Šodienas redaktors:
Vita Daukste-Goba

Valodas eksperti iesaka Kučinskim uzlabot atbildes stratēģiju negaidītu jautājumu gadījumos

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Valsts kanceleja

Projekta «Valodas policija» eksperti Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) iesaka uzlabot atbildes stratēģiju negaidītu jautājumu gadījumos.

Projekta laikā novērtējot atjaunotās Latvijas laika premjerministru valodas lietojumu, eksperti ir izcēluši katra premjera stiprās puses, kā arī norādījuši uz prasmēm, kuras būtu ieteicams uzlabot.

Kā stiprās puses pašreizējam valdības vadītājam ir minētas nosvērta runas maniere, kā arī amatam atbilstošs runātāja tēls un balss tembrs. Savukārt ieteikts pilnveidot atbildes stratēģiju situācijās, kad tiek uzdots negaidīts vai nevēlams jautājums, jo klausītāji labi atpazīst vispārīgas vai iepriekš sagatavotas frāzes.

Bijušajai premjerministrei Laimdotai Straujumai (V) stiprās puses bijušas skaidra dikcija un drosme uzņemties amatu, jau iepriekš apzinoties, ka ir gaidāmas daudzas publiskas uzstāšanās. Vienlaikus gan viņai noderētu mediju un pareizas runas treniņi, lai vēstījumu sekmīgāk nodotu klausītājiem.

Pēc ekspertu domām, bijušajam premjeram Valdim Dombrovskim (V) tikpat kā nav gramatisko kļūdu, precīzi tiek lietoti termini, kā arī viņš ir gatavs runāt visur un vienmēr. Tomēr, lai klausītājiem palīdzētu uztvert teikto, ir jāatceras par principu «viena doma - viens teikums».

Aigara Kalvīša spēcīgās puses bijusi dinamiska un enerģiska runas maniere, kā arī pareizi loģiski uzsvari teksta lasīšanas laikā. Tomēr viņam būtu jāpiestrādā pie liekvārdības, sarunvalodas elementu un rusicismu izskaušanas savā valodā.

Induļa Emša stiprās puses bijušas aizrautība un drosme teikt to, ko pats domā. Ekspertu ieskatā, nav vēlams izmantot sarunvalodā iederīgus vārdus un to salikumus.

Einars Repše novērtēts kā gramatiski pareizas valodas izmantotājs ar bagātu vārdu krājumu. Tāpat viņam raksturīgs dedzīgums, kas spēj pārliecināt par jauniem risinājumiem. Repšem gan ieteikts šo vārdu košumu pārcelt arī uz citiem izteiksmes līdzekļiem - mīmiku un žestikulāciju.

Andris Bērziņš raksturots kā nepiespiestā runā prasmīgs stāstītājs ar patīkamu balss tembru un prasmīgu intonāciju. Viņam gan ieteikts vairāk izmantot pauzes.

Savukārt Vilim Krištopanam esot prasme izteikties mērķtiecīgi, tomēr ieteikts izvairīties no dežūrskaņām un sarunvalodas elementiem.

Guntara Krasta spēcīgās puses ir gramatiski un stilistiski tīra un kopta valoda, patīkams balss tembrs. Bijušajam premjeram eksperti iesaka pilnveidot dikciju un nebaidīties no skaļākas runas un akcentiem.

Andrim Šķēlem ir raksturīgs noturīgs kontakts ar sarunu biedru un spēcīga pārliecība par paša teikto. Viņam ieteikts izvairīties no pārmērīgas svešvārdu izmantošanas, kā arī monotoni pasniegtām sarežģītām izteiksmes konstrukcijām.

Māris Gailis ekspertu vērtējumā ir vienkāršs un pozitīvs tēls, kuram raksturīgs sirsnīgums un degsme, ja runa ir par viņam tuviem tematiem. Viņam gan vajadzētu savā runā vairāk izmantot akcentus un ar lielāku degsmi izteikties par tēmām, kas pašam nešķiet īpaši saistošas.

Vienam no pirmajiem atjaunotās Latvijas premjeriem Valdim Birkavam raksturīgi pareizi veidoti teikumi un precīzi izklāstīta doma, kā arī viņam piemīt patīkam, mierīgs un amatam atbilstošs balss tembrs. Vienlaikus viņam ieteicams izvairīties no pārāk monotonas valodas melodijas.

Pirmajam premjeram, kurš sājā amatā pēc vairākiem gadiem bijis arī atkārtoti, Ivaram Godmanim raksturīgs balss dinamisms, spēks un modulācija, viņš prot pareizi lietot pauzes, kā arī ir matemātiska pieeja, runa un argumentācija ir mērķtiecīga. Iespējams, bijušajam valstsvīram noderētu elpošanas vingrinājumi, lai runu padarītu plūstošāku, bez pārāk izteiktiem svelpeņiem un šņācieniem.

Atjaunotas Latvijas premjeru valodas lietojumu pagājušā gada beigās un šā gada sākumā pētīja pieci valodas eksperti.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu