Latvijas armija pēc NATO samita turpinās iesāktos darbus (15)

Lai arī samits norisinājās salīdzinoši kaujinieciskas ASV prezidenta Donalda Trampa nostājas zīmē, tajā tika pieņemti vairāki jautājumi, kas iezīmēs alianses turpmāko attīstību. Samita pirmajā dienā - trešdien - alianses valstu vadītāji pieņēma «Briseles deklarāciju», kurā pausta apņemšanās tālāk stiprināt Baltijas jūras reģiona drošību.

Meklēs iespējas modernizēt mīnu kuģus

Alianses valstis pieņēma lēmumu pastiprināt jūras spēku kapacitāti tādos reģionos kā Atlantijas okeāns, Baltijas jūra, Melnā jūra un Vidusjūra. NATO plāno uzlabot dalībvalstu spējas tādās jomās kā pretzemūdeņu spējas, jūras komunikāciju aizsargāšana un desanta operācijas. Minēto spēju attīstīšanai jākļūst par pamatu veiksmīgai palīgspēku piegādes sistēmas izveidošanai, uzmanību pievēršot kuģošanas ceļiem Atlantijas okeāna ziemeļu daļai.

Vēl NATO dalībvalstis izteikušas nepieciešamību pastiprināt raķešu aizsardzību - lai varētu apkarot ballistiskas un spārnotās raķetes -, kā arī nepieciešamību izstrādāt visaptverošo NATO Kosmosa politiku.

Aizsardzības ministrijā (AiM) portālam TVNET skaidroja, ka šie lēmumi ir daļa no procesa ar mērķi uzlabot NATO spēku pastiprināšanu reģionā, uzlabojot aizsardzības un atturēšanas spējas visās jomās, vai, piemēram, izveidojot jaunu komandstruktūras elementu Norfolkā. Latvija gan Jūras spēku attīstību pagaidām gan neplāno likt kā prioritāti. «Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā 2016.-2028. gadam, kā arī NATO plānošanas dokumentos jau tagad ir pievērsta uzmanība jūras spējām, un Latvijas bruņotie spēki pieturēsies pie esošajiem spēju attīstības dokumentiem,» atzina ministrijas pārstāve Anete Gnēze.

Latvija neplānojot jaunu kuģu iegādi, jo Jūras spēki spēj nodrošināt nepieciešamo uzdevumu izpildi. Vienlaikus šobrīd tiek meklēti risinājumi Jūras spēku Mīnu kuģu eskadras kuģu modernizācijai, skaidroja ministrijā. Kuģu modernizācija uzlabos kuģu mīnu meklēšanas spējas, kas ir svarīgi, ņemot vērā, ka tie regulāri piedalās NATO 1. pastāvīgajā jūras pretmīnu grupā.

Latvija gatava palielināt aizsardzības budžetu arī virs 2% no IKP

Ārvalstu un Latvijas medijos plašu atspoguļojumu guva ASV prezidenta Trampa asi paustie aicinājumi par nepieciešamību NATO dalībvalstīm palielināt tēriņus aizsardzībai, sasniedzot ne tikai 2% no IKP, kā to paredz alianses valstu vienošanās, bet ejot pat vēl tālāk - līdz 4% no IKP. Latvija ir viena no nedaudzajām (piecām) NATO valstīm, kas aizsardzībai atvēl 2% no IKP, taču jau iepriekš amatpersonas ir izteikušās, ka, iespējams, būs nepieciešama arī tālāka šīs summas palielināšana.

Tā, piemēram, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aģentūrai LETA Briseles samita laikā teica, ka Latvijai aizsardzībai būs jāatvēl vairāk nekā 2% no IKP. «Ar šo samitu diskusijas par aizsardzības budžetu nebeigsies. Ir skaidrs, ka Latvijai neizbēgami būs jāpalielina aizsardzības finansējums, kas patlaban ir 2% no IKP. Nepieciešamas lielākas investīcijas, lai nodrošinātu NATO un Eiropas Savienības (ES) spēju stiprināšanu. Visi šie jautājumi ir Latvijas drošības interesēs,» uzsvēris ministrs.

