Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kuros produktos, augļos un ogās ir lielāks dzelzs saturs un kuros tas ir vismazākais vai nav nemaz?
Dzelzi uzņemam ar pārtiku. Dietoloģe Ingūna Bērziņa skaidro, ka, ikdienā ēdienkartē iekļaujot visu veidu produktus, diennaktī var uzņemt aptuveni 15 mg dzelzs. Ar to pilnīgi pietiek, jo pietrūkst tikai 1 – 2 mg. Divpadsmitpirkstu zarnas un tievo zarnu sākuma daļā esošās unikālās epitēlija šūnas nodrošina dzelzs uzsūkšanos.
Gandrīz visi pārtikas produkti satur dzelzi. Dažādos uzturlīdzekļos tās daudzums ir atšķirīgs. Divvērtīgā dzelzs ir gaļas produktos, liesā gaļā, aknās, zivīs. Tai raksturīga labāka biopieejamība un augsta uzsūkšanās (līdz 20 – 30%). Trīsvērtīgā dzelzs ir augu valsts produktos (graudos, zemenēs, granātābolos). Tās biopieejamība un uzsūkšanās ir zemāka – tikai 7 – 10%, jo augu valsts produktos dzelzs ir saistīta ar šķiedrvielām un uzsūkšanās procesā nepieciešama kuņģa skābe.
Ja papildus nepieciešams uzņemt dzelzi, ieteicams tā sauktais dzelzs kokteilis. Gaļasmašīnā samaļ pa saujai valriekstu, žāvētu aprikožu, dzērveņu, vīģu un pievieno medu. Katru dienu vēlams apēst pa ēdamkarotei.
Bieži pat ārsti anēmijas profilaksei vasarā iesaka apēst piecus kilogramus zemeņu, regulāri dzert biešu un burkānu sulu. Tomēr nedrīkst ieslīgt otrā galējībā – dzelzs, organismā uzkrājoties lielos daudzumos, var darboties kā prooksidants. Tas veicina brīvo radikāļu veidošanos.
Dzelzs saturs dažādos produktos (mg/100 g):
liellopu aknās – 7,
liesā cūkgaļā – 1,8,
siļķēs – 1,1,
rudzu maizē – 3,3,
spinātos – 4,1,
zemenēs – 1,
bietēs – 0,9,
pienā – 0,05.