Vērtīgi, bet piemirsti ogulāji

Dabas daudzveidība ir patiesi vienreizēja. Pasaulē ir sastopams ļoti daudz augļu koku un krūmu ar brīnišķīgām veltēm, kas var papildināt mūsu ēdienkarti un rotāt mūsu dārzu. Rudens ir īstais laiks, lai apdomātu, ko neparastu, jaunu un vērtīgu iestādīt savā dārzā. Par dažādām izvēles iespējām pastāstīja Salaspils Nacionālā botāniskā dārza derīgo augu sektora vadītājs Dr. biol. Alfrēds Ripa.

Krievu kaļinka un mūsu irbene

Ļoti veselīgas, salcietīgas, viegli audzējamas un bagātīgi ražojošas ir irbenes. Tās ir 2,5 metrus augsti krūmi, aug ikvienā Latvijas augsnē, lai gan vispiemērotākās ir neitrālas smilšmāla augsnes.

A. Ripa stāsta, ka irbeņu ogas satur dzelzi, mangānu, C vitamīnu, tām ir nomierinoša iedarbība. Augu izmanto ārstniecībā, no ogām gatavo garšīgu želeju, spiež sulu, tās patērē svaigā veidā. Pat vairākus mēnešus uzglabāti augļi nezaudē krāsu un garšu, labi saglabā vitamīnus.

Irbenes var stādīt pavasarī aprīlī vai rudenī septembra beigās, oktobrī. Veido bedri 60 x 60 x 60, ieber spaini trūdzemes, sauju pilnmēslojuma, sajauc, izveido uzkalniņu un stāda kā ikvienu ogulāju 2–3 metru attālumā. Irbenes sāk ražot jau otrā gadā. No pieauguša krūma var novākt līdz divdesmit trīsdesmit kilogramiem ogu. Irbenes nogatavojas augusta beigās, septembra sākumā, tad tām pazūd rūgtā garša.

Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī ir lielākā irbeņu kolekcija. Tur ir šķirnes, kas veidotas Ukrainā un Krievijā no parastās irbenes — 'Otbornaja iz Ļeņingrada' 'Kijevskaja Sadovaja', 'Krasnij Grozģ', 'Žolobovskaja', 'Šukšinskaja', perspektīvie numuri '2–47 K', '312–31–51' un citas. Pirmās šķirnes izveidoja amerikāņi, kuri tās sauc par augstajām krūmu dzērvenēm. Irbenes ir krievu tautas iecienīta ogu kultūra, ko viņi dēvē par kaļinku, tāpēc arī pie mums visvairāk stādus pieprasot tieši Daugavpils rajona iedzīvotāji.

Vitamīnu augs smiltsērkšķis

Ļoti labi aug un ražo smiltsērkšķi. Tiem uz saknēm ir gumiņbaktērijas, kuras fiksē gaisa slāpekli, tāpēc krūms ļoti labi iztiek bez slāpekļa mēslojuma, un, ja augsnē ir bagātīgs fosfora un kālija saturs, mēslošana nav nepieciešama. Botāniskajā dārzā smiltsērkšķi tiek audzēti vairāk nekā 20 gadu bez jebkāda mēslojuma. Smiltsērkšķi ir izcils vitamīnu avots, cilvēka diennakts vitamīnu devu nodrošina 50–100 ogas. Tās satur A, B, C, E, K vitamīnus, arī ārstniecisku eļļu. No ogām spiež sulu, gatavo ievārījumu, iegūst eļļu.

Smiltsērkšķiem nepieciešama neitrāla augsne (pH 6–6,5). Augs var sākt ražot jau otrajā gadā pēc stādīšanas. Viena krūma mūžs ir 13 gadi, vēlāk ražas samazinās, jo ogas ir tikai uz viengadīgiem dzinumiem. Smiltsērkšķu apputeksnēšanai ir nepieciešams iestādīt ne tikai sievišķo, bet arī vīrišķo augu — pavasarī vīrišķajiem augiem pumpuri ir ļoti lieli — kā riekstiņi. Uz 50 metru rindu vajag divus vīrišķos augus.

Šiem augiem vienīgā postošā slimība ir smiltsērkšķu vīte. Salaspilī ir izdalītas pret šo slimību izturīgas šķirnes.

Vienīgā lielaugļu (ogas ir smagākas par 0,7 gramiem) šķirne ir 'Botaņičeskaja Ļubitjeļskaja'. Astoņgadīgs krūms ir 3 m augsts un 2,8 m plats. Augļi cilindriski, oranži dzelteni, 0,96 gramus smagi. No septiņus gadus veciem smiltsērkšķu krūmiem var novākt 50–60 kilogramus ogu.

Īpašās zelta jāņogas

Ļoti garšīgas ir zelta jāņogas. Tās izveidotas no jāņogu sugas 'Ribes Aureum', kas savvaļā aug Ziemeļamerikas kalnos. Ogas ir izcils A vitamīna avots, karotīna tajās ir pat vairāk nekā burkānos, arī nozīmīgs C vitamīna avots. No ogām gatavo garšīgu ievārījumu, kompotu, sulas, audzēšana tāda pati kā visām pārējām jāņogu sugām.

Zelta jāņoga labi panes sausumu un karstumu, tāpēc tās visvairāk audzēja bijušās PSRS dienvidos. Ivans Mičurins izveidoja pirmo šķirni 'Krandaļ' un dažādas perspektīvās formas ar dzeltenām, melnām un brūnām ogām. Viņa darbu turpināja Uzbekistānā un citās valstīs. Pēteris Upītis arī nodarbojās ar to selekciju. Nacionālajā botāniskajā dārza kolekcijā pašlaik ir 13 šķirnes.

Šķirni 'Laila' izveidoja Māra Eglīte. 'Lailai' krūms ir 1,9 m augsts un līdz 3,6 m plats, zari resni, lapas veģetācijas beigās intensīvi krāsojas. Ķekari nokareni, tajos ir 5–9 ziedi, 2–4 ogas. Ziedi spilgti dzelteni, lieli, smaržīgi, zied 9–12 dienas. Ogas melnas, spīdīgas, eliptiskas, lielas, saldskābas un aromātiskas, masa vidēji 1,9 grami, miziņa vidēji bieza, neplaisā. Ziemcietība laba. Raža līdz 11 kilogramiem no krūma. Ogas novācamas pakāpeniski.

Šķirnei 'Uzbekistanskaja Krupnoplodnaja' ogas ir melnas, plakani apaļas, lielas, vidēji vienas ogas masa 2–2,5 grami. Raža līdz 12 kg no auga.

'Plotnomjasnaja' — ogas melnas, ieapaļas, vidējais svars 1,7 grami.

'Kišmišnaja' — ogas melnas, vidēji lielas, 1,5 grami, ilgi saglabājas krūmā, ražo gandrīz katru gadu un bagātīgi.

'Trjohgramovaja' — ogas brūni oranžas, plakani apaļas, ķekaros četras līdz sešas, tās ir saldas un aromātiskas, bet, mainoties mitruma apstākļiem, plaisā. Bagātīgi zied un ražo katru gadu.

'Saļut' — ogas dzintardzeltenas, apaļas, saldas, ļoti garšīgas, nogatavojas agri jūlija beigās, pakāpeniski, gatavās nebirst, šķirne mazražīga.

Zelta jāņogas ir svešapputes augs, tāpēc vajag stādīt vismaz divas šķirnes. Ļoti labi sader kopā 'Saļut', 'Plotnomjasnaja' un 'Laila'. Tās arī ļoti labi viena otru apputeksnē.