Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Magnijs pozitīvi ietekmē organisma būtiskākās funkcijas, tam ir svarīga loma enerģijas ražošanā. Šī minerālviela piedalās vairāk nekā 300 vielmaiņas reakciju nodrošināšanā.
Kā tas darbojas?
Lai iegūtu enerģiju, nepieciešama vielmaiņas reakcija starp ogļhidrātiem un taukiem, kas notiek magnija klātbūtnē.
Sirds un asinsrites sistēmā magnijam ir svarīgi pienākumi. Minerālvielai ir galvenā loma enerģijas vielmaiņā šūnās, tā stabilizē sirds ritmu un atslābina asinsvadus. Magnijs novājina stresa hormonu iedarbību, tā saudzējot sirdi un asinsvadus.
Sirds ik dienu pārsūknē aptuveni 7000 litru asiņu un veic aptuveni 100 000 pukstu. Šo ļoti lielo darbu ilgstoši var veikt tikai tad, ja ir pietiekami daudz skābekļa un barības vielu. Nepietiekama apgāde ar magniju var ierobežot sirds un asinsvadu funkciju. Tā sekas var būt, piemēram, sūdzības par sliktu sirdsdarbību, kuras neizraisa organiski cēloņi, un asinsvadu sašaurināšanās, piemēram, vispārējā ateroskleroze.
Magnijam ir arī strukturāla loma kaulu, šūnu membrānu un hromosomu veidošanā. Šī minerālviela vajadzīga kālija un kalcija transportēšanai caur šūnu membrānām, līdz ar to magnijs ietekmē nervu impulsu novadīšanu un muskuļu saraušanos.
Magnijs nepieciešams arī normālai grūtniecības norisei, jo tā deficīts var izraisīt paaugstinātu asinsspiedienu, olbaltumvielu izvadi urīnā un tūsku. Magnija iekļūšanu šūnās veicina vitamīns B6 un orotskābe.
Kas to transportē?
Pirms vairāk nekā 100 gadiem (1904.) diviem itāļu pētniekiem – Biscaro un Belloni – izdevās no govs piena sūkalām atdalīt vielu ar skābu raksturu. Tā kā oros sengrieķu valodā nozīmē sūkalas, atklājēji šo vielu nosauca par orotskābi.
Orotskābe vienlaikus ir sirds aizsargātāja un enerģijas devēja. To uzskata par ideālu magnija transportēšanas līdzekli, kā arī šīs minerālvielas fiksatoru organismā.
Orotskābe traucē holesterīna izgulsnēšanos uz asinsvadu sieniņām, piedalās olbaltumvielu sintēzē. Agrāk to sauca par vitamīnu B13. Pēdējos gados atklāts, ka šī ir būtiskākā viela enerģijas apmaiņā un dzīvībai nozīmīgu enzīmu producēšanā.
Dabā orotskābe ir sastopama mātes pienā. Pirmajās dienās pēc dzemdībām tā sauktais pirmpiens satur četras piecas reizes vairāk orotskābes nekā pēcpiens, un tas palīdz zīdainītim attīstīties, proti, orotskābe aktivizē šūnsulas apmaiņu un asins veidošanos kaulu audos. Tā stiprina sirds muskuli un īpaši kombinācijā ar magniju veicina mūsu motora ekonomiskāku darbību un uztur vienmērīgu tā ritmu. Orotskābe aizsargā un palīdz arī aknām to svarīgajā organisma atindēšanas darbā.
Kad tā pietrūkst?
Magnija deficīts var rasties, ja ir problēmas ar kuņģi un gremošanas traktu, piemēram, ilgstošas caurejas vai Krona slimības gadījumā, ja ikdienā ir nesabalansēts, nepilnvērtīgs uzturs, ja ilgstoši lieto diurētiskus preparātus, kas pastiprināti izvada magniju no organisma, vai arī, ja cilvēks cieš no hroniska alkoholisma.
Pētījumi liecina, ka magnijs organismā samazinās līdz ar novecošanos – sliktāk uzsūcas zarnās, vairāk tiek izvadīts ar urīnu.
Par magnija daudzumu organismā var spriest pēc asins analīzēm. Ja ilgstoši ir šīs minerālvielas deficīts, asinīs samazinās arī kalcija līmenis (pat tad, ja to papildus uzņem ar pārtiku un uztura bagātinātājiem).
Magnija trūkuma iespējamās izpausmes – muskuļu kontrakcijas un krampji, apetītes zudums, apjukums, nejutīgums, depresija, sirds aritmija, asinsvadu spazmas, troksnis ausīs.
Kad uzņemt papildus?
Lai arī magnija loma organismā ir zinātniski pierādīta, tas vēl nenozīmē, ka visiem nu jādodas uz aptieku iegādāties attiecīgos preparātus. Vispirms ar asins analīzēm vajadzētu pārliecināties, vai tiešām organismā tā trūkst. Šos preparātus ieteicams lietot cilvēkiem ar gremošanas trakta slimībām, kuru ietekmē kavēta šīs minerālvielas uzsūkšanās, kā arī pēc tievās zarnas operācijas, vai tad, ja regulāri lieto caurejas vai urīndzenošos līdzekļus, sirds glikozīdus, ja cilvēks cieš no bulīmijas vai anoreksijas, ja ir ilgstošs stress (magnijs tad straujāk izdalās no organisma). Šie preparāti noder sirds mazspējas un aritmijas, paaugstināta asinsspiediena gadījumā, kā arī infarkta profilaksei.
Lietojot magnija preparātus, iespējamas blakusparādības, jo īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Magnija sāļi var radīt caureju, citi tā preparāti – apetītes zudumu, sliktu dūšu, vemšanu, sāpes urinējot, straujas garastāvokļa svārstības. Tāpēc allaž vēlams konsultēties ar savu ģimenes ārstu. Magnija preparātus nav vēlams lietot, ja ir nieru slimības.
Lai novērstu magnija deficītu organismā, ikdienā vajadzētu biežāk ēst pilngraudu maizi, kurā tā ir divreiz vairāk nekā baltmaizē. Visos rafinētajos, rūpnieciski apstrādātajos produktos magniju vispār ir grūti atrast.
Konsultēja Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs Andis Brēmanis.
SVARĪGI
- Diennaktī cilvēkam nepieciešams uzņemt 350 mg magnija.
- Visvairāk magnija ir kviešu klijās, saulespuķu sēklās, riekstos (īpaši mandelēs), graudaugos, pākšaugos, zaļajos dārzeņos (spinātos).
- Iegādājoties minerālūdeni, ieteicams pievērst uzmanību magnija saturam.
- Alkohols kavē magnija uzsūkšanos un veicina tā izdalīšanos no organisma.