/nginx/o/2018/07/13/8867198t1haf13.jpg)
Vasarnīcā sāka pūt grīda, ieperinājās sēnīte. Ko darīt, lai ziemā grīda nesapūtu pavisam? – jautā vasarnīcas īpašniece.
– Koka konstrukciju aizsardzība pret dažādiem kaitēkļiem un puvi ir nopietna problēma. Pret kaitējumu jāaizsargā gan iekšējās, gan ārējās koksnes virsmas, un šim nolūkam ir radīti dažādi līdzekļi.
Atklātās koka virsmas var apstrādāt ar karstu pernicu un regulāri krāsot. Tā ir izeja, taču ne pati optimālākā.
Koksnes bioloģiskie ienaidnieki ir pelējums, aļģes, baktērijas, sēnītes u.c. Gandrīz ar visiem šiem apdraudējumiem var cīnīties, izmantojot antiseptiķus. Izņēmums ir sēnītes jeb, citiem vārdiem sakot, saprofīti. Antiseptiķi iedarbojas tikai uz atsevišķiem to veidiem. Bet diemžēl tieši sēnītes izraisa puvi, un tieši ar šo situāciju ir samērā grūti tikt galā.
Profesionāļi puves veidus iedala pēc krāsām – sarkanā, baltā, pelēkā, dzeltenā. Sarkanā puve bojā skuju koku materiālus, baltā un dzeltenā – ozolu un bērzu, zaļā – ozolkoku (mucas, kā arī koka sijas un pagrabu pārsegumus). Taču pats niknākais koka būvju ienaidnieks ir baltā mājas sēnīte. Senos laikos dažās zemēs pat bijis tā – ja koka ēku skārusi šī sēnīte, būve tika nodedzināta, lai glābtu tuvumā esošās celtnes. Tik ekstremāla rīcība bijusi saistīta ar to, ka minētā sēnīte mēneša laikā spēja "saēst" vairākus centimetrus biezu ozolkoka grīdu.
Ja koksnes pūšanas process jau ir sācies, to var apturēt tikai ar konstrukciju rūpīgu žāvēšanu un ventilēšanu. Agrīnā pūšanas stadijā var palīdzēt dezinficējošie, antiseptiskie sastāvi. Tiem ir dažādi veidi, un šie līdzekļi var pasargāt no sēnītēm, kokgraužiem, pelējuma vai koksnes zilēšanas. Ir līdzekļi, kas paredzēti jaunas koksnes apstrādei tūlīt pēc ēkas uzcelšanas un ir tādi, kas aptur pūšanas procesu senākās būvēs. Protams, nopietnu bojājumu gadījumos parastie līdzekļi diez vai derēs.
Puves apturēšana ir sarežģīts pasākums, kur jāaicina talkā restaurācijas profesionāļi. Ar pašu spēkiem būs par maz.
Pārdošanā ir arī dažādi antiseptiskie šķīdumi un konservācijas sastāvi. Daži no tiem satur pigmentus, kas koksnes virsmu pasargā no "izziedēšanas" un bojājumiem ultravioleto staru ietekmē. Ir arī dažādas aizsargājošas lakas, krāsas un sastāvi.
Ar antiseptiķu palīdzību koksni var aizsargāt no pelējuma, sēnītēm, baktērijām. Antiseptiķi koksnei var piešķirt arī ugunsaizsardzības īpašības. Jāpiebilst, ka antiseptiskie šķīdumi laiž cauri gaisu un saglabā sava īpašības vairāku gadu garumā.
Labs līdzeklis ir lazēšanas šķīdumi, kas sastāv no ūdens dispersijas, stirolaakrila lateksa, silana, modificējošām piedevām. Šie līdzekļi nesatur organiskus šķīdinātājus un plastifikatorus. Lazēšanas līdzekļi būtiski samazina ūdens uzsūkšanas spēju, kā rezultātā virsmu pēc apstrādes var pat mazgāt. Antiseptiķu klāsts veikalos ir plašs – dažādi ražotāji, dažāda efektivitāte dažādas cenas. Bez antiseptiķiem, koksni var piesūcināt arī ar speciālu šķīdumu, lai padarītu to ugunsdrošu.