LM: Latvijas maternitātes pabalsta sistēma atbilst EK plānotajām normām

Vienīgā atšķirība ir tā, ka Latvijā minimālais maternitātes pabalsta saņemšanas periods ir 16 nedēļas, bet EK piedāvā to pagarināt līdz 18 nedēļām.

Saskaņā ar likumu "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" maternitātes pabalstu piešķir sociāli apdrošinātām sievietēm par grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku, ja sieviete neierodas darbā un tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus vai ja pašnodarbinātā sieviete zaudē ienākumus.

Maternitātes pabalstu piešķir, saskaitot grūtniecības atvaļinājuma 56 kalendārās dienas un dzemdību atvaļinājuma 56 kalendārās dienas, kopā iegūstot 112 kalendārās dienas.

Tāpat situācijā, kad grūtniece stājusies ārsta uzskaitē līdz 12.grūtniecības nedēļai un izpildījusi visus ārsta norādījumus, likums paredz grūtniecības atvaļinājuma laiku un pabalsta saņemšanas laiku pagarināt par 14 kalendārajām dienām.

Ja grūtniecības laikā, dzemdībās vai pēcdzemdību periodā bijuši sarežģījumi, kā arī tad, ja piedzimuši divi vai vairāki bērni, dzemdību atvaļinājuma laiks un pabalsta saņemšanas laiks tiek pagarināts par vēl 14 kalendārajām dienām, norāda LM.

Līdz ar to Latvijas likumdošanā noteiktā grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma un maternitātes pabalsta saņemšanas periods var ilgt no 16 līdz 20 nedēļām.

Kā norāda LM speciālisti, maternitātes pabalstu piešķir un izmaksā 100% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

LETA jau ziņoja, ka EK plāno pagarināt minimālo dekrēta atvaļinājumu no 14 līdz 18 nedēļām, šajā laikā nodrošinot arī pilnu darba samaksu.

"Garāks atvaļinājuma periods uzlabotu jauno māmiņu veselību," vēsta laikraksts "EUobserver", piebilstot, ka pilna darba samaksa šajā periodā sniegtu māmiņām nepieciešamo finansiālo atbalstu.

Savukārt patlaban dekrēta atvaļinājumu laikā vecāki nesaņem darba samaksu.

EK jaunais plāns paredz, ka māmiņām pēc bērna piedzimšanas obligāti būtu jāņem vismaz sešu nedēļu dekrēta atvaļinājums. Atlikušo atvaļinājuma periodu varēs izmantot pirms vai pēc dzemdībām - atkarībā no vecāku izvēles.

Tomēr, ja priekšlikums tiks apstiprināts, daļa Eiropas Savienības dalībvalstu, visticamāk, nevēlēsies mainīt savas pašreizējās sociālās sistēmas. Pieņemot jaunos grozījumus, iespējams tiktu negatīvi ietekmēti arī valsts budžeti.

Papildus tam EK vēlas uzlabot sieviešu darba aizsardzību, sniedzot sievietēm iespēju pēc dekrēta atvaļinājuma atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā. Darba devējam būtu arī pienākums apmierināt jauno māmiņu prasības pielāgot to darba apstākļus un darba stundas jaunajai ģimenes situācijai.