Līdz mūsdienām saglabājušies pārsvarā tikai kauli (retos gadījumos izdevies atrast mīksto audu pārakmeņojumus), no kuru analīzes nevar izdarīt secinājumus par dinozauru ķermeņa temperatūru.
Jaunā darba autori nolēma izmantot likumsakarību, kura piemērota attiecībā pret mūsdienu dzīvniekiem. Viens no zinātniekiem — Hermans Pontcers — izstrādāja algoritmu, kurš ļauj novērtēt enerģijas patērējumu ejot, atkarībā no gurnu garuma. Pēc dinozauru kaulu izpētes pētnieki secināja: lai izstrādātu tādu enerģijas daudzumu, kurš vajadzīgs šiem dzīvniekiem, lai pārvietotos, ķermeņa temperatūrai jābūt pastāvīgai.
Lai apstiprinātu savus secinājumus, pētnieki izmantoja vēl vienu novērtējuma metodi. Viņi mēģināja novērtēt muskuļu masas dinozauru kājās attīstību. Jo vairāk muskuļu iesaistīti kustībā, jo vairāk enerģijas organismam jāpatērē. Lai noteiktu dinozauru muskuļu skaitu, pētnieki izanalizēja 13 dažādu dinozauru šodien pastāvošos anatomiskos modeļus. Autori mēģināja pa detaļām atjaunot to muskulatūras uzbūvi un novērtēt, kāds būtu to samazināšanās spēks ejot. Iegūtie rezultāti apstiprināja pirmās pētījumu daļas secinājumus.
Pagaidām šis jaunais darbs vēl nav guvis neatkarīgo pētnieku novērtējumu. Vēl vairāk, nav skaidrs, ar kādām tieši metodēm var apstiprināt šos secinājumus. Pēdējā laikā parādījusies virkne darbu, kas apgāž tradicionālos uzskatus par dinozauriem. Piemēram, daudzi pierādījumi liecina, ka dinozauru svars ir pārspīlēts.
/nginx/o/2018/07/13/8873148t1h2fda.jpg)