Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Stāsta, ka 1770. gadā britu Karalisko jūras spēku kapteinis Džeimss Kuks un botāniķis Džozefs Benkss Austrālijas krastos ieraudzījuši lielu koku ar aromātiskām, lipīgām lapām, un aborigēni viņiem parādījuši, kā no tām gatavot tēju, un tā arī radies Austrālijas tējas koka nosaukums. Citas tējas koka vērtīgās īpašības palika aborigēnu noslēpums līdz pat pagājušā gadsimta 20. gadiem, bet nu tās ir plaši pazīstamas visā pasaulē.
Dermatoloģe Linda Kapteine atbild uz Mājas jautājumiem par Austrālijas tējas koka preparātiem un to lietošanu.
– Pastāstiet par Austrālijas tējas koka ārstniecisko īpašību izpētes vēsturi!
– Tas ir sens aborigēnu ārstniecības līdzeklis. Ar tējas koka lapām viņi berzēja bišu dzēlienu vietas, nobrāzumus, apdegumus u.c., bet samaltas lapas lika uz ievainojumiem. Saberztās tējas koka lapas kalpoja arī kukaiņu atbaidīšanai. Piedevām aborigēni ievērojuši, ka ādas ievainojumiem, nobrāzumiem un iekaisumiem nāk par labu peldes ūdenstilpēs, kuru krastā aug tējas koki, – iekļūstot ūdenī, tējas koku eļļa piešķir tam ārstnieciskas īpašības.
1923. gadā Sidnejas ķīmiķis A. R. Penfolds publicēja savu pētījumu rezultātus, kas atklāja, ka tējas koka eļļa ir desmitreiz efektīvāks dezinfekcijas līdzeklis nekā tolaik populārā karbolskābe. Vēlākie pētījumi parādīja, ka tējas koka eļļa efektīvi ārstē strutainas ādas infekcijas, saplaisājušus ienadžus, mutes dobuma un kakla iekaisumu, smaganu problēmas, arī ginekoloģiskas infekcijas, ādas sēnīšu infekcijas. Otrā pasaules kara laikā tējas koka eļļa tika iekļauta pirmās palīdzības aptieciņā. Sešdesmitajos gados sekoja jauns pētījumu vilnis, un interese par tējas koku joprojām ir ļoti liela.
– Kādas sastāvdaļas piešķir tējas koka eļļai unikālās dezinfekcijas spējas?
– Šī bālganā, gandrīz bezkrāsainā eļļa, kam raksturīgs sīvs, nedaudz eikaliptu smaržu atgādinošs aromāts, sastāv no vairāk nekā 100 dažādiem komponentiem. No tiem identificēti 79. 50–60% eļļas masas veido terpēni. Nosakot tējas koka eļļas kvalitāti, pārbauda divu vielu: cineoloe un terpinen-4-ol saturu. Cineoloe ir dezinficējošais elements, tā saturam nevajadzētu būt augstākam par 15%, citādi eļļa var kairināt ādu. Terpinen-4-ol ir dziedējošais elements, labā eļļā tā nav mazāk par 30%.
– Vai katrs cilvēks pats var mājas apstākļos lietot tējas koka eļļu brūcīšu dezinfekcijai uz ādas un gļotādām?
– Eļļas antiseptiskās spējas pierādītas jau sen. Tās iedarbība atkarīga no koncentrācijas. Austrālijas zobārsti to iecienīja arī tāpēc, ka tējas koka eļļa nav toksiska un maigi iedarbojas uz mutes gļotādu. Piemēram, kakla skalošanai un elpas atsvaidzināšanai, pievienojiet 4 pilienus tīras tējas koka eļļas 25 mililitriem silta ūdens un skalojiet 2–3 reizes dienā. Ja rodas nelielas brūces uz lūpām, tās tūlīt ieziediet ar neatšķaidītu tējas koka eļļu un procedūru atkārtojiet 3 –4 reizes dienā 5 dienas. Terapiju papildina lūpu balzams. Ja ir pietūkušas vai sāpošas smaganas, neatšķaidītu tējas koka eļļu uzpiliniet uz vates kociņa un ieziediet sāpošās smaganas divreiz dienā nedēļu ilgi. Ārstēšanu var papildināt, skalojot muti ar glāzi remdena ūdens, kam pievienoti 10–15 pilieni tējas koka eļļas. Skalojamo šķīdumu nedrīkst norīt.
– Kā tējas koka eļļu var lietot nelielu ādas savainojumu apstrādei?
– Tīru tējas koka eļļu var lietot, ja ir nelielas brūces, nobrāzumi, kukaiņu dzēlumi, tūska, nelieli apdegumi u.c. Svarīgi ir rīkoties pareizi: vietai, kur bojāta āda, ar tampona palīdzību uzziež 2–3 pilienus eļļas 1–2 reizes dienā. Pirms lietošanas arī rūpīgi izlasiet, kas rakstīts flakonam pievienotajā instrukcijā.
– Kā rīkoties, ja ar tējas koka preparātiem grib atbrīvoties no pinnēm un izsitumiem?
– Svarīgi ir ādu kārtīgi un saudzīgi notīrīt no rīta un vakarā, jo tā mēs aizvācam taukus, netīrumus, baktērijas un atmirušās šūnas – to, kas rada pinnēm labvēlīgu vidi. Ādu notīriet ar antiseptiskām ziepēm vai Australian Bodycare cietajām ziepēm un ūdeni. Tējas koka eļļu vai līdzekli piņņu vietējai ārstēšanai uzziediet tieši uz tām. Ja skarti lielāki ādas laukumi, tad uz samitrināta vates kociņa uzpilina dažus pilienus tējas koka eļļas un ar to ieziež bojātās vietas. (Neatšķaidītu eļļu nevajadzētu lietot visas sejas ādas apstrādei.) Pēc tam seju ieziež ar antiseptisko losjonu vai aktīvo sejas krēmu. Eļļa iesūcas dziļi ādā, sviedru dziedzeros un matu maisiņos, ātri un efektīvi iedarbojoties uz baktērijām, veicinot piņņu izzušanu, bet neietekmējot ādas audu normālo augšanu. Smagākos gadījumos ārstēšana ir ilgāka. Tāpēc ir svarīgi antiseptiskās ziepes un antiseptisko losjonu lietot katru dienu ilgāku laika periodu.
