/nginx/o/2018/07/13/8893283t1h645b.jpg)
Pēdējie notikumi Lietuvas un Latvijas banku sistēmā ir ārkārtas gadījums. Izzagšana kā tāda - tas ir fakts, un to ļoti uzmanīgi vēro un analizē Eiropas komisija (EK), tā Latvijas Radio uzsvēra EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka. Tomēr viņa atturējās kritizēt Latvijas banku tirgu uzraugus, jo no šāda nozieguma nav pasargāta neviena valsts.
Šteinbuka arī atzina, ka Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem pēdējie notikumi ir "milzīga problēma", taču Eiropas mērogā tas tā nav.
EK pārstāvniecības vadītāja uzsvēra, ka Latvija "Krājbankas" kraham ir sagatavojusies labāk nekā iepriekšējo banku krīžu gadījumā. "Bankas Baltija" bankrota rezultātā cilvēki zaudēja visus savus iekrājumus, bet tagad, pateicoties Eiropas Savienības direktīvām, valsts garantē līdz 100 000 eiro (70 000 latu) noguldījumus. Savukārt "Parex bankas" krīzes laikā Latvijas budžets bija nesabalansēts.
Šteinbuka akcentēja, ka banku uzraudzība ir kopēja Eiropas problēma, kurā jāmeklē līdzsvars starp kontroli un uzņēmēju interesēm.
Aizdevējiem vajag laiku jauniem secinājumiem par tautsaimniecību
Starptautiskajiem aizdevējiem ir nepieciešams laiks, lai izdarītu secinājumus par "Latvijas Krājbankas" darbības apturēšanas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, teica Šteinbuka.
Pēc viņas teiktā, EK, Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un Latvijas attiecības ir konstruktīvas. "Aizdevēji pirms tagad spert nākamo soli, šobrīd es runāju tikai par nobeiguma ziņojumu, viņiem ir vajadzīgs laiks, lai iedziļinātos situācijā, lai saprastu, kas notiek. Galīgais ziņojums, lai noslēgtu programmu, bija gandrīz pabeigts, bet tagad tas prasa vēl kādu laiku," teica Šteinbuka.
EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja atgādināja, ka ceturtdien Rīgā notiks konference "Ekonomikas krustceles: no atlabšanas līdz ilgtspējīgai attīstībai Baltijā un ES", kurā arī piedalīsies gan SVF, gan Latvijas misijas vadītājs no EK Finanšu ģenerāldirektorāta. "Jāpagaida, ko viņi teiks. Domāju, ka pašlaik viņu rīcībā nav pietiekoši dati, lai izdarītu galīgos secinājumus. Es nedomāju, ka viņi vienkārši vēros. Lai izdarītu jebkuru secinājumu, ir nepieciešams laiks," teica Šteinbuka.
Jau ziņots, ka valdība nākamā gada budžetā paredzējusi konsolidācijas pasākumus 156 miljonu latu apmērā. Galīgā vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem vēl nav panākta.
Vienošanās panākšana arī varētu aizkavēties, jo jau pēc aizdevēju aizbraukšanas atklāts līdzekļu iztrūkums "Latvijas Krājbankas" kapitālā, kā dēļ Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolēma 21.novembrī apturēt bankas darbību, aizliedzot jebkādas darbības ar klientu kontiem. Šobrīd gan daļēja naudas izmaksa atsākta - bankas klienti no 23.novembra var izņemt 50 latus.
Latvija starptautiskā aizdevuma programmu plāno pabeigt 22.decembrī.