Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8832307t1hbee5.jpg)
Bezdarba problēmas risinājumi ir dažādi - sākot no tā sauktajām stipendijām par dažādiem darbiem, līdz pat mēģinājumam bezdarbniekus pievērst sava biznesa veidošanai, kaut vai kā pašnodarbinātajiem. Uz šā fona ziņa, ka cilvēki pievēršas kāršu spēlei un lielāko daļu laika nospēlē, varētu likties traģiska. Tomēr izrādās, ka tas nebūt nenozīmē savu dzīvi nospēlēt kārtīs, bet ar kārtīm nopelnīt dzīvei. Profesionāļi pasaulē par šo nodarbi saņem desmitiem un simtiem tūkstošus dolāru, arī Latvijā ir cilvēki, kam kāršu spēlēšana ir kļuvusi par darbu un ir vienīgais iztikas avots.
"Mans mērķis ir nostabilizēt ikmēneša ienākumus tādā solīdā līmenī." Neprecizējot summu, bet liekot noprast, ka runa nav par mazumiņu, to saka bezdarbnieks, kurš jau gadu nestrādā. Tomēr viņš nerunā tukšu. Vīrietis ienākumus gūst, spēlējot pokeru. Sācis salīdzinoši nesen, tāpēc par profesionāli sevi nesauc. Taču mērķis - tikt viņu vidū – jaunajam censonim ir uzstādīts. Šis vīrietis ir viens no retajiem, kurš piekrīt sarunai ar žurnālistiem. Lai gan Latvijā ne vienam vien pokera spēle ir vienīgais ieņēmumu avots, viņi negrib to reklamēt. Mūsu anonīmais viesis, kurš pēc profesijas ir finansists, atklāti pasaka, kāpēc.
Anonīmais spēlētājs: "Ja atklāti – nodokļu dēļ; ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet es neredzu, par ko. Es esmu izmācījies – man ir maģistra izglītība, bet finālā es labi atalgotu darbu ar to izglītību šobrīd nevaru atrast. Turklāt vēl nesen jebkurš ar lāpstu pelnīja divas reizes vairāk nekā cilvēks ar dokumentiem, tāpēc es neuzskatu par savu pilsonisko pienākumu, lai gan esmu Latvijas patriots, maksāt nodokļus, kur es pats riskēju ar savu naudu. Ienākumi, ko es tagad gūstu pēdējo trīs mēnešu laikā, tas ir vairāk, nekā jebkad es esmu algu nopelnījis."
Ar pokera spēli aizrāvušies daudzi. Latvijā teju kā nodibināta arī pokera skola. Tās izveidotājs seju kapucē neslēpj, jo apgalvo, ka ar pokeru aizrāvies tikai vaļasprieka līmenī, naudu ar to nepelnot.
Gatis Zamurs, pokera skolas izveidotājs: "Tādu cilvēku, kas to dara nopietni, kas ar to pelna iztiku, – minimums ap 20, 30 cilvēku Latvijā, bet tā ir tāda virtuāla kopiena. Daži ir pazīstami arī sejās, bet par dažiem dzirdēts, ka tādi tikai eksistē. Tas viss notiek virtuāli, internetā. Latvijas dzīvo spēļu daudzums un apjoms ir tik mazs, ka ar to nav iespējams pelnīt. Var vinnēt vienu, otru reizi, bet ar to nevar garantēt pastāvīgus ienākumus ilgtermiņā."
Latvijā nav kā pasaulē, kur pokera spēlmaņi taisa lielus šovus, kur pokera čempionāti spēj aizraut milzīgu skatītāju auditoriju. Arī Latvijā notiek cīniņi par čempiona titulu, bet tas viss krietni pieticīgāk un nemanāmāk, un uzvarētājs, kas Latviju brauca pārstāvēt pasaules pokera čempionātā Lasvegasā, ar savu veiksmes stāstu atsakās dalīties, jo, lūk, darba devējs nesapratīšot. Naudas summas, kuras ir iespējams vinnēt virtuālajos pokera turnīros, ir iespaidīgas. Tur debitantiem, protams, lieki rādīties.
Gatis Zamurs: "Katru svētdienu divās lielās pokera istabās notiek tas, ko sauc par miljona turnīru, kopējais balvu fonds – miljons dolāru. Pirms pāris nedēļām viens no latviešu profesionāliem spēlētājiem vinnējis vairāk nekā simts tūkstošus dolāru. Tas ir lielākais man zināmais, par ko pokera aprindās daudzi runāja, nav dzirdēts, ka kāds būtu vinnējis vairāk, bet iespējams, ka ir, jo tie cilvēki izvēlas inkognito statusu."
Mūsu anonīmajam viesim līdz tādam līmenim, pēc paša teiktā, vēl augt un augt, taču arī ar šā brīža guvumu bez darba palikušajam ir gana.
Anonīmais spēlētājs: "Man bija labi iekrājumi, bija ar ko sākt. Jūnijs, jūlijs bija tas periods, kad zaudēju, augustā jau sāku spēlēt nezaudējot – pa nullēm, man tas likās progress, plus augustā sanāca vinnēt vienā turnīrā 1500 eiro, es paliku 5.vietā. Tas man bija atspēriena punkts. Bet sapratu, ka jāiepauzē ar pokeru – jāpaskatās kādi pamācoši video, jāparunā ar draugiem, kuri ar to jau pelna kādu laiku."
Savā ziņā pokers ir veiksmes spēle – tomēr bez reālām zināšanām neiztikt. Tāpēc abi pokera spēlētāji kategoriski nepiekrīt to cilvēku viedoklim, kas pokeru bāž vienā maisā ar azartspēlēm.
Gatis Zamurs: "Tas viss ir atkarīgs no cilvēka, kas pokeru spēlē. Ja pokeru spēlē tā, kā jūs spēlējat spēļu automātus, kad, absolūti nedomājot, balstoties uz laimi vai sakritību, tik liekat lielu naudu, kas vienreiz atnāk, otrreiz ne, ja to dara azarta un adrenalīna dēļ, tad var kļūt atkarīgs, bet, ja domā līdzi, ko dara, ja spēlē ar sapratni un pieņem pareizus lēmumus, tad tas ir vairāk šahs. Uz pokera spēlētājiem nevar skatīties kā no azartspēlēm atkarīgajiem. Neviens azartspēles atkarīgais savu ģimeni nepabaros no tā, ka spēlē, bet pokera spēlētāju tādu ir daudz."
Anonīmais spēlētājs: "Pokers nekādā gadījumā nevar būt laimes spēle, jo gudrs spēlētājs nekad neatdos vairāk naudas kā būtu pelnījis tā pretinieks."
Viņi argumentē – daudzās valstīs pokers atzīts par sporta veidu, lai gan arī pašu ģimeni un draugus par to, izrādās, grūti pārliecināt.
Anonīmais spēlētājs: "Vecāki skatās, ka tas sanāk – lūdzu, jo ir bezizejas situācija. Darbs par 300 latiem uz rokas mani neapmierina. Draugi gan vairāk uz to skeptiski skatās – domā, ka esmu aizrāvies ar azartspēlēm."