– Vai tējas koka preparāti palīdz arī gadījumos, kad cilvēkam ir herpes vīrusu infekcija?
– Šīs eļļas pretvīrusu darbība nav pierādīta, bet tās lietošana palīdz mazināt gļotādu sāpīgumu un neļauj pievienoties sekundārai infekcijai.
– Vai ar līdzekļiem no tējas koka var ārstēt sēnīšu slimības? Acīmredzot par to individuāli jākonsultējas ar dermatologu?
– Sēnīšu infekciju ietekmē daudz dažādu faktoru, tāpēc noteikti jāiet pie dermatologa, lai veiktu analīzes un saņemtu pilnvērtīgu ārstēšanu. Nopietnos zinātniskos pētījumos noskaidrots, ka tējas koka eļļa ārstē ādas un gļotādu sēnīšu infekcijas, arī nagu sēnīti. Eļļa ir efektīva vismaz pret 26 veidu ādas baktērijām un 54 rauga sēnīšu veidiem.
– Kā lietot tējas koka preparātus, ja uzmeties furunkuls?
– Ja iekaisums ir neliels – ir tikai viens vai daži furunkuli, cilvēks var ārstēties pats. Rūpīgi nomazgājiet bojāto vietu ar antiseptiskajām ziepēm un ūdeni, uzziediet neatšķaidītu tējas koka eļļu un tad ieziediet ar antiseptisko losjonu. Procedūru atkārtojiet divreiz dienā.
– Publicēta arī ziņa, ka ar tējas koka eļļu iespējams ārstēt kašķi. Vai to praktizē arī pie mums?
– Šādi pētījumi ir, tomēr Latvijā turamies pie tradicionālajām kašķa ārstēšanas metodēm.
– Un kā ar tādu parastu problēmu kā saaukstēšanās?
– Te pirmajai palīdzībai lieti noder tējas koka eļļas inhalācijas: 5–10 pilienus tīrās eļļas pievieno verdošam ūdenim un ieelpo tā tvaikus. Vai arī 10–20 pilienus eļļas pievienojiet vannas ūdenim un vannojieties ne mazāk kā 10 minūtes.
– Vai vannas ar tējas koka eļļu palīdz pret stresu?
– Jā. 5 pilienus tējas koka eļļas pievienojiet vannai ar siltu ūdeni un uzturieties tajā vismaz 10 minūtes.
– Vai Austrālijas tējas koka preparātus var izmantot dažādām pirts procedūrām?
– Iesaku, mazgājoties pirtī, lietot 2% Australian Bodycare šķidrās ziepes, lai attīrītu ķermeņa ādu, atbrīvotu to no taukainā slāņa un baktērijām. Pēc tam visu ķermeni ieziež ar 5% Australian Bodycare losjonu, kas baro ādu un novērš iekaisumus. Lai apkarotu celulītu, problemātiskās zonas divreiz nedēļā masē ar maisījumu, kas satur 20 pilienus tējas koka eļļas, 10 pilienus kadiķa eļļas un 20 ml saldo mandeļu eļļas.
– Ko dod Austrālijas tējas koka eļļas pievienošana ādas un matu kopšanas līdzekļiem?
– Tā palīdz aizsargāt sejas ādu pret baktēriju un sēnīšu vairošanos un jebkuras infekcijas rašanos, nomierina, uztur ādu maigu un nodrošina tai dabīgo pH līmeni. Lai saglabātu ādu tīru un veselīgu, ir svarīgi ikdienas kopšanā izmantot labus līdzekļus, tai skaitā arī tējas koka eļļu saturošus. No rītiem notīriet seju ar attīrošo pieniņu. Ja āda ir kairināta vai uz tās ir izsitumi, ieteicams lietot antiseptiskās ziepes. Tad atsvaidziniet seju ar tonizējošu līdzekli, kas nesatur alumīniju un spirtu, un tūlīt ieziediet ar aktīvo sejas krēmu. Tā āda tiek sagatavota dekoratīvajai kosmētikai. Savukārt vakaros atkal notīriet seju ar attīrošo pieniņu vai nomazgājiet ar antiseptiskajām ziepēm, pēc tam atkal lietojiet minēto tonizējošo līdzekli un aktīvo sejas krēmu, kas dos ādai jaunas barības vielas. Šampūnu sastāvā tai piemīt arī pretblaugznu iedarbība.
– Vai tējas koka eļļu var pievienot saviem krēmiem un šampūniem?
– Tas nav ieteicams, labāk lietojiet tīru eļļu savai vajadzībai piemērotā atšķaidījumā.
– Vai ir gadījumi, kad Austrālijas tējas koka produktus nedrīkst lietot vai arī tie jālieto piesardzīgi?
– Jauns līdzeklis vienmēr vispirms jāizmēģina uz neliela ādas laukumiņa, piemēram, uz plaukstas locītavas. Ja pēc tam rodas kairinājuma pazīmes, lietošana jāpārtrauc. Ja preparāti neatrisina iekaisušās ādas problēmas vai simptomi kļūst izteiktāki, noteikti vēlams konsultēties ar ārstu.