Arī no šā slaktiņa viņš izkuļas sveikā. Kad uzdevums izpildīts, viņu sagaida nevis apbalvojumi, bet gan nopratināšana, jo nenovīdīgi cīņu biedri viņu nosūdzējuši par brīvdomību un cilvēcīgu attieksmi pret ienaidnieku. Tomēr viss beidzas labi – viņu izglābj radniecība ar augstu virsnieku, ko spēlē Arnis Līcītis. Drosmīgo lidotāju filmā tēlo pats Aleksandrs Mirskis.

VIKTORS, filmas skatītājs: - Filma man patika, kā viņa izskatīsies pilnajā versijā, to es nezinu.

ALEKSANDRS, filmas skatītājs: - Par brīvu var skatīties!

LUDMILA, filmas skatītāja: - Ciktāl es zinu vēsturi, man viss filmā likās patiesi. Man viņa dziesmas ļoti patīk. Man liekas, ka filmā viņš nospēlēja labi.

- Vai jūs nedomājat, ka tā viņam bija reklāma?

- Domāju, ka nē. Viņš ir citādāks cilvēks, es domāju.

Mirskis Daugavpilī ir populārs politiķis. 9. Saeimā ievēlēts no partijas «Saskaņa». 2009.gadā viņu ievēlēja Eiroparlamentā. Pēc šā panākuma viņš pameta Saskaņu. Iemesls esot bijušas domstarpības ar Jāni Urbanoviču. 2013.gadā Mirkis kļuva par vienu no partijas «Alternatīve» līderiem. Viņš ir arī dziesminieks un rakstnieks.

Filma «Gūtmaņa alternatīva» uzņemta pēc Mirska sarakstīta tāda paša nosaukuma nepublicēta romāna, kas esot balstīts patiesos notikumos.

Galvenā varoņa prototips esot Krāslavā dzimušais Mirska vectēvs. Galvenā loma bijusi paredzēta citam aktierim, taču filmēšanas sākumā viņš neesot ticis, tāpēc politiķim pašam nācies uzņemties šo pienākumu.

ALEKSANDRS MIRSKIS, partijas «Alternatīve» līderis: - Es negribu izpildīt galveno lomu. Tas bija slučaj. Tā izdosies. Es nevaru, es negribu spēlēt šo filmu. Es gribu tikai filmēt šo filmu. Tas nebija mans mērķis, saprotiet. Man mērķis bija parādīt cilvēkiem, kas bija taisnība. Un nevienai pusei nebija taisnība, ne labajai, ne kreisai pusei. Taisnība ir pa vidu.

Filma pagaidām nav gatava. Seanss sarīkots, lai uzzinātu skatītāju viedokli par safilmēto.

Gatava tā būšot rudenī. Kopumā būšot četras sērijas. Notiekot sarunas ar Francijas, Ukrainas un Krievijas televīzijām par filmas demonstrēšanu.

ALEKSANDRS MIRSKIS, partijas «Alternatīve» līderis: - Tēma ir dzīva, tā skar katru. Tēma par patiesību, kas te notika. Nebija stulbu ienaidnieku un nebija pašu gudrāko Latvijas atbrīvotāju.

Šodien ir grūti uzrakstīt godīgu scenāriju, es centos tuvoties patiesībai, bet es saprotu vienu lietu – būs jātaisa viena versija Krievijai, tāpēc ka daudziem nepatiks, kas te pateikts, otru versiju nāksies taisīt Eiropai un citiem.

Lai gan Mirskis stāsta, ka filma ir patiesa, objektīva un ir tikai nedaudzas atkāpes no vēstures, vēstures pētniekiem ir cits viedoklis.

VIKTORS ANDRUŠKEVIČS, Austrumlatvijas vēstures pētnieku biedrība «Laterna»: - Tā nav filma par Otro pasaules karu. Tas ir dotā autora viedoklis un skatījums uz Otro pasaules karu.

Piemēram, pirmskara Latvijā normāli bija ebrejus saukt par žīdiem. Autora prāt tas nav normāli. Bija moments, ka viņi apsprieda Latvijas-Lietuvas robežu. 1944.gadā tādas nevarēja būt.

Filmas nosaukums ir «Gūtmaņa alternatīva». Arī Mirska vadītās partijas nosaukums ir «Aternatīve». Tā esot tikai sakritība. Tomēr pēc filmas viņš skatītājiem dalīja suvenīrus ar partijas simboliku.

ALEKSANDRS MIRSKIS, partijas «Alternatīve» līderis: - Nē, nē, ne tāpēc. Kad beidzas filma, tur būs atbilde, kāpēc alternatīva. Tas ir karš. Visi cilvēki, kas karoja, visi bija problēmas. Un kā viņi izdosies risināt problēmas. Tas būs galā. Tas nesaistīti ar partijas nosaukumu nekādā gadījumā.

- Un kāpēc 4.maijā?

MIRSKIS: - Nē, tas ir prosto slučainostj. Nekas, es runāju ar mēru, viņš teica – varbūt nevajag. Bet viņiem nebija neviena brīva diena. Mēs gribējām parādīt filmu 9.maijā, bet zāle bija aizņemta.

Šobrīd Kultūras pils afišā redzams, ka nekādi pasākumi 9.maijā nav paredzēti. To apstiprināja arī iestādes amatpersonas.

Pasākums Daugavpils Kultūras pilī notika krievu valodā. Arī filma nebija tulkota – uz krievu valodu pārtulkotas vien tās vietas, kur runā latviski. Taču klātesošie visu saprata un tulkojums nevienam nebija nepieciešams.