Lai izdzīvotu ekonomikas lejupslīdes apstākļos Latvijā, uzņēmumiem ir jāmainās. Šajā pārmaiņu laikā finanšu direktora loma izrādīsies izšķirīga, jo viņam ir jāspēj izlemt, kur ieguldīt ierobežotos finanšu resursus, lai strādātu ar peļņu. Finanšu direktoram ir arī jānodrošina, lai uzņēmums spētu laikus norēķināties ar kreditoriem, kā arī kontrolēt debitorus, viņam ir jāspēj vienoties par finansējumu, lai nodrošinātu izaugsmi vai vismaz paliktu tajā pašā līmenī.
Mainīties, lai izdzīvotu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Starptautiskā audita un biznesa konsultāciju kompānija Deloitte ir veikusi finanšu direktoru aptauju ar mērķi izzināt viņu gatavību jaunajiem, izaicinājumu pilnajiem laikiem. Aptaujā piedalījās vairāk nekā 30 Latvijas liela un vidējā izmēra uzņēmumu finanšu direktori, kuri pēc tam komentēja iegūtos aptaujas rezultātus. Daži no aptaujas rezultātiem šķita pārāk optimistiski, salīdzinot vietējos uzņēmumus ar lielajām starptautiskajām kompānijām. Piemēram, gandrīz 80% aptaujāto minēja, ka viņi ir izvirzījuši sasniedzamus mērķus, kas ir cieši saistīti ar atalgojumu. Vairāk nekā 70% respondentu uzskata, ka produkta un pakalpojumu izmaksas viņu uzņēmumos tiek rēķinātas, izmantojot tādas progresīvas metodes kā, piemēram, ABC (Activity Based Costing).
"Ir psiholoģiski grūti sevi vērtēt zemu, it īpaši, ja finanšu direktors ir nostrādājis ilgākus gadus savā pozīcijā. Šķiet, ka tu jau esi daudz padarījis, un ir grūti atzīt, ka vēl ir ilgs ceļš līdz labākajai praksei," komentē Aija Perta no SIA ONE.
Aptaujas rezultāti norāda, ka Latvijas finanšu direktori jūtas droši tādās jomās, kas vairāk ir saistītas ar grāmatvedību un kontroli, taču ekonomiskā situācija pieprasa stratēģisko domāšanu, spēju definēt stratēģiju, kapitāla piesaistīšanas un riska pārvaldīšanas iemaņas. Diemžēl šīs kompetences finanšu direktoriem ir attīstītas visvājāk. "Esmu pārliecināta savās zināšanās, jo man ir pieredze grāmatvedībā - sešus gadus esmu nostrādājusi par galveno grāmatvedi. Tomēr nākotne ir nedroša, un nestabila ekonomiskā situācija nepalīdz skaidras stratēģijas formulēšanai," saka Ilze Strazda no Nordeka.
Finanšu direktoram ir jābūt stratēģim
Aptauja, kā arī turpmākās individuālās tikšanās atklāja, ka finanšu direktori var uzlabot savu darbu, piedaloties stratēģijas definēšanā un ieviešanā, tādējādi palīdzot saviem uzņēmumiem panākt labākus rezultātus. "Dažām iemaņām var apmācīt, citas nāk ar pieredzi, bet stratēģijas izstrāde pieprasa spēju labi orientēties tirgū. 17 gadi, kopš Latvijā ir izveidojusies tirgus ekonomika, nav daudz, lai gūtu augstu tirgus pārzināšanas līmeni," pauž savu viedokli Mārtiņš Gode no LMT.
Pasaules prakse rāda, ka finanšu direktori arvien vairāk pārorientējas, no "grāmatvežiem" kļūst par "stratēģiem". Arvien biežāk uzņēmumi sāk izmantot grāmatvedības pakalpojumus no ārpuses, lai vairāk pievērstos tām jomām, kurās viņi būs vairāk noderīgi uzņēmumam, piemēram, stratēģisko virzienu noteikšanas procesā. Latvijā šis process vēl ir agrīnā stadijā, galvenokārt tāpēc, ka ģenerāldirektori mēģina uzturēt monopolu svarīgu lēmumu pieņemšanā vai vienkārši nespēj deleģēt pienākumus. "Tiek bieži uzskatīts, ka stratēģijas izstrāde nav finanšu direktora pienākums, bet gan tikai ģenerāldirektora pamatuzdevums," – piebilst Armands Beiziķis no Neste Latvija.
