/nginx/o/2018/07/12/8823936t1hc29d.jpg)
«Sirds veselība Latvijā ir ļoti aktuāla problēma, jo no sirds un asinsvadu slimībām mirst lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, turklāt nereti mirst pāragri,» situācijas nopietnību atklāj pacientu biedrības «ParSirdi.lv» vadītāja Inese Mauriņa. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc ir jāmudina sabiedrību domāt par savu sirds un asinsvadu veselību un jārīko šādas kampaņas, kuru laikā iespējams bez maksas konsultēties ar speciālistu un veikt pārbaudes, kuras nereti mēdzam atlikt.
Sirds veselības skola aizsākās pagājušajā gadā, un iedzīvotāju atsaucība bijusi liela. Kāpēc tas tas tiek darīts aptiekās? Doma ir pavisam vienkārša: «Cilvēkiem aptiekas ir pieejamas ne tikai Rīgā, bet arī reģionos, kā arī gadījumā, ja nav iespējams tikt pie sava ārsta, tad vismaz ir iespējams ieiet tuvākajā aptiekā, veikt sirds veselības pamatmērījumus un uzdot jautājumus speciālistam par baltu velti,» stāsta I.Mauriņa.
Tiesa, par savu veselību būtu jārūpējas regulāri un profilaktiskās pārbaudes jāveic arī bez šādām akcijām, turklāt ne tikai gados vecākiem, bet arī jauniem cilvēkiem.
«Pieredze rāda, ka šādu un līdzīgu kampaņveidīgu pasākumu gadījumā nereti cilvēkam tā ir pirmā reize pēc ilgāka pārtraukuma vai pirmā reize vispār, kad viņš izmēra savu asinsspiedienu, uzzina pulsu vai nosaka holesterīna līmeni. Tāpēc šādas akcijas palīdz laikus atklāt problēmu un uzsākt ārstēšanos, ja tas ir nepieciešams,» uzsver I.Mauriņa.
Šobrīd uzsākta arī izglītojoša kampaņa par vīriešu sirds veselību, jo tieši vīrieši no sirds un asinsvadu slimībām mirst pāragri. Vidējais vīriešu nāves vecums ir 68 gadi. Kāpēc tas tā ir? I.Mauriņa atklāj: «Vīrieši ikdienā nepietiekami rūpējas par savu veselību., un pat, ja sporto un cenšas ēst veselīgi, tomēr bieži vien nezina savus sirds veselības skaitļus un neiet pie ārsta, kamēr slimība neattīstas un rodas jau būtiskas komplikācijas. Mūsdienās ir tik daudz labu un efektīvu ārstniecības metožu un medikamentu – ir visas iespējas veikt izmeklējumus un izārstēties, tikai svarīgi ir to sākt darīt laikus.»
Jautāta par mūsu dzīvesveida paradumiem, kas veicina sirds slimību risku, I.Mauriņa atbild: «Joprojām tas ir nepietiekami veselīgs uzturs, transtaukskābes, mazkustīgs dzīvesveids. Cilvēkam nav obligāti jābūt maratonistam - šeit ir runa par samērīgu kardioloģisko slodzi, kaut vai 30 minūšu aktīva pastaiga vai viegls skrējiens katru dienu, kam ir svarīgi atrast laiku. Protams, arī smēķēšana atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz sirds-asinsvadiem.»
Kā ļoti nozīmīgu riska faktoru pacientu biedrības «ParSirdi.lv» vadītāja izceļ stresu: «To atzīst arī kardiologi, proti - mūsdienās tas ir ārkārtīgi svarīgs aspekts, jo cilvēki, pat ēdot veselīgi un veltot laiku sportam, esot darba virpulī, ik dienas cenšoties paspēt visu un nopelnīt visu pasaules naudu, nodara kaitējumu savam ķermenim un veselībai. Pastāvīgā adrenalīna izdalīšanās atstāj sekas. Tāpēc arī rodas augsts asinsspiediens, paātrināts pulss un citas komplikācijas.»
Šeit arī nonākam pie iemesla, kāpēc šī kampaņa – Sirds veselības skola – ir adresēta arī gados jaunākiem cilvēkiem: «Augsts asinsspiediens un citas sirds un asinsvadu problēmas neattiecas tikai uz tantiņām. Kā liecina mūsu aptaujas un pētījumi, tad cilvēki nemaz nezina, kāds viņiem ir asinsspiediens vai holesterīna līmenis, proti, nemaz nepārbauda, jo pieņem, ka viss ir labi. Taču fakti un kardiologu pieredze liecina, ka pie viņiem nonāk arī gados jaunāki cilvēki.»
Iemesli sirds un asinsvadu slimībām mēdz būt dažādi – sākot ar iedzimtību un beidzot ar nezināšanu. Nereti dzirdēts par nāves gadījumiem, kur iemesls ir bijis pēkšņs infarkts, tomēr nereti pie vainas bijuši riska faktori, kurus varēja savlaicīgi noteikt un novērst. Tam par iemeslu var būt iedzimtība, piemēram, ģimenes hiperholesterinēmija (pārmantots augsts holesterīna līmenis), par kuru cilvēkam nav bijis ne jausmas, jo nav veicis pārbaudes, tai skaitā, nav pārbaudījis savu holesterīna līmeni.
