Limbažu novada domes apvienotajā visu komiteju sēdē pēc pailgām debatēm tika nolemts sniegt galvojumu SIA Limbažu siltums 400 000 liela kredīta ņemšanai.
Novada dome galvos Limbažu siltuma kredītu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pamatiemesls šādai vajadzībai - Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra akceptējusi limbažnieku iesniegto projektu Siltumefektivitātes paaugstināšana Limbažu centralizētās siltumapgādes sistēmā, kas sola Eiropas līdzekļu (Kohēzijas fonda 39% līdzfinansējumu) piesaisti 2,2 miljonu latu vērta projekta īstenošanai. Limbažu siltuma valdes priekšsēdētājs Ģirts Gūtmanis stāstīja, ka darbos visupirms jāiegulda savi līdzekļi, Eiropas nauda pēc padarītā tiek solīta 3 etapos. Finansējuma saņēmējam jānoslēdz līgums līdz 4. decembrim, tālab jau laikus sāktas sarunas ar potenciālo kredītdevēju - Hipotēku un zemes banku, bet vajadzīgs galvotājs. Siltumražotāji aplēsuši finanšu plūsmu un apgalvo, ka kredīts ir atdodams. Nākamgada sākumā noslēgsies kredīta atdošana par Jaunatnes ielas katlumāju. Ģ. Gūtmanis arī paredzēja, ka kredītņemšana neietekmēs tarifu. Ja klienti godprātīgi maksās par pakalpojumu, uzņēmums savas kredītsaistības varēšot pildīt.
Projekts ilgs līdz 2011. gada vasarai. Plānots pielikt punktu individuālo siltummezglu izbūvei dzīvojamās ēkās - atlikuši vēl 47, to iecerēts veikt jau šajā apkures sezonā. Paredzēts arī nomainīt visu esošo cauruļu saimniecību, kas kalpojusi jau gadus 25 - 30 un rada lielus siltumzudumus. - Trašu nomaiņa garantēs drošu siltumpārvadi bez avārijām. Bieži esam uzklausījuši pārmetumus par to, tāpat klienti ir neapmierināti ar temperatūras svārstībām. Siltummezglu neesamība neļauj uzsākt un pabeigt apkures sezonu, kad to vēlas pakalpojumu saņēmēji, - skaidroja Ģ. Gūtmanis.
Šobrīd vajadzīga nauda projekta aizsākumam. - Iespēju gūt līdzfinansējumu nedrīkst laist garām, bet mūsu galvojums dara smagāku pašvaldības kredītportfeli un var apdraudēt iespēju ņemt kredītus citiem projektiem, - bilda Limbažu novada domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers, spriežot, ka projekta īstenošanai varbūt vajadzētu piesaistīt privāto investīcijas. Auseklī jau izskanēja doma, ka cauruļvadu nomaiņā varētu būt ieinteresēti potenciālie koģenerācijas stacijas būvnieki Limbažos. Ģ. Gūtmanis uz sadarbību ar privātajiem skatās piesardzīgi. Domes galvenā grāmatvede Anita Zvirbule minēja, ka šobrīd nevar nosaukt precīzu kredītportfeļa smagumu - tas ir aptuveni 10%, bet ar visiem riskiem - pat divtik liels.
Arī pārējie deputāti izteicās pozitīvi par šī projekta nepieciešamību, bet viņus mulsināja, ka aptuveni ceturtdaļu kredīta plānots tērēt kurināmā iegādei. Ģ. Gūtmanis informēja par līdzšinējo praksi pavasarī ņemt kredītu, lai segtu parādus par kurināmo, pagājušajā tas netika darīts. - Sabiedrisko pakalpojumu regulators nekad nav apstiprinājis mūsu aprēķinātos tarifus, bet samazinājis tos. Tādējādi pēdējās pāris sezonās uzņēmumam radies aptuveni 100 000 latu zaudējums, bez tam sarukusi arī iedzīvotāju maksātspēja, - tā Limbažu siltuma vadītājs skaidroja vajadzību finansēt kurināmā iegādi. Domes vadība minēja iespēju tā pirkšanai saņemt naudu Valsts kasē, jo nākamgad esot paredzēts atvērt 5 miljonu latu lielu kredītlīniju šim nolūkam. Ģ. Gūtmani tādi solījumi nepārliecināja. Bez tam sarunās ar potenciālo kredītdevēju izskanējušie kredītprocenti, salīdzinot ar Valsts kases šobrīd paģērētajiem, ir teju uz pusi mazāki.
Novada domes deputāti vienbalsīgi nolēma sniegt galvojumu Limbažu siltumam. Tiesa, tas vēl jāakceptē novada domes sēdē, bet, ņemot vērā, ka vairākums no domniekiem piedalījās šajā spriešanā, cits lēmums nevarētu būt.