Vairākumam Latvijas uzņēmumu pārdošanas apjomi pagājušogad auga, tagad tiem esošās ekonomiskās situācijas dēļ ir jākoncentrējas uz izmaksu optimizāciju, rentabilitāti un likviditāti. Ja vien ģenerāldirektoriem nav ilggadējas pieredzes finansēs, viņi būs spiesti iesaistīt finanšu direktorus stratēģijas izstrādē. Tātad, finanšu direktori kļūst noderīgāki kā jebkad.
Elita Šmite no a/s Sidrabe skaidro: "Nav viegli rast finansēšanas iespējas mūsu augsto tehnoloģiju uzņēmumam, it īpaši projektiem, kur ir vajadzīgs trīsreiz lielāks finansējums nekā mūsu aktīvi. Es meklēju vairākas iespējas, ieskaitot mūsu lielākā konkurenta Vācijā finanšu struktūras izpēti. Mēs domājām pat par tādu alternatīvo finansējumu kā mezzanine kredītu vai vērtspapīru izlaišana, bet Latvijas kompānijai tas nav tik viegli izdarāms."
Finansēšana ir problēma
Diemžēl ne visiem finanšu direktoriem ir pieredze alternatīvās finansēšanas piesaistē, un daudziem grūtības sagādā uzņēmuma risku pārvaldīšana. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem tā ir Latvijas finanšu direktoru vismazāk attīstītā spēja. Daudziem sagādāja pārsteigumu tas, ka vēl tik nesen pretimnākošas bankas ir mainījušas politiku un kļuvušas piesardzīgākas, vēl tik nesen viegli pieejamos kredītus nav iespējams saņemt pārskatīto līguma noteikumu dēļ.
"Pagājušogad finanšu direktori pievērsa maz uzmanības riskiem, sliktajiem debitoriem un kredītiem, taču tagad viņi ir spiesti rast risinājumu un mācīties šajā jomā," stāsta Armands Beiziķis no Neste Latvija.
Finanšu direktora uzdevums ir sasaistīt stratēģiju un finanšu pieeju, izskaidrot visus saistītos riskus pārējiem uzņēmuma vadošajiem darbiniekiem. Viņiem ir jāapsver visi "par" un "pret", kas ir saistīti ar atdevi un riskiem, un šķiet, ka vidējais finanšu direktors nespēj šos riskus identificēt un izskaidrot. Lielākoties uzņēmuma attieksme pret risku nav noteikta, kā arī finansēšanas politika nav izstrādāta. Tas nozīmē, ka kompānijas izvēlēta stratēģiskā virzība var tikt apturēta finanšu trūkuma dēļ jebkurā mirklī, vai pat novest uzņēmumu līdz bankrotam.
Grūti pievilināt talantus
Finanšu direktori vēlētos atrast piemērotus darbiniekus savai nodaļai, kuri atbalstītu viņus jauno izaicinājumu pārvarēšanā. "Tomēr darba tirgus nepiedāvā lielu izvēli, un Latvijas izglītība bieži vien neatbilst praktiskajām prasībām. Es domāju, ka man ir palaimējies pievilināt tik labus darbiniekus savā nodaļā. Kad atlasīju darbiniekus, es viņiem piedāvāju pārbaudes uzdevumus no reālā darba, un daudzi kandidāti nevarēja atrast jēdzīgu risinājumu," komentē Mārtiņš Gode no LMT.
Latvijas uzņēmumi nepievērš pietiekamu uzmanību kompānijas tēla attīstīšanai, jo tam būtu jābūt pievilcīgam ne tikai darbiniekiem, kas strādā ciešā saskarē ar klientiem, bet arī administrācijas un citām nodaļām, kas veic uzņēmuma atbalsta funkciju, piemēram, finanšu nodaļas darbiniekiem. Parasti cilvēks, kas ir ieinteresēts veidot karjeru finanšu jomā, neredz karjeras izaugsmes iespējas kompānijas finanšu nodaļas ietvaros un, pat ja viņš pieņēmis darba piedāvājumu, to bieži vien uzskata par starpposmu līdz nākamajam karjeras lēcienam.
