No ekspremjeriem gramatiski pareizāk runāja Dombrovskis, vislabākais valodas stils - Godmanim

Kopumā par labākajiem latviešu valodas pārzinātājiem ir atzīti trīs bijušie premjeri - Dombrovskis, Godmanis un Einars Repše. Bijušo premjeru runa novērtēta pēc četriem parametriem, un augstāko vērtējumu ir saņēmis Godmanis, otrajā vietā ierindojas Dombrovskis, bet trešajā - Repše. Kopvērtējumā mazākais ballu skaits bijis Andrim Šķēlem un Indulim Emsim. Trešais mazākais punktu skaits bijis Andrim Bērziņam un Valdim Birkavam.

Vistīrākā valoda bijusi Guntaram Krastam un Dombrovskim - viņu valodā krietni retāk nekā citu ekspremjeru teiktajā bija dzirdamu dažādi nevēlami aizguvumi. Turklāt ekspertu vērtējumā gramatiski vispareizākais valodas lietojums bijis tieši Dombrovskim. Valodas normas labi pārzinājuši arī Krasts un Godmanis, bet zemākais vērtējums šajā ziņā piešķirts Šķēlem un Emsim.

Godmanim piemitušas vislabākās oratora spējas. Labas oratora spējas bijušas arī Aigaram Kalvītim un Repšem. Tikmēr viszemāk novērtētas Emša oratora spējas.

Bijušo Latvijas premjeru runas ieradumi pētīti pagājušā gada beigās un šā gada sākumā, un to darīja pieci latviešu valodas eksperti. Valodas pārzinātāji gan snieguši vērtējumu par atjaunotās Latvijas premjeru valodas kultūru, gan arī snieguši savus ieteikumus.

Izvērtējot bijušo premjeru valodas lietojumu, eksperti secinājuši, ka amatpersonu runā ir daudz iezīmju, kas raksturīgas lielai daļai valsts iedzīvotāju, bet ir arī katram savas valodas lietojuma iezīmes. Katram no bijušajiem premjeriem ir savas stiprās un vājās puses. Piemēram, topa līderim Godmanim eksperti iesaka elpošanas vingrinājumus, Dombrovskim ieteikts atcerēties principu «viena doma - viens teikums», bet Repšem ieteikts valodas krāšņumu pārnest arī uz mīmiku.

«Mūsu politiķu runa ir visas sabiedrības spogulis. Tipiskākās kļūdas - «ka» un «kad» jaukšana, nevēlami aizguvumi, piemēram, «runa iet»,» pētījuma prezentācijā pauda ekspertu grupas pārstāve Aiga Veckalne. Viņa aicināja atcerēties, ka «vārds ir ļoti spēcīgs ierocis».

Pēc ekspertu domām, ir jāatgādina cilvēkiem, ka mums ir sava valoda, kuru nevar atstāt aizmirstībā un nolaist. Sabiedrībā ir izplatīts «pofigisms» un valoda arī šajā kategorijā ietilpst, izteicās terminologs Juris Baldunčiks. Viņš norādīja, ka daudzās attīstītajās valstīts augstākās amatpersonas strādā ar savu valodu un viņu teiktajā netiek pieļautas valodas kļūdas.

Esot bijis grūti noteikt, kuri būs līderi, un bijis redzams, ka premjeri dalās - katram ir kādas spēcīgās vai vājās puses. Piemēram, premjeri, kas publikas priekšā mazāk runājuši, ir ar mazākām oratora prasmēm. Iespējams, tiem cilvēkiem, kas ir ap premjeriem, būtu jāpamana nepilnības valdības vadītāja valodā. Piemēram, Dombrovskim bijuši divi trīs vārdi, kuri bojājuši intervijas, tomēr šķiet, ka neviens uz to viņam nav norādījis, pauda Baldunčiks.

Valodas eksperti norāda, ka augstākajām amatpersonām ir raksturīgi veidot smagus un samocītus teikumus, kas beigās ir kā viens nebeidzams un bezformīgs teikums ar neskaitāmiem palīgteikumiem. Šādus teikumus noklausoties, vairs neesot skaidrs, kāds bija to sākums. Nereti valsts amatpersonu runā pieļautās valodas kļūdas tiekot tiražētas arī tālāk.

Lai izvairītos no kļūdām publiskajā runā, eksperti iesaka amatpersonām sarežģītu jautājumu izklāstā izmantot vienkāršu un saprotamu valodu un aizmirst par ļoti specifiskiem terminiem. Lai izkoptu savu valodu, tiek ieteikts daudz lasīt daiļliteratūru un kvalitatīvi rakstītus tekstus par visdažādākajām jomām. Savukārt situācijās, kad ir jāpavēsta kaut kas ne īpaši patīkams, neesot ieteicams ar runas melodiju pielabināties klausītājiem, bet gan attālināt runu no paša emocijām.

Šis ir jau trešais «Valodas policijas» pētījums par amatpersonu valodas lietošanu. 2013.gadā tika veikts pētījums par desmit 11.Saeimas deputātu valodas kultūru, bet 2014.gadā valodas eksperti aplūkoja, kā runā 14 lielāko pilsētu vadītāji.