Tuvojas vēlēšanas: īpaši sasparojušies Eiropas latvieši (6)

Cimdara ieskatā priekšvēlēšanu cīņas ietekmē tas, ka mūsdienās cilvēki kļūst arvien lielāki ciniķi un patērētāji. Rezultātā priekšvēlēšanu cīņas kļūst sīvākas un nežēlīgākas, un tam ir potenciāls uz vēlēšanām atvest cilvēkus, kas ikdienā par politiku interesējas maz.

«Populistu kaujas nereti izceļ no miera stāvokļa snaudošo elektorātu, kam ikdienā maza daļa gar valsts pārvaldīšanu un kas no politikas turas labāk tālāk,» sacīja Cimdars, piebilstot, ka vienlaikus ir arī tāda iedzīvotāju grupa, kas, lai notiek kas notikdams, nekad neies balsot. Taču tāpat ir arī tādas grupas, kas ieradīsies iecirknī pēc īpaša pamudinājuma - ekstrēmas situācijas dēļ vai tādēļ, ka «sevi spilgti pieteicis kāds dižens vadonis, vai arī populistu uguņošanā pacelto tematu piesaistīti». Visbeidzot ir arī pragmatiski cilvēki, kuri raduši iet un vēlēt, neraugoties ne uz kādiem partiju manevriem, secinājis Cimdars.

Vērtējot iespējamos riskus, kas jāapzinās šajā priekšvēlēšanu laikā, CVK vadītājs uzsvēra, ka viena no prioritātēm ir kiberdrošība, savukārt otra - puspatiesību, prātus skalojošo viltus ziņu apkarošana.

«Tie ir nopietni apdraudējumi. Bieži vien nemaz nevajag pretlikumīgas darbības iecirknī. Pietiek ar kāda sētu trauksmes ziņu par to, kas nav noticis, bet organizēta troļļu armija piebalso - jā, jā, es arī redzēju! - un rodas grūti sakārtojams haoss, virzīts, piemēram, uz vēlēšanu godīguma apšaubīšanu, procesa diskreditāciju,» pauda Cimdars. Viņš zināja stāstīt, ka drošu, pārliecinātu vēlētāju neietekmēs priekšvēlēšanu kampaņas, taču nav izslēgts, ka notiks mēģinājumi ietekmēt izvēlē nestabilākos.

Cimdars skaidroja, ka virkne atbildīgo dienestu un institūciju patlaban pievērš lielu uzmanību vēlēšanu «nenozagšanai», turklāt arī sabiedrībai ir atbildīgajiem dienestiem ir jāziņo, ja kādam ir informācija par apdraudējumiem vēlēšanām - «būtībā draudiem valsts stabilitātei un funkcionēšanai».

«Balsu pirkšana, administratīvo resursu izmantošana, slēptā reklāma, krāpšanās ar aģitāciju, nelikumīga finansēšana - visi ir būtiski likumpārkāpumi,» skaidroja Cimdars.

Vērtējot ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu aktivitāti vēlēšanu kontekstā, Cimdars skaidroja, ka patlaban «sasparojušies tieši Eiropas latvieši» - iet plašumā iecirkņu skaits, mostas interese par dalību Saeimas vēlēšanās. Kopumā šogad apstiprināti jau 117 iecirkņi 44 valstīs.

«Ārzemēs balsojušo rezultātu pieskaita Rīgas apgabalam. Nosacīti var rēķināt, ka ārpus Latvijas dzīvojošie «būtu jāaizpilda» astoņi no 35 Rīgas apgabala deputātu vietām, bet tas gan atkarīgs no aktivitātes. Te ir nianse, ka Rīgā vēlēšanu sestdienā iecirkņus apmeklē arī daudzi iebraucēji no Latvijas reģioniem. Jāatzīmē cita tautiešu vēlme. Viņiem nav sevišķu iebildumu vēlēt par Rīgā pieteiktiem sarakstiem, taču daži grib balsot citā apgabalā, kur ir dzimtas saknes, šodien uzturētas saiknes utt. Par to esam diskutējuši, bet, kamēr nav vēlētāju reģistra, grūti saprast, cik ir gribētāju vēlēt konkrētā vietā, kā lai mēs zinām, ka, teiksim, sēļu izcelsmes Amerikas latvietim vajag Zemgales apgabala vēlēšanu zīmes,» sacīja Cimdars.

Kā ziņots, 13.Saeimas vēlēšanas notiks oktobra pirmajā sestdienā, savukārt no 18.jūlija sāksies partiju kandidātu sarakstu iesniegšana.