AiM skaidru atbildi uz tālākiem soļiem aizsardzības budžeta palielinājuma virzienā pagaidām vēl nesniedza. Gnēze skaidroja, ka šobrīd NBS uzdevumi un spēju attīstības prioritātes ir noteiktas armijas ilgtermiņa attīstības plānā, kas izveidots, ņemot vērā prognozēto finansējumu aizsardzībai 2% apmērā no IKP. Ministrija akcentē, ka ir jāapzinās vajadzība novērst esošo materiāltehnisko līdzekļu iztrūkumu, nodrošināt Kanādas vadītas kaujas grupas uzturēšanos, īstenot nepieciešamās infrastruktūras un mācību lauku (poligonu) izbūvi.

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis NATO kolēģiem tikmēr apliecinājis, ka, apzinoties ģeopolitisko situāciju un drošības izaicinājumus, Latvija ir gatava nākotnē turpināt aizsardzības budžeta palielināšanu arī virs 2% no iekšzemes kopprodukta, ja tāda nepieciešamība rastos.

Latvija ir viena no nedaudzajām NATO dalībvalstīm, kas sasniegušas 2% no IKP valsts aizsardzībai. Latvijas aizsardzības budžets 2018.gadā ir 576,34 miljoni eiro, kas ir par 126,8 miljoniem eiro vairāk nekā pērn, liecina AiM sniegtā informācija. Tikmēr 2016.gadā aizsardzības nozares budžetu veidoja 1,4% no iekšzemes kopprodukta, bet 2017.gadā – 1,7%. Sākot ar 2018.gadu Latvijas aizsardzības budžets ir 2% iekšzemes kopprodukta, ko Latvija ir apņēmusies saglabāt arī turpmākajos gados.

NATO valstis samitā vēl arī vienojās sākt jaunu apmācības misiju Irākā, ko lūdza šīs valsts valdība. Paredzēts, ka jaunajā apmācības misijā NATO sniegs atbalstu Bagdādes centieniem stabilizēt valsti, kā arī cīnīties pret terorismu. Latvijas karavīri patlaban ir iesaistījušies ASV starptautiskajā koalīcijā cīņai pret tā dēvēto «Islāma valsti» («Daesh»), kur operācijas «Inherent Resolve» ietvaros sniedz atbalstu Irākas drošības spēku apmācību un spēju celšanā.

Pagaidām Latvija jaunajā NATO misijā Irākā neiesaistīsies, lai nedalītu NBS ierobežotos resursus viena mērķa sasniegšanai, informēja ministrijā.

Jau vēstīts, ka trešdien un ceturtdien Briselē notika NATO samits, kurš izpelnījās plašu uzmanību dēļ ASV prezidenta Trama nostājas pret sabiedroto nespēju aizsardzībai atvēlēt vairāk finansējuma. Vairākas ārvalstu ziņu aģentūras, atsaucoties uz anonīmiem avotiem diplomātiskajās aprindās, vēstīja, ka Trampu eiropiešu apņēmības trūkums saniknojis pat tik tālu, ka viņš piedraudējis ar to, ka ASV aizsardzībā sākšot rēķināties vienīgi pašas ar sevi. Sarunu noslēgumā Tramps paziņoja, ka izdevies palielināt pārējo NATO dalībvalstu aizsardzības tēriņus par 33 miljardiem ASV dol2āru.

Pērn ASV aizsardzībai atvēlēja 3,57% no IKP - tas ir augstākais rādītājs starp visām NATO dalībvalstīm. Aizsardzības budžeta palielināšana ir sāpīgs iekšpolitisks jautājums vairākās Eiropas valstīs. Arī iepriekšējo ASV prezidentu administrācijas ir prasījušas eiropiešiem celt tēriņus aizsardzībai, kas pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, tika ievērojami samazināti. Tā rezultātā atsevišķu Eiropas valstu armijas bruņojas ar novecojušu tehniku un tām trūkst resursu. Sarežģīta situācija ir Vācijā, kuras parlamenta komisijas pētījumā secināts, ka Berlīne var rēķināties tikai ar aptuveni ceturto daļu tās rīcībā esošo «Leopard 2» tanku, jo pārējie nav kaujasspējīgi.

Tāpat NATO samitā alianses valstis apstiprināja atbalstu Ukrainas un Gruzijas eiroatlantiskajam virzienam, kā arī uzaicināja iestāties Maķedoniju, kurā vēl gaidāms referendums par nosaukuma maiņu uz Ziemeļmaķedoniju.