Čili, čili, čili...

Čili pipari (chillies) var būt gan mazi, gan lieli, gandrīz maigi vai vulkāniski. Nogatavojušies tie visbiežāk ir sarkani, bet var būt arī dzelteni, krēmkrāsas un pat violetmelni. Čili satur C vitamīnu un palīdz gremošanai, lai gan jābūt piesardzīgiem ar sēklām, lai neradītu apdegumus uz mēles un rīklē. Šādos gadījumos vislabāk palīdz piens, jogurts vai saldējums. Regulāri čili ēdāji izstrādā imunitāti – T.Stobarts pieredzējis, ka Dienvidindijā un Meksikā maziem bērniem sarkanie pipari tiek doti kā knupītis. Visasākie no čili ir tā saucamie putnu pipari. Negatavi čili ir zaļi. Zaļos piparus, ja mizu apdedzina un noloba, var lietot kā piedevu gan mērcēm, gan sautējumiem, kā arī grilējot gaļu. Indijā populārs ir čatnijs, kurā samaltiem zaļiem pipariem pievieno kokosriekstu un zaļo koriandru, sāli un citrona sulu. Čili pulveri vislabāk iegūt pašam, saulē vai krāsnī izžāvējot sarkanos piparus, tos nedaudz pakarsējot uz pannas (līdz kļūst tumši sarkani un izplatās asums, bet nekādā gadījumā tos neapdedzinot) un samaļot. Pēc tam ieteicams pulveri izsijāt ar vissmalkāko sietiņu. Veikalos nopērkamie čili pulveri visbiežāk ir vairāku garšvielu sajaukums. Nepālas pipari ir malti dzeltenie čili, ko Himalajos ierasts žāvēt uz māju jumtiem. Kajēnas pipari ir čili paveids. To pagatavošana pēc senām receptēm ietver atbrīvošanu no sēklām, sajaukšanu ar miltiem un sāli, izveidojot sausu pastu, ko izžāvē mazos gabaliņos, nedaudz apcep un samaļ. Čili esences ir viegli pagatavojamas, mērcējot čili alkoholā – šerijā (var pievienot zupām), konjakā, vodkā. Paprika jeb saldie pipari tiek izmantoti kā dārzeņi, retāk kā garšviela. Paprikas pulveris ir maigs un salds, ar nelielu rūgtuma piegaršu. Par pulvera svaigumu liecina tas, ka pulveris ir sarkans, nevis brūngans. Tas ir bagāts ar C vitamīnu. Ļoti labi piederas ungāru gulaša zupai un spāņu ēdieniem.