"Tā nav problēma pievilināt talantus, ja vien tu zini, kā viņus pazīt, daudz grūtāk ir noturēt talantus, jo finanšu nodaļa piedāvā maz karjeras izaugsmes iespēju. Un karjera ir vissvarīgākais talantiem, jo viņi kā profesionāļi nemitīgi aug," saka Aija Perta no ONE.
Lieli labi pazīstami uzņēmumi izmanto savus brendus labāko finanšu speciālistu piesaistei, daži pat īsteno speciālās PR kampaņas, lai gūtu uzmanību. Vidēja un maza izmēra uzņēmumiem klājas daudz grūtāk – tie var būt pievilcīgi finanšu speciālistiem tikai tad, ja kompānija raugās uz savu finanšu departamentu kā uz nodaļu ar pievienoto vērtību un izstrādā speciālās talantu programmas. Šādas programmas paredz gan apmācību, gan rotāciju starp funkcijām, reģioniem un uzņēmumiem.
"Mums ir īpaša "Fast track" programma talantīgiem speciālistiem, un pašlaik viens darbinieks no finanšu nodaļas piedalās tajā. Viņš tiek apmācīts, iesaistās uzlabošanas projektos citās funkcionālajās jomās, kā arī viņam ir lieliska iespēja stažēties ārzemēs," stāsta Uldis Dzintars no Balta AAS. "Trīs no mūsu finanšu nodaļas darbiniekiem ir patlaban iesaistīti uzņēmuma darbības uzlabošanas un veicināšanas projektos. Projekti nav saistīti ar viņu pamatkompetencēm. Viņiem ir jāmācās vadīt komandu, un parasti nākas daudz ceļot, jo tie pārsvarā ir pārrobežu projekti. Tas nav viegli, bet labi motivē talantus," skaidro Toms Siliņš no Hansabankas.
Fokusējas uz izmaiņām
Katram finanšu direktoram pašam ir jāizlemj, kuras ir galvenās jomas, kas jāuzlabo. Ja finanšu departaments neattīstīsies, tas nebūs pievilcīgs potenciālajiem talantiem. Attīstības jomas ir individuālas katram finanšu departamentam, tās ir atkarīgas no uzņēmuma lieluma, finanšu departamenta attīstības līmeņa, kā arī esošās uzņēmuma situācijas. Neskatoties uz to, var atrast dažas kopējas attīstības tendences.
Galvenie faktori, kas šajā brīdī ietekmē visas nozares, ir ekonomikas lejupslīde, pieejamo kredītu trūkums un augsts inflācijas līmenis. Minētie apstākļi spiež uzņēmumus meklēt savas darbības optimizācijas formas, nevis veidus ieņēmumu palielināšanai. Finanšu direktoriem prasa sniegt informāciju, kas atbalstītu šādas optimizācijas. Vadības atskaišu procesa uzlabošana ar standarta struktūru un grafisko atbalstu ir tā joma, kurā finanšu direktori saskata galveno attīstības virzienu. Progresīvākie uzņēmumi mēģinās ieviest atskaites sistēmas ar individuālu detalizācijas pakāpes izvēli un nodrošinātu piekļuvi caur internetu.
Finanšu direktoriem būs svarīgi neaprobežoties tikai ar finanšu informācijas apstrādi vadības atskaišu sagatavošanas procesā, bet kļūt par tādiem finansistiem, kas orientējas uz biznesu. Ja uzņēmumam nav izstrādāta stratēģija, finanšu direktoram ir jācīnās par tās izstrādi un jāinformē par to pārējie uzņēmuma darbinieki. Ja stratēģija ir izstrādāta, tā ir "jāiebūvē" galvenajos darbības rādītājos, plānošanas procesā, motivācijas shēmās un citās procedūrās, lai visa uzņēmuma darbība būtu vērsta uz stratēģijas sasniegšanu un izmaiņām, ja mainās stratēģija.
Šāda aktīva stratēģiska pozīcija uzlabo finanšu departamenta tēlu un padara to pievilcīgāku talantiem. Finanšu speciālisti, kas meklē jaunus izaicinājumus, ar prieku uzņems piedāvājumu kļūt par uzņēmuma darbinieku, vai – vēl labāk – komandas čempionu, kas strādā ar stratēģiski nozīmīgām iniciatīvām. Šī ir ļoti laba iespēja "noķert divus zaķus" – pārorientēt finanšu departamentu uz biznesu un noturēt motivētus talantus.