Tiesa turpinās skatīt Jaunalksnes sarunu noklausīšanās krimināllietu (5)

Kā informēja tiesas priekšsēdētājas palīgs Kārlis Sadauskis, šodien krimināllietā iecerēts turpināt tiesas izmeklēšanu.

Tā kā lieta tiek izskatīta slēgtā kārtībā, sīkākas detaļas par tiesāšanās gaitu netiek publiskotas.

Kā ziņots, krimināllietu tiesa sāka skatīt 2007.gada novembra sākumā, kad tika uzklausīts Jaunalksnes skaidrojums, kā arī nopratināti četri liecinieki, tai skaitā žurnālists Lato Lapsa, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājs Dzintars Jakāns un bijušais Finanšu policijas pārvaldes (FPP) direktors Lotārs Kulless.

Šajā lietā pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, apsūdzētas četras FPP amatpersonas - FPP direktora vietnieks Jānis Laizāns, FPP Iekšējās drošības daļas priekšnieks Raivis Freibergs un FPP amatpersonas Vasīlijs Kivļonoks un Aldis Klems, kurš darbu FPP jau ir pametis.

Pēc prokuratūras domām, viņi, būdami valsts amatpersonas, tīšām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, veica nelikumīgas darbības, kas saistītas ar Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos, tā nodarot būtisku kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai. Viņu darbības arī izraisījušas smagas sekas, radot kaitējumu ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm.

Saskaņā ar Krimināllikuma 318.panta 2.daļu vainīgās personas var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai ar naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām.

LETA jau ziņoja, ka 2006.gada novembrī saistībā ar Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos četras FPP amatpersonas tika atstādinātas no amata. Toreiz VID un prokuratūra gan atteicās atklāt viņu identitāti.

Savukārt Augstākās tiesas priekšsēdētāja Andra Guļāna vadītā Tiesnešu disciplinārkolēģija izteica piezīmi tiesnesei Marijai Goldšmitei, kura sankcionēja Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanos. Motīvi, kas likuši izteikt tiesnesei piezīmi, nav konkretizēti.

Tiesnese Goldšmite, izskatot FPP lūgumu, devusi atļauju veikt Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanos laikā no 2005.gada 6.decembra līdz 2006.gada 6.janvārim un šo informāciju likumā noteiktajā uzraudzības kārtībā nosūtījusi Ģenerālprokuratūrai. Ar lūgumu pārbaudīt sankcijas izsniegšanas likumību Augstākajā tiesā vērsās Jaunalksne, lūdzot ierosināt pret tiesnesi disciplinārlietu.

Vēlāk atklāts, ka žurnālistes sarunas noklausītas arī pērn pavasarī. Iespējams, arī šo sarunu noklausīšanos lūgusi sankcionēt FPP. Pieļauts, ka sankcija varētu būt saņemta, maldinot Augstākās tiesas tiesnesi. Oficiāli šī informācija nav apstiprināta.

Rīgas apgabaltiesa pērnā gada 9.februārī piedzina 100 243 latus no valsts VID un Finanšu ministrijas (FM) personā par Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos. 100 000 latu ir morālā kompensācija Jaunalksnei, bet 243 lati - tiesāšanās izdevumi. Jaunalksne prasīja 300 000 latu kompensāciju, bet daļā par 200 000 latiem tiesa prasību noraidīja.

Tiesa atzina par prettiesisku FM un VID rīcību, nepildot tiesību normās noteiktās prasībās un tā aizskarot Jaunalksnes tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

VID ir iesniedzis apelācijas sūdzību par tiesas spriedumu. Vēlāk apelācijas sūdzību iesniedza arī Jaunalksne. Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta šā gada 18.septembrī plāno apelācijas kārtībā izskatīt Jaunalksnes prasību pret valsti par viņas telefona sarunu noklausīšanās dēļ radīto cilvēktiesību aizskārumu un 300 000 latu kompensācijas piedziņu.