Vairākums cilvēku no valsts atgūto iedzīvotāju ienākumu nodokli izmanto tēriņiem vai lielākiem pirkumiem, nepilna piektā daļa tādējādi papildina uzkrājumus. Bet daļa iedzīvotāju nepārzina visus gadījumus, kad iespējams saņemt nodokļa atmaksu.
Ne visi zina par nodokļa atmaksu (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šīs vasaras pētījums liecina, ka 18 procenti no valsts atgūto iedzīvotāju ienākuma nodokli par uzkrājumiem privātajos pensiju fondos un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, par izglītības un veselības izdevumiem, kā arī citiem attaisnotajiem izdevumiem izmanto, lai papildinātu savus uzkrājumus. Savukārt 57 procenti cilvēku to izlieto ikdienas tēriņiem vai lielākiem pirkumiem. Nepilnai ceturtajai daļai ir grūti pateikt, kur nauda paliek.
Dzīvības apdrošinātāji un privāto pensiju fondu pārvaldītāji ir gandarīti, ka teju piektā daļa respondentu atgūtos līdzekļus izmanto, lai papildinātu savus uzkrājumus. Nākamgad to veidošana varētu palielināties.
Proti, šovasar valdība apstiprināja grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Tie paredz, ka līdzšinējo desmit procentu no bruto gada algas vietā, kas bija kā limits, lai veiktu iemaksas privātajā pensiju fondā un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, lai saņemtu iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus, nākamajā gadā privātpersonas varēs izmantot limitu līdz 20 procentiem. Tas noteikti veicinās uzkrājumu veidošanu.
Tomēr kopumā sabiedrībā uzkrājēji neieņem līderpozīcijas – 36 procenti respondentu atzīst, ka uzkrājumus neveido, jo nav brīvo līdzekļu. Taču cilvēki pieļauj, ka tuvākā gada laikā viņi to plāno darīt.
Apmēram puse aptaujāto savu uzkrājumu veidošanai gatavi novirzīt ne vairāk kā 50 latu mēnesī. Piektā daļa tam ir ar mieru atvēlēt 15 – 20 latu mēnesī. Vērtējot to naudas daudzumu, kas cilvēkiem būtu nepieciešams, lai viņi justos finansiāli stabili, pārliecinoši dominē tie, kas uzskata, ka optimālais uzkrājumu vai ieguldījumu apjoms finansiālajai stabilitātei ir vairāk nekā trīs mēnešu algu apmērā. Pētījums arī apstiprina, ka, augot cilvēka vecumam, viņš vēlas sajust lielāku drošību. Tas skaidrojams gan ar darbaspēju mazināšanos, gan potenciāli ilgāku darba atrašanas laiku.
Aptauja pārsteidz ar nepietiekamajām zināšanām nodokļu atvieglojumu jomā. Proti, vairāk nekā puse aptaujāto nezina par iespēju izmantot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus, veicot uzkrājumus privātajos pensiju fondos vai uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. Vecuma grupā līdz 29 gadiem par nodokļu atvieglojumiem zināja 43 procenti. Pārējās vecuma grupās zināšanu līmenis aug un 40 gados jau 63 procenti zina par šo iespēju. Ikdiena liecina, ka ne vienmēr šie atvieglojumi tiek izmantoti. Iemesls – laika trūkums, lai nokārtotu formalitātes.
Interneta pētījumu, lai izzinātu uzkrājumu veidošanas ieradumus un novērtētu sabiedrības izpratni, veikusi SEB Unibanka sadarbībā ar "E-spy".
***
Viedokļi
Katrīna, 30 gadu
Vairākus gadus izmanto iespēju saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu par izglītības un veselības aprūpes pakalpojumiem un darīs to arī turpmāk. Iemaksas privātajā pensijas fondā vai dzīvības apdrošināšanā neveic, jo ģimenes rīcībā nav liekas naudas. Nodokļa atmaksai Valsts ieņēmumu dienestā piesakās nevis līdz marta beigām, kad ir liela apmeklētāju plūsma, bet vasaras mēnešos. Šaubās, vai cilvēkiem varētu pietrūkt informācijas par attaisnotajiem izdevumiem.
Tamāra, 47 gadi
Kopš pirmsākumiem izmanto iespēju saņemt atmaksu par attaisnotajiem izdevumiem, trīs gadus veic maksājumus trešā līmeņa pensiju fondā un apšauba, vai citiem interesentiem varētu pietrūkt informācijas par nodokļa atmaksas iespējām. "Tas ir pirmais, ko, piesaistot klientus, uzsver pensiju līmeņa pārvaldītāji: ceturto daļu no fondā iemaksātās naudas iespējams atgūt. Turklāt pārvaldītājs apkopo gada laikā veiktās iemaksas un piegādā klientam dokumentu, ko iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā."
Ilga, 52 gadi
Iespēju saņemt attaisnotos izdevumus par medicīnas aprūpes izdevumiem izmanto daudzus gadus. Sākumā veidlapu aizpildīšana likusies visai sarežģīta un birokrātiska, VID darbiniecēm nav bijis vēlēšanās palīdzēt un saprotami visu izskaidrot. Regulāri nākoties audzināt bērnus, kuri par izglītību maksā savu naudu, bet saņemt atpakaļ pienākošos daļu "aizmirst", jo nepatīk tērēt laiku papīru lietām. "Neesam bagātnieki, kam nauda mētājas apkārt, tāpēc baros." Sieviete labprāt veiktu maksājumus arī privātajā pensiju fondā, taču visu laiku dienišķās vajadzības ņem pārsvaru. "Jau sāk runāt par pensijas vecuma palielināšanu līdz 70 gadiem, un tas nebūtu nekāds brīnums, jo mēs pakļāvīgi izpildām Eiropas prasības. Vienlaikus demogrāfiskā situācija pie mums ir kritiska, un nākotnē tiešām būs grūtības. Vienīgais veids, kā parūpēties par sevi un nodrošināt vecumdienas, būtu privātais pensiju fonds." Taču finanšu trūkuma dēļ vēlmes nav īstenotas.