Tiesa atzīst, ka pārkāptas slepkavnieka Bēringa-Breivīka cilvēktiesības

^{(Turpinājums sekos!)}

Tiesa lēma, ka daļa Bēringa-Breivīka un viņa advokātu iesniegtās sūdzības ir pamatota. Proti, tā daļa, kurā viņš sūdzējās par «nehumānu vai pazemojošu apiešanos vai sodu».

Kā norādīja tiesnese Helēna Andenaesa Sekulica, šīs tiesības ir «demokrātiskas sabiedrības pamatvērtība» un attiecināmas arī «uz teroristiem un slepkavām».

Tomēr tiesa neatzina, ka būtu pārkāptas viņa tiesības uz «privātās un ģimenes dzīves» neaizskaramību.

Sūdzējās divām galvenajām lietām

Kā ziņots, Bērings-Breivīks sūdzējās par divu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pantu pārkāpumu. Viens no tiem aizliedz «necilvēcīgu vai pazemojošu apiešanos vai sodu», bet otrs garantē tiesības uz «privātās un ģimenes dzīves» un sarakstes neaizskaramību.

Notiesātais cietumā tiek turēts izolācijā no pārējiem ieslodzītajiem, un viņa korespondence tiek ierobežota.

Savus ieslodzījuma apstākļus viņš ir raksturojis kā «spīdzināšanu» un «elli».

Norvēģijas Ģenerālprokuratūra paziņojusi, ka korespondence tiek ierobežota, lai neļautu masu slepkavam izveidot galēji labējo teroristu tīklu.

Noslepkavoja 77 cilvēkus, pārsvarā pusaudžus

2011.gada 22.jūlijā Bērings-Breivīks sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā, nogalinot astoņus cilvēkus, bet tad devās uz Ūteijas salu, kur Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnē nošāva 69 cilvēkus - pārsvarā pusaudžus, no kuriem jaunākā nesen bija nosvinējusi 14. dzimšanas dienu.

2012.gada 24.augustā Oslo tiesa atzina Bēringu-Breivīku par vainīgu 77 cilvēku slepkavībā, piespriežot viņam maksimāli iespējamo 21 gadu cietumā ar iespēju soda termiņu pagarināt, ja pēc tā izciešanas viņš tiks atzīts par joprojām bīstamu sabiedrībai.

Tiesas pieci tiesneši vienbalsīgi Bēringu-Breivīku atzina par pieskaitāmu, uz ko bija uzstājis arī viņš pats, lai gan prokuratūra lūdza atzīt viņu par psihiski slimu un nozīmēt piespiedu ārstēšanu slēgta tipa iestādē.