Pēdējā laikā atsākušās runas par nepieciešamību būvēt metro, tādējādi risinot Rīgā samilzušās satiksmes problēmas. LNT raidījums „Tautas balss” uzklausīja lielāko speciālistu metro jautājumā.
Vai metro ir vienīgās zāles pret sēdēšanu sastrēgumos? (137)
„Es nešaubos, ka metro vajadzīgs no tāda viedokļa, ka tas atrisinātu daudzas transporta problēmas, bet ka to šodien varētu uzcelt – es ļoti apšaubu,” saka Rīgas metro „tēvs” Alfrēds Rubiks.
Cita lieta – astoņdesmitie gadi, laiks, kad biedrs Rubiks vadīja Rīgas izpildkomiteju. Kabinetā viņu gaidīja gatavs projekts ar staciju nosaukumiem. Lielāko daļu naudas metro celtniecībai iedotu Maskava.
„Cik atceros, viens kilometrs maksāja 30 miljonus rubļu ar visu apbūvi, ar visu pārcelšanu,” atminas Alfrēds Petrovičs.
Lai lūkotos, kā ir citur, Rubiks braucis uz Singapūru, Sverdlovsku, Minsku un Rietumberlīni. Vislabākais viņam šķitis Minskas piemērs.
Alfrēds Petrovičs metro līniju būtu ievilcis no Juglas, cauri Purvciemam, pār Daugavu, uz Āgenskalnu un tur, kur tagad ir Spice. Otrā līnija ietu no Sarkandaugavas, caur centru un beigtos kaut kur Ķengaragā. Un pēdējais Rubika projekts bija metro līnija apkārt visai Rīgai. No tagadējās Spices līdz Purvciemam vilciens būtu braucis 15 minūtes.
Daudzi „Tautas balss” sastaptie rīdzinieki ir par metro. Pretējās domās ir Rīgas domes satiksmes komitejas vadītājs Andrejs Požarnovs. Viņš saka – tuvāko 20 gadu laikā metro necels, tomēr kaut kas līdzīgs būs gan. „Strādājam pie tā, lai ierīkotu zemās grīdas tramvaju, atsevišķos posmos to palaistu zem zemes,” stāsta Požarnovs.
Ātrgaitas tramvaja tuneli raks no Barona ielas gala līdz VEF Kultūras pilij, iespējams, arī zem Daugavas un uz lidostu. Kamēr vēl nav zemās grīdas tramvaja, dome pasūtījusi dzelzceļa sastāvus, kas brauks tikai Rīgas robežās. Tuvāko desmit gadu laikā dome sola uzcelt pilsētas iekšējo autoapli, lai mazinātu sastrēgumus.