Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Universālveikals „Stockmann” ir kļuvis par Rīgas „biezāko” pseidoinvalīdu paradīzi. Kamēr tā vadība un īpašnieki, atkratoties no jebkuras atbildības un visu vainu veļot uz Latvijas „nepareizo” sabiedrību, apgalvo, ka neviens invalīds par dārgu automašīnu piekrauto invalīdu stāvvietu viņiem nemaz neesot sūdzējies, paši stāvvietā pieķertie pseidoinvalīdi – tostarp pazīstamais uzņēmējs Kirovs Lipmans – vienā balsī apgalvo: tieši „Stockmann” vietu ierādītāji viņu automašīnas novirzījuši uz invalīdu stāvvietām.
No TVNET lasītāju iesūtītajiem fotoattēliem no „Stockmann” invalīdu stāvvietas varētu sastādīt iespaidīgu autokatalogu - šķiet, no dārgākām automašīnām tur pagaidām nav pamanīts vienīgi rollsroiss (un, protams, „Saab” – vienīgā no populārajām auto markām, ko TVNET lasītāji vēl ne reizi nav pamanījuši invalīdu stāvvietās).
Lūk, tikai pāris dienās „Stockmann” stāvvietā safotografētas pseidoinvalīdu automašīnas. 2007. gada izlaiduma „Porsche Cayenne” ar numuru GT-1441, ko līzingā iegādājusies faktiski reizē ar mašīnas iegādi reģistrēta, telefonu un adrešu datu bāzēs neatrodama SIA „VRT Management” (pamatkapitāls – 2000 latu, vadītājs – ventspilnieks Vitālijs Tarhanovs). Blakus – jau krietni pazīstamākās SIA „CRC” (nodarbojas ar pavairošanas tehniku, valdes priekšsēdētājs – Oļegs Kurkovs) tāpat līzingā iegādāts „Dodge Nitro” ar valsts reģistrācijas numuru GZ-1917.
Kam pieder vēl viens tipiskais „invalīdu vāģis” – 2007. gada izlaiduma „BMW 745” ar valsts numuru HD-870? Īpašnieks – kārtējā līzinga kompānija, bet turētāja – vēl viena 2000 latu pamatkapitāla kompānija „Cornerstone Ltd” (pārmaiņas pēc atrodama telefonu datu bāzēs, valdes priekšsēdētājs – jelgavnieks Rolans Rusins). Savukārt 2006. gada izlaiduma „Mercedes Benz S500” ar reģistrācijas numuru HD-1106 pilntiesīga īpašniece ir tūrisma un tamlīdzīgu preču tirgotāja SIA „Zommers” (vadītāja – Sandra Libeka, kura līdz šim invalīdu ratiņos nav manīta).
Tad vēl arī „BMW 735” ar valsts reģistrācijas numuru NN-91, kas nu jau nomainīts uz HD-8641, – tā īpašniece SIA „Profils A” (valdes loceklis – Andrejs Čarikovs) telefonu datu bāzēs pat nenorāda darbības jomu, taču kā oficiālo adresi norāda kādu A. Čaka ielas namu. Vēl viens līzingots „BMW” ar valsts numuru GE-4821 – tā turētāja ir metālu tirdzniecības kompānija „Vikom” (valdes priekšsēdētājs – Stopiņos dzīvojošais Vladislavs Podgurskis). Ak, un vēl divi „Lexus”: par vienu ar numuru „ALOHA” pastāstīsim atsevišķi, savukārt otro – „IS 250” modeli ar numuru LF-1 līzingā iegādājies pazīstamais farmācijas uzņēmums „Grindeks”, bet braukā ar to neviens cits kā kompānijas padomes priekšsēdētājs – visiem labi zināmais hokeja draugs un nekādos kustību traucējumos līdz šim nepieķertais Kirovs Lipmans...
Vārdu sakot, no „Stockmann” invalīdu stāvvietas iecienījušās publikas ātri sanāktu īsts zvērudārzs. Un tas nav nekāds rupjš pārspīlējums: iepazīstoties gan ar pašmāju universālveikala vadītāja Kimmo Hutunena, gan Somijas „Stockmann” pārstāvju skaidrojumiem, nevilšus kļūst žēl nabaga maigo un izsmalcināto somu, kas ar savu biznesu nonākuši nežēlīgā un necivilizētā sabiedrībā.
Kā veselai virknei citu tirdzniecības centru un mazumtirdzniecības uzņēmumu vadītāju, arī „Stockmann” vietējam direktoram K. Hutunenam tika uzdota virkne rakstisku jautājumu, tostarp: vai viņa vadītais tirdzniecības centrs un tā īpašnieki sevi uzskata par sociāli atbildīgu uzņēmumu; vai viņš uzskata par pieļaujamu, ka viņa vadītā tirdzniecības centra invalīdu stāvvietās regulāri tiek novietotas automašīnas, kurām nav tiesību atrasties šajās stāvvietās; vai viņš uzskata, ka viņa vadītais tirdzniecības centrs ir atbildīgs par to, kas notiek tā autostāvvietās, tostarp invalīdu autostāvvietās; visbeidzot – vai viņa vadītais tirdzniecības centrs veiks konkrētas un skaidras darbības, lai turpmāk tā invalīdu autostāvvietas neaizņemtu automašīnas, kurām nav tiesību tajās atrasties.
