/nginx/o/2018/07/13/8882184t1hd440.jpg)
Pēc trim nedēļām Krievijā un arī vairākās pilsētās Latvijā notiks 9.maija atzīmēšana. Otro gadu pēc kārtas arī Rīgā tiks rīkots «Nemirstīgo pulks». Tā ir no Krievijas pārņemta akcija, kur cilvēki dodas gājienā ar kara laika armijnieku fotogrāfijām rokās.
Pirms gada akcijas rīkošanā aktīvi iesaistījās dažādu Latvijas krievvalodīgo kopienas organizāciju līderi. Šogad viņu starpā radušās domstarpības. Tāpēc Rīgas ielās tiek solīti divi gājieni.
«Nemirstīgo pulks» ir Krievijā radīta akcija, ko kaimiņvalsts cenšas eksportēt arī lietošanai citās valstīs. Pirms gada Maskavā gājiena priekšā bija prezidents Vladimirs Putins.
Rīgā pirmajās rindās rosījās dažādi aktīvisti, kuri aktīvi apkaro Latvijā it kā atdzimstošo fašismu, krievvalodīgo interešu apspiešanu, cīnās par krievu valodu.
Pagājušā gada 9.maija pasākumos vairāki
tā dalībnieki ieradās ar provokatīviem T-krekliem, kas apdrukāti ar Krievijas prezidenta ģīmetnēm, Krievijas un padomju laika simboliem.
Pirms šā gada pasākumiem tirgošanās ar šādiem apģērba gabaliem notiek vairākos Latvijas internetveikalos.
Kreklus ar PSRS simboliku var nopirkt Centrāltirgū
Bet Rīgas Centrāltirgū var atrast arī kreklus ar bijušās Padomju Savienības simboliku. Pārdevēja tos netur īpaši redzamā vietā, bet sarunājot kreklus var dabūt «zem letes». Tirgot šādus kreklus likums neaizliedz. Bet publiskos pasākumos demonstrēt PSRS simboliku gan ir aizliegts.
Centrāltirgus vadība par šādiem tirgotājiem neliekas ne zinis. Viņu atbildība esot tikai tīrība un kārtība tirgus teritorijā.
Ivars Jakovels, RPAS «Rīgas centrāltirgus» mārketinga vadītājs (Saskaņa): «Sāksim ar to, ka Centrāltirgus neiejaucas tirgotāju saimnieciskajā darbībā. Mēs kā uzņēmums rūpējamies par tirdzniecības vietu iznomāšanu. Otrkārt – par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu.»
Domstarpību dēļ Rīgā būs divi gājieni
Pirms gada gājiena rīkotāji Rīgā spēja vienoties par kopīgu akciju, bet šogad tas tā vairs nebūs.
Rīgas domē ir pieteikti divi gājieni pa identisku maršrutu.
Pirmajā atcerēsies «ģimenes locekļus, kuri 2. pasaules kara laikā cīnījušies sabiedroto rindās pret nacistisko Vāciju». Tajā būšot līdz 1000 dalībnieku. Otrā pieminēšot «kara upuru piemiņu» ar 200 dalībniekiem.
Vienu no gājieniem pieteicis Aleksejs Šaripovs. Viņš kopā ar ilggadēju antifašistu Aleksandru Giļmanu ir nodibinājuši biedrību «Latvijas antinacistiskā komiteja». Otru gājienu rīkos cieša Aleksandra Gapoņenko sabiedrotā Elizabete Krivcova un kādas līdz šim plašāk nepazīstamas biedrības «Perom» līdere Margarita Dragile.
Par savstarpējiem konfliktiem iesaistītās puses runā nelabprāt.
Zināms, ka Dragilei un Krivcovai nav paticis, ka cīņu biedri ar stāžu pārāk kūtri piesaista jauno paaudzi. Viņuprāt, tam visam jānotiek daudz aktīvāk. Abas konfliktējošās puses internetā izveidojušas ļoti līdzīgas mājas lapas, kur gājiena dalībniekiem iespējams reģistrēties.
Elizabete Krivcova, 9.maija gājiena pieteicēja: «Šeit tā ir nepolitiska akcija. Jebkurš, kas mēģina to izmantot politiskiem mērķiem, tiek apturēts.»
Žurnālists: «Ir bijuši tādi gadījumi?»
Krivcova: «Nu, ir... Ir, protams, cilvēkiem vēlme reizēm pareklamēties uz kāda pasākuma. Šeit ir tā, ka mēs panācām kopīgiem spēkiem to, ka tā paliek neitrāla tautas akcija.»
Žurnālists: «Kuram tad bija tāda vēlme?»
Krivcova: «Kāpēc jūs gribat, lai es kaut ko sliktu pasaku?»
Žurnālists: «Tas ir tas interesantākais.»
Krivcova: «Nē, interesantākais ir tas, cik cilvēki to atbalsta un ir cilvēkiem dārga viņu senču vēsture.»
