Sākta tehnoloģiskās naftas pārvietošana uz rezervuāru (3)

Procesa laikā cauruļvadā gadiem stāvējusī nafta pagaidām tiks aizvietota ar videi draudzīgāku pildījumu - slāpekli. Šie tehniskie darbi tiek veikti, lai nākotnē būtu iespējams atjaunot cauruļvada darbību.

Sākotnēji notiks naftas pārvietošana no cauruļvada uz rezervuāru. Savukārt pēc cauruļvada iztukšošanas tiks veikta tā tīrīšana un sagatavošana piepildīšanai ar slāpekli.

Pabeidzot "LatRosTrans" naftas cauruļvada diagnostiku un remontdarbus, to nākotnē būs iespējams izmantot naftas un naftas produktu, bet vajadzības gadījumā arī gāzes transportēšanai, tādējādi nodrošinot Ventspils iedzīvotājus ar gāzes padevi. "LatRosTrans" ir ieinteresēts šīs infrastruktūras aktīvā izmantošanā.

Kā ziņots, maģistrālajos naftas cauruļvados Polocka-Ventspils un Polocka-Mažeiķi, kas atrodas Latvijas teritorijā, esošā tehnoloģiskā nafta ir LRT īpašums un saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem ir uzskatāma par paša cauruļvada "piederumu ", jo nodrošina tā pastāvēšanu.

Kopš 2003.gada, kad tika pārtraukta naftas transportēšana pa cauruļvadu uz Ventspili, LRT nesot finansiālu atbildību par cauruļvada uzturēšanu, tehnoloģiskās naftas saglabāšanu, ekoloģiskajiem standartiem, kas noteikti ar Latvijas likumdošanu, kā arī ir vienīgais infrastruktūras uzņēmums, kas veic nekustamā īpašuma nodokļu maksājumus par nestrādājošu cauruļvadu kā par inženiertehnisku būvi.

Latvijas tranzītbiznesa attīstība un nākotnes perspektīvas lielā mērā esot atkarīgas no LRT integrēšanās starptautiskajās pārrobežu maģistrālo cauruļvadu sistēmās. Uzņēmums jau kopš 2002.gada ir darbojoties ar ievērojamiem zaudējumiem, kas tieši saistīts ar naftas cauruļvada dīkstāvi un ar tā kārtībā uzturēšanas saistītajiem izdevumiem. Kopējie uzkrātie zaudējumi sasnieguši 45 miljonus latu.

LRT valdes priekšsēdētājs Igors Stepanovs uzsver: "Ja kādam ir satraukums par naftas tranzītbiznesu Latvijā, tad satraukties vajadzētu nevis par naftas izspiešanu, kas ir normāls tehnoloģisks process, bet gan par vienīgo Latvijā esošo uzņēmumu, kurš ir spējīgs nodrošināt naftas transportēšanu pa cauruļvadu." Viņš cerot, ka neviens Latvijā neesot ieinteresēts, ka augsto uzturēšanas izdevumu dēļ uzņēmums varētu tikt novests pie maksātnespējas, kā rezultātā valsts paliktu bez cauruļvada.

"Runāsim skaidru valodu - šis ir būtisks attīstības solis Latvijai, šī nafta pieder "LatRosTrans" un naftas īpašnieka rokās ir likumiskas tiesības to no cauruļvada izsūknēt, lai veicinātu cauruļvada iekļaušanos pārrobežu cauruļvadu sistēmā, uzlabotu uzņēmuma finansiālo stāvokli, saglabātu kvalificētu darbaspēku un koncentrētos uz biznesa paplašināšanu pašreizējos sīvās konkurences apstākļos naftas tranzīta tirgū," uzsver Stepanovs.

Uzņēmuma paziņojumā uzsvērts, ka pašreizējos konkurences apstākļos LRT par savu uzdevumu izvirzījis labāko pakalpojumu nodrošināšanu, lai sniegtu būtisku atbalstu Latvijas lomas nostiprināšanai starptautiskajā tranzīta biznesā. Šajā kontekstā būtiski esot atzīmēt, ka jau šī gada novembrī LRT piederošajā dīzeļdegvielas cauruļvadā sasniegts piecu miljonu tonnu dīzeļdegvielas apjoms, kas ir par 30% vairāk nekā kopējais pagājušā gada transportētais apjoms kopumā. LRT cerot turpināt palielināt šo apjomu arī 2011.gadā.

Savukārt laikraksts "Dienas Bizness" rakstīja, ka Latvija var zaudēt naftas cauruļvadu uz Ventspili un pat teorētisku iespēju jebkad atjaunot pa to naftas tranzītu.

Latviju šķērsojošā maģistrālā naftas cauruļvada īpašnieks LRT sācis kopš 2003.gada nestrādājošajā cauruļvadā esošās tehnoloģiskās naftas izsūknēšanu, visticamāk, lai pārdotu to pasaules tirgū. Taču bez šīs naftas cauruļvads jau pēc neilga laika pārvērtīsies par naftas tranzītam nederīgu cauruli - par metāllūžņiem.

Pēc "Dienas Biznesa" rīcībā esošās informācijas, jauna naftas vada celtniecība varētu izmaksāt pat vairāk nekā 600 miljonus ASV dolāru (310,2 miljonus latu), turklāt tā atjaunošanai varētu būt vajadzīgas atļaujas ne tikai no Latvijas, bet arī no Lietuvas varas iestādēm, un to saņemšana var būt ļoti problemātiska.

Notiekošais ap Ventspils cauruļvada bufernaftu ir cīņa par 265,42 miljonus ASV dolāru (137,49 miljonus latu) vērtu īpašumu, liecina neoficiāli aprēķini, kas nonākuši biznesa portāla "Nozare.lv" rīcībā.

Kopumā naftas produktu sūknēšanai ir izbūvēti trīs cauruļvadi - divi naftai un viens dīzeļdegvielai.

AS "Ventspils nafta" (VN) meitasuzņēmuma LRT pārvaldīto abu naftas cauruļvadu diametrs ir metrs. Degvielas cauruļvadu garums Latvijas teritorijā ir 320 kilometri. Pēc neoficiāliem aprēķiniem, cauruļvadā varētu būt 502 400 kubikmetri jeb 3 159 748 bareli naftas.

23.novembrī naftas cena Londonas biržā bija nedaudz zem 84 ASV dolāriem (43 latiem) par barelu. Līdz ar to kopējā bufernaftas vērtība varētu būt 265,42 miljoni dolāru.

Savukārt LRT valdes loceklis Igors Stepanovs laikrakstam "Dienas Bizness" norādīja, ka bufernaftas vērtība varētu būt aptuveni 50 miljoni ASV dolāru (25,9 miljoni lati). "Kad bija runa par visu apjomu no Latvijas līdz Baltkrievijas robežai, tad, man liekas, bija runa par 80 miljoniem ASV dolāru. Bet arī nezinām, cik īsti daudz naftas atrodas tajā pusē," sacīja Stepanovs.