Saeimas prezidija locekļus, komisiju un frakciju vadītājus un citus deputātus, kas piesakās, ved ar dienesta automašīnām. Kur deputāts liek, tur šoferim jābrauc. Ja prasa, tad arī uz krogu un pēc tam mājās, jo tikšanās ar vēlētājiem ir deputāta tiešais pienākums. Tam katru nedēļu atvēlēta viena darbdiena – piektdiena. Šobrīd sanāk, ka vienīgie Saeimā, kam būs jāmaksā nodoklis par transporta izmantošanu privātām vajadzībām, ir valsts automašīnu šoferi. Ja tie, nogādājuši mājās deputātu, brauc uz savām mājām, tā sanāk auto izmantošana privātām vajadzībām.
Ir Saeimas deputāti, kuriem nākamgad nebūs jāmaksā Saeimas noteiktā augstā nodeva par automašīnu. Piemēram, Oskaram Kastēnam automašīna Audi A6, ar kuru viņš pārvietojas, nepieder. Viņš to no savām paziņām īrē.
Kastēns (LPP/LC), auto īrē no Māra Gulbja šokolādes veikala
„Nekā personīga” noskaidroja, ka jaunu Audi 6 viņam izīrē šokolādes ražošanas uzņēmums, kas pieder politiķa Māra Gulbja tēvam, arī Mārim Gulbim. Uzņēmējs atklāj, ka janvārī uz līzinga iegādāto mašīnu bijis iecerēts izmantot uzņēmuma vajadzībām, tomēr krīze spiedusi meklēt papildu iespējas pelnīt. Kafejnīcā ienācis Kastēns, kuram bijis vajadzīgs braucamais, un tā politiķis un uzņēmējs atraduši savstarpēji pieņemamu risinājumu – auto īri. Īres maksu ne Gulbis, ne Kastēns neatklāj, nav zināms arī, vai tā sedz līzinga izdevumus, kas vairāk nekā 30 000 eiro vērtam braucamrīkam nav mazi.