Vladimirs Sokolovs, Latvijas Krievu kopienas prezidents: «Es nezināju, ka ir tādi divi pasākumi.»
Žurnālists: «Ir internetā pat divas mājas lapas. Viens ir tas, ko Dragile rīko. Tam ir mājas lapa. Un ir otra, ko rīko laikam Josifs Korens.»
Sokolovs: «Nu es domāju, ka vieni cilvēki būs uz Korenu, citi uz Margaritu un 9.maijā visi būs salikti un gājiens būs viens. Es domāju, tā būs»
Žurnālists: «Labdien, TV3, Nekā Personīga.»
Aleksandrs Vešņakovs, Krievijas vēstnieks Latvijā: «Ak Nekā Personīga... Es zinu, ka tiek organizēts pasākums. Bet cik to būs un kas to gatavo, pagaidām neesmu lietas kursā.»
Žurnālists: «Margarita Dragile būs viens, un otrs būs Josifs Korens. Principā viens un tas pats.»
Vešņakovs: «Es domāju, ka viņi tiks skaidrībā. Labāk rīkot vienu nekā divus.»
Par «jaunās krievu elites» skolu interesējas Latvijas drošības iestādes
Elizabeti Krivcovu un Margaritu Dragili saista ne tikai kopīgas sabiedriskās aktivitātes, rīkojot 9.maija gājienu.
Viņas abas ir vienas privātskolas audzēknes.
Tā nav vienkārša mācību iestāde. Privātskolu INNOVA un pedagoģisko centru ar nosaukumu «Eksperiments» dibinājis Broņislavs Zeļcermans.
Latvijas drošības iestādes jau pirms četriem gadiem Zeļcermana skolu raksturoja kā vietu, kur Latvijā tiek audzināta «jaunā krievu elite».
Norādīts uz Zeļcermana aktīvo iesaisti Latvijas un Krievijas jauniešu sadraudzības pasākumu rīkošanā.
Šobrīd Broņislavs Zeļcermans no amatiem skolā aizgājis. Viņa vietā stājies dēls Aleksandrs. Skolas adresē savu biedrību «Perom» reģistrējusi arī Margarita Dragile. Tomēr šobrīd viņu te sastapt vairs nevarot.
Krivcova, kura Saeimā strādā par Saskaņas deputāta Sergeja Dolgopolova palīdzi, apstiprina, ka joprojām uztur ciešus kontaktus ar skolas dibinātāju. Viņus vienojot zinātne un kopīga interese par pedagoģiju. Kopā rakstījuši vairākas grāmatas. Kopā arī gatavojas 9.maijam.
Žurnālists: «Viens no rīkotājiem ir arī Zeļcermana kungs?»
Elizabete Krivcova, 9.maija gājiena pieteicēja: «Viņš arī ir viens no brīvprātīgajiem, kas tur piedalās.»
Žurnālists: «Esam manījuši, ka viņš ir vairākas reizes bijis šeit pie Saeimas un jūs pie viņa izejat kaut ko pārrunājat. Kas ir tas iemesls, kāpēc viņš te nāk pie jums?»
Krivcova: «Viņš ir mans draugs, un mums ir vairākas lietas, kas nav saistītas ar politiku. Kas saistītas ar zinātni, izglītību un citām lietām. Īpaši, kas saistīts ar Pētera Šedrevicka filozofiju, kā arī attīstošo izglītību, kas ir balstīta uz Davidova un Eļkoņina darbiem. Ja tas jūs interesē..»
Žurnālists: «Jautājums, vai jūs šeit uz ielas tiekoties to visu organizējat?»
Krivcova: «Es tikai saku, ka mums ir vairākas lietas kopīgas. Es nesaprotu, kāpēc uzdodat šādus jautājumus? Es esmu gatava paskaidrot, bet es tagad skaidroju pavisam otršķirīgas lietas.»
Pagājušajā vasarā Sanktpēterburgā Krievijas ministriju finansētais fonds «Russkij MIR» rīkoja jauno talantu salidojumu «Krievu pasaules buras».
Nedēļu arī jaunieši no Latvijas Borisa Zeļcermana un Margaritas Dragiles vadībā apguva Krievijas vērtības, Krievijas literatūru, vēsturi un kultūru (http://russkiymir.ru/forum-of-russian-language-and-culture-sails-russian-world/).
Gada nogalē Dragile devās uz Krievijas tautiešu starptautisko kongresu.
Tajā viņa uzstājusies ar prezentāciju, kur citu valstu kolēģiem stāstījusi, kā, rīkojot 9.maija gājienu, esot izdevies izvairīties no opozicionāru uzbrukumiem.
Īpaši pievērsusies arī Krievijas plāniem stiprināt krievvalodīgo skolas ārvalstīs. Tam gatavojoties aktīvi līdzdarboties arī pedagogi Latvijā. Dragile priecājās, ka Maskava sola palielināt studentu skaitu, kuri bez maksas varēs mācīties Krievijas augstskolās.
