Par sievu iekaustīšanu un prāta shēmām

Bet šis blogs nebūs ne par Viesturu, ne viņa tekstu, un pat ne par sievu iekaustīšanas neizbēgamo vajadzību – piedodiet, ja kāds cerēja uz to. Šīs būs pārdomas, kas radās pēc daudzu komentāru izlasīšanas šajā sakarā. Uzreiz gribu pateikt, ka lasīju komentārus tikai sociālajos tīklos, kur tie nav anonīmi, tātad cilvēks uzņemies atbildību par rakstīto.

Protams, viedokļi ir dažādi, un tas ir normāli. Dažāds ir arī Rudzīša tekstu uztveres un izpratnes līmenis – daži tos uztver dziļi simboliskā, vēsturiski mitoloģiskā un filozofiskā līmenī, citi - ļoti tieši un pat sadzīviski.

Laikam īsti nepiekrītu tiem, kas uzskata – paši vainīgi, ja nepareizi uztver;

tā gluži nav – izpaužoties publiskā telpā, ir jārēķinās, kā atbalsosies tavs vārds. Bet arī tas nav galvenais.

Visvairāk mani pārsteidza, cik liels uzskatu, jēdzienu un dažādu sistēmu haoss ir mūsu galvās (saku «mūsu», jo zināmā mērā to noteikti var attiecināt arī uz mani). Un cik lielā šo uzskatu un shēmu atkarībā dzīvojam. Acīmredzot beidzamajos gados esam salasījušies un sagramstījuši tik daudz visādu «gudrību», ka vairs nejūtam, kur ir mūsu pašu domas un uzskati, bet kur dažādas «mācības», «skolas» un «koncepcijas».
Uz ko tik cilvēki neatsaucas šajās diskusijās! Uz senajām Vēdām, kurās «viss jau ir pateikts». (Acīmredzot visas izlasītas, turklāt oriģinālā - jo daudzi tulkojumi esot kļūdaini.) Uz dabas likumiem, kurus «neviens nav atcēlis». (Vispār saskaņā ar dabas likumiem un dabisko barības ķēdi mums droši vien pieklātos vienam otru apēst). Uz Bībeles tekstiem. Uz Junga arhetipiem. Uz Helingera sistēmu. Uz tantru. Uz pamatvērtībām…

Ir sajūta, ka daudziem no mums galvā ir nevis skaidrs, racionāls, realitātē balstīts (lai arī, protams, subjektīvs, bet citāds tas nemaz nevar būt) skatījums, bet pieņemtas gatavas shēmas. Ir tā, jo tā saka tantra. Ir tā, jo tā saka Freids. Ir tā, jo tā saka Helingers.

Mīļie cilvēki, bet tās visas ir tikai uzskatu sistēmas, garīgās prakses un psiholoģijas skolas! Vienas no simtiem un tūkstošiem! Jā, daudzas ir labas, vērtīgas, patiesas (un savā dziļākajā saknē bieži vien līdzīgas), bet – tikai shēmas. Dzīve tām kāpj pāri kā labi uzrūgusi mīkla bļodas malām!
Shēmas palīdz saprast un izskaidrot mūsu dzīvi, bet ir kļūdaini sākt pielāgot dzīvi šīm shēmām. Ir nudien bīstami palaist garām mirkli, kad nevis shēmas kalpo un palīdz mums, bet mēs sākam kalpot shēmām, uzskatiem un pieņēmumiem.

Man ļoti patīk kādas pasenas reklāmas sauklis: «Domā līdzi!» Domājam līdzi, labi?