Atceļ spriedumu Jaunalksnes lietā (39)

Lietu skatīs vēlreiz

Senāts pilnībā atcēla apelācijas instances - Rīgas apgabaltiesas - maija spriedumu un lietu nosūtīja jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesai, informēja AT pārstāve Rasma Zvejniece.

AT Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesas spriedumā ietverti pretrunīgi un nepareizi atzinumi par būtiska kaitējuma un smagu seku izpratni.

Tāpat AT Senāts norādīja, ka kasācijas sūdzībās pamatoti norādīts par aizstāvības tiesību pārkāpumu un tiesas sprieduma neatbilstību likuma prasībām, kas novedis pie nelikumīga apelācijas instances tiesas nolēmuma.

Reāli cietumsodi

Šogad maijā Rīgas apgabaltiesa toreizējam FPP direktora vietniekam Jānim Laizānam piesprieda trīs gadus reālas brīvības atņemšanas un liegumu trīs gadus ieņemt amatus valsts pārvaldē, FPP iekšējās drošības daļas priekšniekam Raivim Freibergam - gadu un astoņus mēnešus reālas brīvības atņemšanas un liegumu trīs gadus ieņemt amatus valsts pārvaldē, savukārt FPP amatpersona Vasīlijs Kivļonoks tika sodīts ar gadu reālas brīvības atņemšanas un divu gadu liegumu ieņemt amatus valsts pārvaldē.

Spriedums tika pārsūdzēts Augstākās tiesas Senātā.

Ceturtajam apsūdzētajam Aldim Klemam sods netika pārskatīts, jo iepriekšējais spriedums par viņu nebija pārsūdzēts.

Pērn maijā Centra rajona tiesa visām amatpersonām, kas šajā lietā apsūdzētas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, piesprieda naudas sodus.

Laizānam un Freibergam tiesa noteica 25 200 latu naudas sodu katram un aizliegumu uz trim gadiem ieņemt amatus valsts pārvaldē. Kivļonokam tiesa piesprieda 9000 latu naudas sodu un aizliegumu amatus valsts pārvaldē ieņemt divus gadus, bet Klemam piesprieda 3600 latu naudas sodu un aizliegumu amatu valsts pārvaldē ieņemt uz gadu.

Prokurore Velta Zaļūksne visiem apsūdzētajiem, izņemot Klemu, lūdza piespriest reālus cietumsodus.

Spriedumu pārsūdzēja apsūdzētie, bet protestu iesniedza prokurore.

Nezina, kurš noklausījās

Joprojām gan nav skaidrs, kurš organizējis sarunu noklausīšanos. Prokurore uzskata, ka organizētāja atrašana esot atkarīga no Laizāna, taču viņa gan domā, ka FPP amatpersona organizētāju nenosauks.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Drošības policija joprojām strādājot pie šīs lietas, taču tie pierādījumi, kas savākti, ir nepietiekami, lai lietu sūtītu uz tiesu, un, ņemot vērā Laizāna klusēšanu, prokurore pieļauj, ka lieta varētu netikt atklāta.

Saeimas Nacionālās drošības komisija no mediju pārstāvjiem 2006.gada rudenī saņēma divas kasetes ar telefonsarunu ierakstiem, kā arī mapīti ar aptuveni 50 lappusēm, kurās atšifrētas sarunas ar Jaunalksni, tālaika "Jaunā laika" ģenerālsekretāru Edgaru Jaunupu, kā arī tiesībsargājošo institūciju pārstāvjiem.

Satversmes aizsardzības birojs kopīgi ar Ģenerālprokuratūru veiktā pārbaudē konstatējis, ka 2005.gada nogalē, 2006.gada sākumā un pavasarī ierakstītās telefonsarunas noklausītas sankcionēti.

Lūgumu ļaut noklausīties Jaunalksnes telefonsarunas bija izteikusi finanšu policija. Jaunalksnes tālruņa noklausīšanās atļauja saņemta, visticamāk, krāpjoties. Operatīvās darbības dienesti žurnālistes numuru uzdevuši par kādas citas personas, kas, iespējams, iesaistīta noziegumos, numuru.

Tiesnesei aizrādījums

Augstākās tiesas tiesnesei Marijai Goldšmitei, kas deva atļauju noklausīties telefonsarunas, Tiesnešu disciplinārkolēģija izteica aizrādījumu. Prokuratūra arī sāka kriminālprocesu pret viņu, un lietā joprojām notiek izmeklēšana.

Savukārt Jaunalksne par privātās dzīves aizskārumu un morālo kaitējumu prasīja no Finanšu ministrijas Valsts ieņēmumu dienesta un tā sastāvā esošās Finanšu policijas pārvaldes piedzīt 300 tūkstošus latu. Tiesa prasību daļēji apmierināja un nolēma piedzīt par labu Jaunalksnei 100 000 latu. Augstākā tiesa nolēma samazināt kaitējumu summu līdz 12 000 latu.