* Jāpiemin, ka cukura un aquafaba attiecība dažādās receptēs būtiski atšķiras, kamēr vienā receptē ir minēti 160 ml un 1 glāze cukura, citā ir 400 ml un 1/2 glāze cukura. Esmu pamanījusi, ka,
jo vairāk cukura pievienosi, jo spīdīgākas un stingrākas putas.
Gatavojot pašai, attiecība ir bijusi aptuveni 1:1 (šķidrums un cukura daudzums). Stingrumam mēdz pievienot arī cream of tartar vai sodu. Man sanāca arī bez abiem pēdējiem.
Jākuļ! Sākumā kul pliku pupiņūdeni, līdz tam parādās baltas putas, pēc tam pamazām (!) pievieno cukuru un kul, līdz gatavs. Vidēji no 1 bundžas notecinātai sulai varētu būt nepieciešamas aptuveni 6 minūtes kulšanas. Baltumam jābūt tik cietam, lai, apgriežot bļodu otrādi, tas no vietas ārā nekustētos. No vienas bundžas turku zirņu šķidruma sanāca tik baltuma, cik attēlā ar rozā ziediem.
Sagatavo cepeškrāsni ne karstāku par 100 grādiem. Ar konditorejas maisiņu vai karoti uzliek cepumus uz cepešpannas. Pa virsu uzber grauzdētus, sakapātus/viegli sablendētus zemesriekstus.
Cepumi ir nevis jācep, bet jākaltē!
Kaltēšanas ilgums ir aptuveni 1,5 stundas. Ja cepumi sāk brūnēt, tas nozīmē, ka temperatūra ir bijusi par augstu. Es pat kādu brīdi turēju mazliet pavērtu krāsni, lai nav par karstu. Jāsaka gan, ka man garšo pat vairāk tad, ja ir mazliet piededzinātas/brūnas apakšiņas, bet tā it kā neskaitās pareizi :)
Savukārt ar riekstiem, lūk, šādas ņammas sanāk – šie sanāca patiešām ĻOTI gaisīgi un viegli cepumiņi! Ar riekstiem man personīgi garšo daudz, daudz labāk. Nav tik saldi.
Tikai UZMANĪBU (!!!) – lai cepumi saglabātu savu kraukšķīgumu un vieglumu, tie jāglabā kastītē, kurā netiek klāt mitrums, tātad noslēgtā traukā. Ideālā variantā traukā vēl varētu iemest tās paciņas (Silica Gel), kas atrodas Nori lapu un kapsulu iepakojumos – tās uzsūks visu lieko mitrumu sevī.
Aquafaba, tāpat kā olbaltumi, neputojas, ja trauks, kurā tie atrodas ir taukains!
Tāpat, ja gribas pielikt kakao, tad putas saplaks.