/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas atjaunot Padomju savienību, iekļaujot tajā arī Baltijas valstis, sacīja Ukrainas Militāri politisko pētījumu centra eksperts informācijas drošības jautājumos Vjačeslavs Gusarovs.
Ukrainas eksperts: Putins vēlas atjaunot PSRS un iekļaut tajā Baltijas valstis
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš atgādināja, ka Putins jau pirms vairākiem gadiem pavēstīja - PSRS sabrukums ir bijusi pēdējo gadsimtu lielākā ģeopolitiskā katastrofa. «Pēdējo piecu gadu laikā viņš aizvien vairāk un vairāk atkārto šo naratīvu. Tā kļūst par mantru - Padomju savienībai ir jāeksistē. Krievija par saviem satelītiem ir pārņēmusi Baltkrieviju un Kazahstānu. Mēģināja arī Ukrainu, taču tas neizdevās,» skaidroja Gusarovs.
Ukrainas Militāri politisko pētījumu centra eksperts informācijas drošības jautājumos skaidroja, ka ideja par PSRS atjaunošanu ir radusies Putina prātā un tajā ir iekļauta ne tikai Ukraina, bet arī Baltijas valstīs. Lai to panāktu Krievija arī izmanto ideju par to, ka Eiropas Savienība drīzumā sabruks, bet daļa to valstu nokļūs Maskavas ietekmē.
Vaicāts, vai Latvijā arī ir pamanāma Krievijas informatīvā ietekme, Gusarovs pauda, ka Baltijā joprojām strādā daudz Krievijas zīmolu.
«Tāds ir, piemēram, benzīna uzpildes staciju ķēde «Lukoil«. Viesnīcās retranslē Krievijas televīzijas kanālus. Grāmatu veikalos pārdod tādu literatūru, kuru pie mums nicina. Neraksturīgi ir tas, ka jūsu [Latvijas] informatīvā telpa ir sajaukta kopā ar Krievijas. Atsijāt [Krievijas veicināto] negatīvismu vēl Latvijā nav iemācījušies,» sacīja Ukrainas eksperts.
Viņš gan norādīja, ka Latvijai ar laiku izdosies to izdarīt un iemācīties.
Gusarovs ir Ukrainas Militāri politisko pētījumu centra eksperts informācijas drošības jautājumos, kā arī rupas «Informatīvā pretestība» dalībnieks. Viņš ir rezerves pulkvedis, ilgu laiku nodarbojies ar informācijas karu problemātiku. Pašlaik profesionāli nodarbojas ar Krievijas informatīvo operāciju pret Ukrainu analīzi.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Rīgā piektdien notika seminārs «NVO un mediju loma hibrīdkarā. Ukrainas pieredze divus gadus pēc Krievijas iebrukuma», kurā eksperti no Ukrainas stāsta par tiem hibrīddraudiem, ar kuriem valstij nācās saskarties Krievijas agresijas rezultātā.
Pasākumā tika ieskicēti mehānismi cīņai ar hibrīdapdraudējumiem, tostarp Ukrainas pieredze likumdošanas jomā, un sniegta jaunākā informācija par situāciju nemiera skartajos šīs valsts reģionos.
Seminārā uzstājas Ukrainas Informācijas politikas ministra vietniece Tatjana Popova, Militāri politisko pētījumu centra vadošais eksperts Vjačeslavs Gusarovs, Hibrīdkara pretestības biroja dibinātājs Jevgeņijs Magda, kā arī Latvijas Aizsardzības ministrijas Parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļējevs.
Minēto Ukrainas ekspertu pārstāvētās organizācijas aprīlī laidušas klajā semināra tematiku papildinošus materiālus. Hibrīdkara pretestības birojs izdevis ziņojumu «Krievija - 2016: hibrīdkara kontūras». Savukārt Gusarovs ir viens no jaunās grāmatas «Iebrukums Ukrainā: Krievijas agresijas hronika» autoriem.