ES kodolspēkstaciju noturības testi notiek, kā paredzēts

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Reuters/ScanPix

Eiropas Komisijas (EK) pirmajā paziņojumā par noturības testiem teikts, ka kodolspēkstaciju noturības testi notiek, kā paredzēts, un turpmāk tas palielinās kodoldrošību Eiropas Savienībā (ES), informēja EK pārstāvniecības Latvijā informācijas sekretārs Kaspars Kreics.

Pēc kodolnegadījuma Fukušimā ES nekavējoties reaģēja un vienojās veikt brīvprātīgus testus visās 143 kodolspēkstacijās tās teritorijā, pamatojoties uz kopīgiem kritērijiem. Šodien publicētajā paziņojumā EK aplūko pirmos secinājumus pēc šo noturības testu veikšanas un vērš uzmanību uz dažām politikas jomām, kurās ar kopīgiem standartiem varētu pastiprināt ES jauno kodoldrošības sistēmu. Noturības testu rezultāti būs zināmi nākamajā gadā pēc tam, kad testi būs pabeigti.

EK šodienas paziņojumā minētas vairākas politikas jomas, kurās nepieciešami turpmāki pasākumi, vai nu izveidojot labāku sadarbību starp dalībvalstīm, vai arī ierosinot jaunus ES tiesību aktus par kodoldrošību.

EK rosina iekļaut jaunus noteikumus jaunām AES

EK rosina jaunajos ES tiesību aktos definēt kopējus kritērijus kodolspēkstaciju atrašanās vietas izvēlei, projektēšanai, būvniecībai un darbībai. Ar tiesību normām būtu jāpalielina arī to valstu regulatoru neatkarība, kuri piešķir licences un veic pārbaudes uz vietas. Dalībvalstīm vajadzētu formulēt pārrobežu kodoldrošības riska pārvaldības plānus, lai labāk sagatavotos iespējamām kodolavārijām un koordinētu reaģēšanas pasākumus.

Būtu jāpanāk arī Eiropas mēroga pieeja atbildības jomā. Kodolavārijās cietušajiem vajadzētu piešķirt vienādas kompensācijas neatkarīgi no viņu dzīvesvietas valsts. ES pētniecības programmām būtu īpaši jāpievēršas kodoldrošībai.

Eiropas enerģētikas komisārs Ginters Etingers saka: "Noturības testi ir būtisks posms mūsu centienos palielināt Eiropas kodolspēkstaciju drošību un drošumu. Mums ir pieņemami tikai augstākie tehniskie standarti. Lai gan ikvienai dalībvalstij ir tiesības izlemt, vai ražot kodolenerģiju vai ne, ir jābūt skaidrībai, ka iedzīvotāji nav apdraudēti un augstākie drošības standarti ne vien tiek prasīti, bet tiek arī ievēroti visā ES un aiz tās robežām."

Noturības testus veic visā ES

Visas 14 ES dalībvalstis, kurās ir kodolspēkstacijas (Lielbritānija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Francija, Nīderlande, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija), un Lietuva, kurā pašlaik slēdz pēdējo tās kodolspēkstacijā darbojošos kodolenerģijas ražošanas bloku, veic noturības testus. Tādas ES kaimiņvalstis kā Šveice un Ukraina arī aktīvi piedalās šajā pasākumā, savukārt citas kaimiņvalstis apstiprinājušas savu apņemšanos piedalīties.

Testi pašlaik tiek veikti saskaņā ar apstiprināto grafiku un termiņiem, par kuriem notikusi vienošanās. Kodoliekārtu operatoriem bija jānosūta pirmais ziņojums valstu regulatoriem līdz 15.augustam, un valstu regulatori nosūtīja savu valstu starpposma ziņojumus ES Komisijai līdz 15.septembrim.

Testi notiek uz brīvprātības pamata

Noturības testus veic uz brīvprātības pamatiem, un ES tie norisinās pirmo reizi. Pašlaik notiekošā vispusīgā un pārredzamā novērtēšana vēl vairāk uzlabos kodoldrošību ES. Kodoldrošībai nav robežu, tāpēc, rūpējoties par ES iedzīvotāju aizsardzību, ir svarīgi izveidot procesu, kura mērķis ir pēc iespējas augstāki kopējās drošības un drošuma standarti, uzskata EK.

Attiecībā uz drošības apdraudējumiem, proti, tīšu nodarījumu novēršanu un reaģēšanu uz tiem, notiek paralēls novērtēšanas process ES Padomes vadībā. ES Padomes nesen izveidotās kodoldrošības darba grupas progresa ziņojumā, kas pievienots EK starpposma ziņojumam, uzsvērts, ka dalībvalstis attiecībā uz kodoldrošību ir gatavas uzņemties arī lielākas saistības, pilnībā izmantojot un pastiprinot attiecīgās starptautiskās normas.

Noturības testu mērķis ir no jauna izvērtēt, vai kodolspēkstacijām ir pietiekama noturība pret dabas katastrofu, cilvēka pieļauto kļūdu un ļaunprātīgas rīcības sekām. Operatoriem jāiesniedz galīgais ziņojums līdz 2011.gada 31.oktobrim, bet valstu iestādēm - līdz 2011.gada 31.decembrim. Valstu galīgos ziņojumus salīdzinošā aspektā izskatīs citu dalībvalstu eksperti un EK pārstāvis. EK iesniegs galīgos rezultātus ES Padomei sanāksmē, kas paredzēta 2012.gada jūnijā.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu