Naturalizācijas pārvaldes reorganizācijai būs "jāatver" Pilsonības likums (47)

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien uzklausīja NP priekšnieka vietnieci Silviju Kaufeldi, kura sēdē pauda šaubas, vai pārvaldes pievienošana Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) nekaitēs valsts interesēm.

Kaufelde norādīja, ka uz laiku var tikt apdraudēts naturalizācijas process, jo PMLP neplāno pārņemt NP darbiniekus, kuri strādā reģionos. Kaufelde arī skaidroja, ka, viņasprāt, būs izjaukts kontroles mehānisms un var rasties interešu konflikts, jo PMLP pēc reorganizācijas nodarbosies ar visiem pilsonības un naturalizācijas jautājumiem.

Komisija šodien nolēma vēlreiz šo jautājumu pārrunāt kopīgā sēdē ar Saeimas pilsonības likuma izpildes komisijas deputātiem.

Deputāts Oskars Kastēns (LPP/LC) aicināja komisijas sēdē deputātus tikt skaidrībā, vai koalīcija šobrīd ir gatava ''''atvērt'''' Pilsonības likumu, kas nepieciešams izmaiņu nostiprināšanai likumā.

NP reorganizācijas rezultātā budžetā iecerēts ietaupīt 100 000 latu.

Valdība šodien akceptēja grozījumus Pilsonības likumā un Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas paredz Naturalizācijas pārvaldes (NP) funkciju nodošanu Iekšlietu ministrijai.

Par likuma grozījumiem tagad būs jālemj Saeimai.

Tieslietu ministrijai līdz 2009.gada 31.decembrim uzdots sagatavot rīkojuma projektu par NP reorganizāciju un tās funkciju nodošanu Iekšlietu ministrijai. Līdz ar to nepieciešams izdarīt virkni grozījumu normatīvajos aktos.

Pašlaik NP izskata personu iesniegumus par personu piederību Latvijas pilsonībai, iesniegumus par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā, organizē Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures zināšanu pārbaudes materiālu un latviešu valodas prasmes pārbaudes materiālu izstrādi.

Savukārt Iekšlietu ministrijas padotībā esošā iestāde Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) nosaka personu piederību Latvijas pilsonībai, veic un piedalās pētījumos, tostarp analizē procesus, kas saistīti ar migrāciju, patvērumu, personu tiesiskā statusa noteikšanu, iedzīvotāju uzskaiti un veic citas funkcijas.

Izvērtējot NP un PMLP funkcijas, tika secināts, ka abu iestāžu kompetencē ir personas tiesiskā statusa noteikšana, līdz ar to, optimizējot valsts iestāžu struktūru, ir lietderīgi NP pievienot PMLP, tādējādi nodrošinot vienas institūcijas kompetencē personas statusa noteikšanas un piešķiršanas funkcijas īstenošanu, kā arī ietaupot valsts iestāžu uzturēšanas izdevumus.