Kamēr mūsu mākoņu stūmēji plāno ieguldīt vairāk par miljardu eiro jaunas atomelektrostacijas būvē, kurai pat nav atrisinājuma izlietotās kodoldegvielas drošas ilgtermiņa (24 100 gadu = radioaktīvā plutonija pussabrukšanas laiks) uzglabāšanas jautājumam, tikmēr Eiropā tiek sasniegts tiešām liels progress atjaunojamo resursu izmantošanā un energotaupības pasākumos.
Investīcijas atjaunojamajai enerģijai un energotaupībai, nevis AES par miljardu! (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jau vairāk nekā septiņus gadus Eurobserv’ER apkopo Eiropas Savienības atjaunojamās enerģijas datus lai raksturotu sektora attīstību. Šoreiz par diviem virzieniem, kurus Latvijā var izmantot daudz vairāk - saules termisko enerģiju un biogāzi.
Interesanti, ka saules izmantošanu siltā ūdens iegūšanai 2005.gadā papildinājuši jau vairāk kā 2 miljoni kvadrātmetru jaunu saules termisko kolektoru, kuru kopējā jauda ir 1450 termiskie megavati. Proti, faktiskais pieaugums ir ļoti liels - 22,8%.
Galvenie termiski sildīta ūdens "noņēmēji" ir Vācija, Austrija un Grieķija, pieaugot fraņču un spāņu noieta tirgiem. Starp citu, Latvijā vasarā ir gana silts, lai mēs savas siltumnīcas un dušas ūdeni pavisam vienkārši un videi draudzīgi sildītu saulītē. To pašu ūdeni var pumpēt vējš, un nekādas enerģijas krīzes vai energokompāniju monopolisti neapturēs mūsu tomātu ienākšanos un nepārtrauks labu vasaras dušu. Arī mūsu lauku pagrabi ir teicams saules un zemes enerģijas ilgtspējīgas izmantošanas piemērs. Padomājiet, nevajag ne elektrību, ne siltumnīcefekta gāzi - freonu, bet kartupeļi, sīpoli, burkāni, āboli, utt. glabājas "ka prieks" un par pliku paldies saulītei.
Biogāze 2005.gadā Eiropas Savienībā ir saražota 5 miljonu naftas tonnu ekvivalentu apmērā. Turklāt, augot naftas un dabasgāzes cenai, tās nozīme tikai pieaug. Biogāze var teicami kalpot par sabiedriskā transporta degvielu, aizstājot importēto dīzeļdegvielu vai lauksaimniecības zemi pāris gados noplicinošo rapsi. Jo lielāka pilsēta/rajons, jo vairāk komposta, jo vairāk biogāzes pilsētas/rajona biogāzes autobusiem.
Noslēgumā mēs vēlētos aicināt jauno valdību jau daudz nopietnāk apzināties globālo klimata izmaiņu ietekmi piejūras zemē - Latvijā un neizbēgamās globalizācijas ēras norietu līdz ar naftas ekonomikas laikmeta beigšanos pārdesmit gadu no šodienas. Kodolenerģija nav izeja, jo tā faktiski paredz ārkārtīgi bīstama un ūdenī nonākt nedrīkstoša radioaktīvo atkritumu sloga uzlikšanu nākamajām paaudzēm desmitiem tūkstošu gadu garumā (izlietotās kodoldegvielas pussabrukšanas periods), tāpēc lūdzam sekot Eiropas paraugam un daudz nopietnāk atbalstīt atjaunojamo enerģiju jomu un jaunu darbavietu radīšanu te. Mēs varam, ja gribam.
Eiropā Latvijas komisārs Andris Piebalgs faktiski ir uz ceļa, lai tiktu ietaupīts milzīgs daudzums izniekotas enerģijas (20% līdz 2020.gadam). Arī blokmāju siltināšana ir šādu pasākumu uzmanības lokā. Latvijā pagaidām tikai 1% no struktūrfondu naudas tiek veltīts energoefektivitātes celšanai, kamēr 130 km/st autoceļš tiek uzskatīts par prioritāru objektu.
Cerēsim, ka mūsu jaunā valdība, uzrotīs piedurknes un ķersies klāt tam, ko iepriekšējās nav paveikušas.
:)