“Esmu cilvēks - sabiedrība” (7)

No Ogres rajona LNT šovā "Latvijas princese" piedalījās trīs meitenes – Diāna Kubasova, Krista Pesecka un Jogita Pūpola. Atraktīvo meiteni Jogitu Pūpolu, kura no Ogres rajona šovā izturēja visilgāk, noteikti ievērojis katrs. Viņa izcēlās ar patiesumu un to, ka nenolaidās tik zemu, lai pārējās meitenes aprunātu. Viena no aktīvākajām Ogres rajona Skautu un gaidu organizācijas dalībniecēm dzīvo Ķegumā un aizraujas ar ballīšu organizēšanu bērniem.

Pirms intervijas ar Jogitu pagājušā gada "Ogres Ziņu" numurā atrodu rakstu, kurā aprakstīts, kā Jogita Pūpola kopā ar Jāni Liepiņu organizācijas formās ieradušies redakcijā, lai aizstāvētu izskanējušo viedokli, ka Ogres rajonā vairs nav aktīvu organizācijas vienību.

Jogitu varētu salīdzināt ar saules staru – mūsu sarunas laikā viņa ne mirkli nebeidz smaidīt. Viņas smaids mani pozitīvi uzlādē. Ne velti Jogitas dzīves moto ir "Nav ļaunuma bez labuma!" un "Nemet plinti krūmos!". Meitene sevi raksturo kā draudzīgu – un tā patiešām ir. Jau sarunas sākumā pārejam uz "tu", jo jauniete atklāj, ka nav tik veca, lai viņu uzrunātu uz "jūs".

Izstāsti savu dzīvesstāstu!

Bērnībā līdz piektajai klasei dzīvoju Daugmalē. Vēl tagad, reizēm braucot garām Daugmalei, vienmēr noskatos – šis bija tas dīķis, kurā peldējos, re, kur māja, kurā dzīvoju, un šajā ozolā uzrāpos! Tur es gāju visos iespējamajos pulciņos – brīvajā cīņā, floristikā, dejās, kopā ar brāli spēlēju futbolu, apmeklēju mākslas skolu. Tad ar vecākiem pārcēlāmies uz dzīvi Ķegumā. Arī Ķegumā biju aktīvā meitene un iesaistījos, kur vien varēju. Četrus gadus nodarbojos arī ar jāšanas sportu. Vienpadsmitās klases vidū no Ķeguma komercnovirziena vidusskolas pārgāju uz Ogres vakara vidusskolu. Pēc tam iestājos Latvijas Kultūras koledžā Kultūras tūrisma un pasākumu vadības programmā. Ļoti labi to pabeidzu un diplomdarbu aizstāvēju teicami. Gribu mācīties arī tālāk, bet vēl īsti neesmu izlēmusi - ko. Tagad strādāju uzņēmumā "Jampadracis" un organizēju ballītes bērniem. Grūtākais ir tas, ka pārsvarā jāstrādā nedēļas nogalēs vai darbdienu vakaros.

Kāda biji bērnībā? Par ko sapņoji?

Gribēju būt modele. Bērnībā darīju visu ko, bet nekad netiku spēlējusi teātri, taču tagad mana galvenā nodarbošanās saistīta ar teātri. Arī šovā "Latvijas princese" vienā no sērijām kā savu talantu rādīju fragmentu no "Pepijas". Man princesi skolas ludziņās gan nesanāca spēlēt, taču tagad gan šovā, gan darbā ir jātēlo princese.

Skolas laikā biju traka. Vienreiz man bija priekšā nokrāsoti zaļi mati, bet aizmugurē - sarkani. Nekad nebiju maziņā, klusiņā – vienmēr biju mainīga. Mācījos vidēji. Atsevišķos priekšmetos pat gadījās pa divniekam, taču galīgs "dunduks" arī nebiju.

Kā iesaistījies skautos?

Skautu un gaidu organizācijā mani iesaistīja tās vadītāja Edīte Sīle caur vecākiem. Toreiz mans tētis strādāja Ķeguma domē un skautiem vajadzēja "busiņu" no domes. Vadītāja uzzināja, ka domniekam ir meita Jogita, un ņēma mani līdzi uz visām nometnēm. Ļoti ātri iedzīvojos – jau otrajā gadā tiku uz lielo "džamboreju" Austrijā. No tā laika sapratu – jā, tas ir priekš manis! Skautos man patīk tas, ka brauc uz nometnēm un veidojas kontakti visā Latvijā. Varu aizbraukt, piemēram, uz Rēzekni un noteikti atrast tur kādus draugus no skautiem vai gaidām.

Ko dari brīvajā laikā?

Tā kā mans draugs ir dīdžejs, bieži apmeklēju dažādus pasākumus. Daudz laika aizņem arī pašas vadītās ballītes. Vasarās tās ir skautu un gaidu nometnes. Starp citu, nesen ieguvu autovadītājas apliecību – par to man liels urrā! Esmu pierādījusi, ka neesmu galīgi blonda!

Pārsvarā izklaidējos kopā ar draugiem. Dzīvē par galveno viennozīmīgi uzskatu ģimeni. Ja agrāk man šķita, ka vajadzētu kādu miljoniņu, tad tagad ļoti novērtēju to, ko nozīmē vecāki. Tas ir kaut kas! Ļoti mīlu mammu un tēti – tie ir cilvēki, kuri man devuši ļoti daudz.

