/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Ārlietu ministrija ir iepazinusies ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) 24.jūlijā pasludināto spriedumu un rosinās valdību lemt par lietas "Kononovs pret Latviju" nodošanu izskatīšanai ECT Lielajā palātā.
ĀM rosinās pārsūdzēt ECT spriedumu lietā "Kononovs pret Latviju" (17)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums ir pieņemts ar 4 balsīm "par" pārkāpuma konstatēšanu un 3 balsīm "pret". "Šāds minimāls balsu pārsvars norāda uz izdarītā secinājuma neviennozīmīgumu, tāpat svarīgi pievērst uzmanību arī tam, cik radikāli sadalījās tiesnešu viedokļi šajā lietā, kas ir visai rets gadījums," atzīmē ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.
Ārlietu ministrs norāda, ka ECT tiesas spriedums lietā "Kononovs pret Latviju" nonāk tiešā pretrunā ar līdz šīm brīdim izskatītajām lietām pret, piemēram, Franciju, Vāciju, Igauniju, kuru izskatīšanā tika vērtēti secinājumi un notiesāšanas pamatojums pēc būtības, nepārvērtējot no jauna katru nacionālo tiesu konstatēto faktu. "Eiropas Cilvēktiesību Tiesa nav apelācijas instances tiesa, līdz ar to tās rīcībā nav krimināllietas materiālu un tādējādi ECT kompetencē neietilpst esošo pierādījumu pārvērtēšana", norāda Māris Riekstiņš.
Konstatējot pārkāpumu, palāta ir ignorējusi jau 1944.gadā eksistējošās starptautisko humanitāro tiesību paražas, kā arī mūsdienu starptautisko krimināltiesību un plašāko publisko tiesību nodibināto pieeju, izvērtējot indivīda atbildības pakāpi par starptautiskajiem noziegumiem.
Ārlietu ministrs uzskata, ka vērtējot jautājumu par noilguma piemērošanu Kononova pastrādātiem noziegumiem, Tiesa ignorēja faktu, ka Latvijas leģitīmās iestādes Padomju okupācijas dēļ nemaz nevarēja pat sākt Kononova darbību vērtēšanu līdz neatkarīgas valsts atjaunošanai 1991.gadā.