/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
Lai sekmīgi risinātu jautājumu par Baltkrievijā topošās Ostrovecas atomelektrostacijas (AES) drošību, Lietuvai jāliek lietā starptautiski instrumenti un jāuzrunā kaimiņvalsts ekonomisko attiecību kontekstā, uzskata Lietuvas valsts enerģētikas holdingkompānijas «Lietuvos energija» vadītājs Daļus Misjūns.
Lietuva: Ostrovecas AES drošības lietās jāiesaista starptautiskās organizācijas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Ja gribam atrisināt drošības jautājumu, tad pirmām kārtām par to jārunā un tas jāpieprasa. Grūti iztēloties, vai mēs kaut ko būtisku varam panākt tikai nacionālā līmenī, bet, piesaistot starptautiskus instrumentus, institūcijas, kurām ir kontroles mehānismi, manuprāt, vēl var mēģināt panākt, lai uz drošības jautājumiem tiktu atbildēts,» viņš pirmdien sacījis intervijā radiostacijai «Žiniu radijas».
«Galu galā pastāv arī netiešas lietas, piemēram, finansējums, ekonomiskās attiecības, un visās šajās sarunās jāizvirza arī Ostrovecas jautājums,» piebilda Misjūns.
Jau ziņots, ka Lietuvas politiķi apsvēruši iespēju ierobežot Ostrovecā ražotās elektroenerģijas piegādi, pie robežas izvietojot strāvas pārveidotājus un neļaujot šo enerģiju pārdot biržā.
Kā izteicies Misjūns, par pārveidotājiem runāt būtu mazliet pāragri, jo vēl nav beigušās diskusijas par AES drošību.
"Pārveidotāji un elektroenerģijas nepirkšana būtu otrā līmeņa soļi, jo tas nozīmētu, ka mēs runājam par situāciju, kad tā [AES] jau darbojas. "Pirmām kārtām jārunā par to, kā tā tiek būvēta un kādām drošības prasībām atbildīs," viņš sacījis.
Misjūns norādījis, ka atslēgšanās no tā dēvētā BRELL enerģētiskā loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, un pāreja uz citu sistēmu Lietuvai tehniskā ziņā nebūs īpaši sarežģīta, bet jārēķinās ar izmaksām, un tās nebūs mazas.
«Lietuvos energija» vadītājs atzinis, ka sasteigtā Ostrovecas AES celtniecība ir diezgan riskanta. «Attālums ir neliels, bet ziņu par to, kā šis process notiek, ir ļoti maz. Nav šaubu, ka rodas daudz jautājumu, ja vienā robežas pusē (..) process norisinās atklāti, ar visiem ietekmes uz vidi novērtējumiem, izpildot visas drošības prasības, bet otrā robežas pusē, tikai dažu desmitu kilometru attālumā, tas vairs nav spēkā,» viņš spriedis.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Ostrovecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Nēres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķirs tikai aptuveni 110 kilometri.
Lietuvu satrauc neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta Viļņas evakuācija iespējamās kodolavārijas gadījumā.
Starptautiskās Espo konvencijas ievērošanas komiteja 2013.gadā paziņoja, ka Ostrovecas AES neatbilst konvencijas prasībām, bet šogad martā ieteica jautājuma izvērtēšanā lūgt starptautisko ekspertu palīdzību. Lietuva šim ieteikumam piekritusi.
Minska atteikusies ielaist ekspertus un noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Ostravecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk.
AES būvdarbu ģenerāluzņēmēja ir Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas «Rosatom» meitassabiedrība «Atomstrojeksport».