Kā izdomāji piedalīties šovā "Latvijas princese"?

Es neizdomāju! Nemaz nebija tā, ka tu varēji tā aiziet un pieteikties. Vajadzēja, lai kāds draugs tevi iesaka. Mani ieteica draudzene Sanita, un man pienāca vēstulīte "draugos", lai aizpildu par sevi anketu. Tā es, neko daudz nedomājot, aizpildīju. Izrādījās, ka arī vēl viena draudzene ir pieteikta, tāpēc nolēmām uz atlasi braukt kopā. Aizbraucam, skatāmies – cilvēku tik daudz! Gājām, lai būtu jautri, nevis, lai tur tiktu! Mums intervijā prasīja, ko protam, atbildam – mākam krustdūrienā šūt un tamborēt... Pirmajā intervijā uzdeva vispārīgus jautājumus. Otrajā kārtā jau bija jāizvēlas, kurš vīrietis no piedāvātajiem trim visvairāk patīk. Tur bija arī Valda Škutāna bilde. Prasīja, vai māku dziedāt, dejot, kaut ko spēlēt. Sapratu, ka galvenā cīņa būs par princi, bet man jau ir savs princis, tāpēc biju vīlusies. Trešajā kārtā mani uzaicināja uz fotosesiju. Biju nolēmusi vairāk neiet uz atlasi, bet, tā kā pateica, ka taisīs bildes, nolēmu tomēr aiziet, jo veidoju savu modeles portfolio, un labas bildes nenāktu par sliktu! Kad kopā ar visām meitenēm iekļuvu lielajā bildē, sapratu – atpakaļceļa vairs nav, jāiet un jāpiedalās!

Ko, tavuprāt, nozīmē princese?

Princese man asociējas ar meiteni no pasaku grāmatām. Pirmais, kas man nāk prātā, dzirdot vārdu "princese", ir liela kleita, balts zirgs, princis. Latvijas princese, protams, atšķiras no mana izsapņotā princeses tēla. Pirms šova es noteikti pateiktu, kā tieši atšķiras, bet tagad...

Ar kurām meitenēm no šova tev izveidojās vislabākās attiecības?

Es jau uzreiz pateicu, ka negāju uz šovu meklēt sev sirdsdraudzenes. Jo, kā jau šova dalībniece Sabīna teica - mēs esam konkurentes. Pēc šova vislabākās attiecības izveidojās ar Kristu Pesecku – viņa arī ir no Ogres. Arī ar Evu Osovsku, vecāko konkursa dalībnieci, bija ļoti sirsnīgas attiecības. Labi satieku ar Nelliju, Zandu, Helēnu, Agitu, Montu un Daci. Konkursā ar nodomu bija sameklētas 20 pavisam atšķirīgas meitenes – lai būtu interesanti, lai rastos kašķi, domstarpības...

Vai sāc sajust to, ka esi slavena?

Es neesmu slavena. Sev pievērstu uzmanību, protams, jūtu, bet tas arī ir citādāk. Nesen ar vecākiem bijām aizbraukuši uz laukiem un Jelgavā iegājām veikalā. Man mamma četras reizes teica: "Reku, reku uz tevi skatās!" Uz ielas varbūt ne tik ļoti, bet veikalos gan.

Tad bija arī pasākums dvīnēm, kuru es vadīju. Biju saģērbusies kā Malibu meitene, un mazās dvīnes tik ļoti gribēja ar mani nofotogrāfēties. Viņas teica, ka grib fotogrāfēties ar princesi un salikt "draugos". Tas bija tik mīļi... Vēl vienreiz meitenītes man ķērās ap kaklu un teica: "Tu esi tik forša, mēs tevi mīlam!" Tie ir gadījumi, kuri man tiešām saka – bija vērts piedalīties šovā. Lai arī bija milzīga slodze – filmējāmies no rīta līdz pašam vakaram.

Ja būtu iespēja, vai ietu vēlreiz uz šovu?

Īstenībā nevaru nemaz pateikt. Laikam ietu, bet ne uz šāda veida šovu. Kas man nepatika tajā? Varbūt tas, ka mums uz šova laiku atņēma telefonus un ļāva lietot tikai noteiktā, neilgā laikā. Viss filmēšanas grafiks bija ļoti blīvs – pašā pirmajā reizē tu atnāc un - klaukš! Kameras visapkārt!

***

Ko par Jogitu saka citi:

Baiba Ozoliņa, Jogitas skolasbiedrene Latvijas Kultūras koledžā:

Jogita ir ļoti forša meitene. Viņa šovā neuzspēlē un ir patiesa. Starp citu, es ar viņu un vēl dažām meitenēm gājām kopā uz šova atlasi. Es netiku, bet liels prieks par viņu. Atceros, kā vienreiz braucām vilcienā, un man bija dzimšanas diena. Jogita, padzirdējusi to, uzreiz teica: "Klausies, brauc pie manis! Iedzersim tēju, pasvinēsim!" Jogita nešķiro cilvēkus un draudzējas ar visiem.

Vladislavs Krasovskis, skauts un Jogitas skolasbiedrs

Latvijas Kultūras koledžā:

Jogitu pazīstu jau no 5.klases. Kopā darbojamies gaidu un skautu organizācijā. Kā cilvēks viņa ir tieša, nekad nerunā "caur puķēm". Viņa vienmēr sasniegs savus mērķus. Kaut vai "ies pāri līķiem"! Ļoti interesanta un pārliecinoša meitene.