Kamēr liela daļa citu tirgotāju, atbildot uz gana neērtajiem jautājumiem, vismaz mēģināja tā vai citādi izlocīties (par to sīkāk – citreiz), „Stockmann” vietējais direktors pat nemēģināja saspringt – saskaņā ar viņa sākotnējo skaidrojumu „tirdzniecības centriem un universālveikaliem nav iespēju darīt praktiski neko, kā vienīgi laipni brīdināt, ka persona savu automašīnu novietojusi neatbilstoši”.
Vienīgais, ko K. Hutunens spēja piebilst šim secinājumam, bija viņa viedoklis par „Rīgas sabiedrības” civilizācijas līmeni: „Jūs rakstījāt par autovadītājiem, kuri pretlikumīgi novieto savas automašīnas speciāli iezīmētajās invalīdu stāvvietās. Diemžēl tā ir izplatīta problēma, ka Rīgā visur var redzēt nepareizi novietotas automašīnas. Tas, ka automašīnas tiek novietotas, pārkāpjot noteikumus, ir Rīgas sabiedrības plaši izplatīta problēma...”
Šķita dīvaini, ka uzņēmums ar saknēm Skandināvijā, kur invalīdu tiesībām tiek pievērsta tik liela uzmanība, citā valstī tās nolēmis vienkārši ignorēt. Taču tiešām – arī kontaktējoties ar „Stockmann” Somijas un Baltijas universālveikalu vadītāju Maisu Romanainenu, tirgotāja nostāja būtiski nemainījās: protams, „Stockmann” esot „sociāli ļoti atbildīga kompānija” un tās atbildība un interese esot „padarīt iepirkšanos iespējami ērtu ARĪ invalīdiem”, tomēr uzņēmuma resursi esot ierobežoti tāpat kā tā iespējas rīkoties. Pēc ilgākas sarakstes K. Hutunens vienīgi nonāca līdz apliecinājumam, ka, kazi, uz nepareizi novietotajām automašīnām varētu novietot kādu aizrādījuma lapiņu... Tikmēr paši „pseidoinvalīdi” pārsteidzošā un uz pārdomām mudinošā vienprātībā stāsta ko pilnīgi citu, kas „sociāli ļoti atbildīgo” kompāniju „Stockmann” parāda pilnīgi citā gaismā. Lūk, jau pieminētā SIA „Cornerstone” valdes locekļa Rolana Rusina stāstītais:
„Es zinu, šī mašīna „Stockmann” stāvvietā ir divas reizes novietota invalīdu vietā. Šādi rīkoties iesaka paši stāvvietas darbinieki. Mums reiz tur sasita citu mašīnu, tur ir ļoti šauri un neērti, nav vietas. Pārsvarā tā stāvvieta ir pārpildīta. Es domāju, ka tad, ja atbrauc invalīds, darbinieki arī atrod, kur viņam noparkoties. Mēs divas reizes speciāli prasījām atļauju tur novietot. Darbinieki arī uzreiz pateica, ka bijuši spiesti mašīnu tur nolikt. Es varu jums parādīt to stāvvietas darbinieku, kurš to ieteica. Ja jau darbinieks pats atļauj, tad domāju, ka drīkst tur likt mašīnu. Ja ir kāda cita vieta, tad tur arī liekam.”
Viņam pilnīgi neatkarīgi piebalso arī cits „pseidoinvalīds” – tas pats Kirovs Lipmans: „Tā ir mana mašīna, es ar to braucu. Es ļoti labi atceros šo gadījumu. Es iebraucu stāvvietā, un tās darbinieks teica, lai liekot vienīgajā brīvajā vietā – tā bija invalīdu stāvvieta. Es viņam teicu, ka tur nedrīkst. Viņš teica, ka pazinis mani un lai es droši liekot, un gadījumā, ja ieradīsies policija, viņš uzņemšoties atbildību uz sevi. Jā, tā bija „Stockmann” stāvvieta. Es jau tur biju īsu brīdi, es arī to teicu, ka man pavisam īsi jāieiet veikalā. Darbinieks pārliecināja, ka tur arī mašīna jāliek. Principā es nekad nelieku mašīnu invalīdu stāvvietā.”
Tātad – „sociāli ļoti atbildīgajam” „Stockmann” naudīgi pircēji ir svarīgāki nekā kaut kādi invalīdi, kuri taču tāpat ne reizi ne par ko nav sūdzējušies? Universālveikala pārstāvji stīvējas, ka neko nezinot un neko tādu pat dzirdējuši neesot. „Šā gada laikā neesmu saņēmis nevienu pašu sūdzību no invalīda, kurš nebūtu varējis novietot viņa/viņas automašīnu mūsu stāvvietā. Apgalvojumu, ka mūsu darbinieki iedrošina mūsu klientus izmantot invalīdu stāvvietas, dzirdu pirmoreiz,” apgalvo tas pats K. Hutunens, un šis apgalvojums pārliecinot arī M. Romanainenu.
Vai tas pārliecina mūs? Palūkosimies, kas tālāk būs ar Latvijas „biezāko” invalīdu paradīzi. Jaunus „pseidoinvalīdu” foto gaidām gan no turienes, gan no jebkuras citas invalīdu stāvvietas – attēlus varat sūtīt uz adresi agresivs@grafton.lv, un joprojām liels lūgums, ja tas iespējams, pārliecināties, ka fotografēto auto priekšējā stiklā tiešām nav invalīda zīmes (invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes), bet vislabāk priekšējo stiklu arī nofotografēt.