Žurnālists: «Vai būtu iespējams aprunāties ar jums par 9.maija pasākumu?»
Margarita Dragile: «Saskaņā ar ko?»
Žurnālists: «Sakarā ar gājienu.»
Margarita Dragile: «Visa informācija izvietota internetā.»
Žurnālists: «Citādāk jūs nevēlaties interviju?»
Margarita Dragile: «Ar jums ne. Jūs atkal visu pārmelosit!»
Žurnālists: «Kad tad ar jums tā ir noticis?»
Margarita Dragile: «Labi, visu labu!»
Neraugoties uz drošības iestāžu kritisko vērtējumu, skolu INNOVA finansē gan Izglītības ministrija, gan Rīgas dome.
No valsts privātskola pagājušajā gadā saņēma 69 309 eiro lielu dotāciju. Mācību līdzekļiem 1348 eiro. Šogad uz astoņiem mēnešiem, jo vasarā skolai beidzas akreditācija, piešķirti 58 843 eiro. No Rīgas domes par galvaspilsētā deklarētu bērnu mācīšanu gadā Zeļcermana privātskola saņem 12 558 eiro (12,92 eiro par vienu skolēnu mēnesī).
Skolu mācību programmas vērtē un akreditāciju piešķir Izglītības kvalitātes valsts dienests.
Ja dienests akreditāciju atsaka – skolai darbība jāpārtrauc. Tieši šobrīd privātskolā INNOVA notiek pārbaude.
Izglītības kvalitātes valsts dienests sola divu nedēļu laikā pabeigt skolas izvērtējumu. Notiek arī pārbaude par kādu dienestā saņemtu sūdzību, kur kritizēts skolas darbs. Sūdzības un dienesta atklāti pārkāpumi bijuši arī iepriekš. Vai šoreiz pārkāpumi ir tik smagi, lai akreditāciju atteiktu, dienests nesaka.
Ivans Jānis Mihailovs, Izglītības kvalitātes valsts dienesta Licencēšanas un reģistru departamenta direktora vietnieks: «Ka ar šo skolu viss nav ideāli, droši vien liecina arī tas, ka izglītības programmas tika akreditētas nevis uz sešiem gadiem, kas ir maksimālais termiņš, bet uz diviem gadiem. Un, ka šai skolai tika sniegti vairāki ekspertu ieteikumi par skolas darbības pilnveidi – tas arī ir skaidrs. Bez tam ir jāsaprot viena lieta. Skola strādā atbilstoši Latvijas republikā licencētai izglītības programmai.
Visas papildu aktivitātes, kas ir saistītas ar šo skolu, ne vienmēr ir mūsu dienesta redzeslokā. Un precīzāk teikt – mēs par to esam dzirdējuši vai zinām, bet tā nav mūsu kompetence un tā ir attiecīgi Drošības policijas kompetence.»
Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis situāciju skolās kopumā esot vairākkārt pārrunājis ar Drošības policijas vadību un Izglītības kvalitātes valsts dienestu. Visticamāk, būšot jāuzlabo likumi, lai labāk ļautu uzraudzīt skolās notiekošo. Kas tieši tiks mainīts, ministrs pagaidām nestāsta – idejas esot vēl tikai darba procesā.
Kārlis Šadurskis, izglītības un zinātnes ministrs (Vienotība): «Latvijai nelojāls skolotājs, kura mērķis ir mūsu valsts graušana, tajā brīdī, kad inspektors ir klasē, pasniegs visu tieši tā, kā vajag. Bet ir instrumenti, lai saprastu, kas ir fasāde un acu aizmālēšana un kas ir reālā situācija skolā.»
Žurnālists: «Un, lai to saprastu un kaut kā varētu spēt to kontrolēt, ir vajadzīgi likuma grozījumi?»
Šadurskis: «Būs vajadzīgi grozījumi. Bet vismaz pašreizējās manas sarunas... Nu, zīmējam savu rīcības plānu. Neprasiet, kamēr plāna nav!»
Šogad «Nemirstīgo pulka» rīkotāji gājienu grib izvērst plašumā ne tikai Rīgā. To solīts rīkot vēl sešās citās Latvijas pilsētās. Daugavpilī par to atbildīgais iecelts Jurijs Zaicevs no Latvijas krievu savienības, Rēzeknē Vadims Gilis no Vladimira Lindermana partijas «Par dzimto valodu», kurš pirms dažiem gadiem publicēja krievu valodā tapušu likumprojektu par Latgales atdalīšanos no Latvijas. Salaspilī gājienu organizēs Aleksandra Mirska partijas «Alternative» pārstāve Gaļina Muštavinska, Alūksnē Latvijas krievu kopienas un Militāro pensionāru biedrības Alūksnes nodaļas pārstāvis Leonīds Konovaļovs. Vēl 9.maijā «Nemirstīgo pulks» plānots Jelgavā un Aizkrauklē.