Vai tu skaties televīzijas seriālus? Nekad? Nekad, nekad, nekad? Es gan. Šad un tad. Kaut arī saprotu, ka seriālu skatīšanās nepieder pie labā toņa... Bet es tos skatos tik un tā. Un, starp citu, lasu arī lubenes un sieviešu žurnālus. Un avīzes, kas tiek drukātas uz dzeltena papīra. Vēl vairāk — tagad es arī rakstu uz dzeltena papīra!
Viens gan man jāatzīst: neviena lubene, neviens televīzijas seriāls nevar būt interesantāks, aizraujošāks, uzbudinošāks, satraucošāks un neparedzamāks par dzīvi.
Katru dienu, katru nakti notiek mūsu dzīves seriāls. Ja personiskajā dzīvē iestājusies reklāmas pauze, tad kaimiņos vētraini uzdzīvo nabaga Marija un Ēriks Foresters. Ja kaimiņos viss mierīgi un pašiem prieks un laime, tad pēkšņi — bāc, labākie draugi šķiras! Un tad tavs interneta mīļākais izrādās tavs priekšnieks. Un jūs pārguļat. Un tad vēl slavenā četrdesmitgadnieku krīze. Un sieviešu pirmsmenstruālā sindroma histērijas. Un pilnmēness. Un sekss bez attiecībām. Un attiecības bez seksa. Un... Visu laiku viss notiek!
Mūsu dzīves seriāls notiek ar tevi un mani, tas notiek tavā un manā dzīvoklī, tas notiek darbavietā, trolejbusā, lidostā, tirgū, pie friziera, internetā... Mūsu dzīves seriāls notiek šobrīd un patlaban, un mēs visi savureiz esam gan varoņi, gan cietēji, gan pavestie, gan pavedēji, cietie rieksti un verdzenes izauras, svētie un izvirtuļi, godīgie un nodevēji... Visam pāri un tepat blakus — mūžīgās alkas pēc mīlestības. Un tikpat mūžīgās alkas pēc baudas.
Par to arī runāsimies. Būšu šeit pirmdienās, otrdienās, trešdienās un ceturtdienās. Gaidīšu tevi! Domāju, ka drīzumā ierīkošu sev e–pasta adresi — lai tu varētu man atrakstīt. Tāpat parunāties, izkliegt sāpes, pajautāt padomu vai to, ko negribas vai kauns jautāt kādam citam. Varbūt varēšu palīdzēt es, varbūt kāds gudrāks, pieredzējušāks, asprātīgāks, attapīgāks vai trakāks par mums. Pasaule taču ir pilna ar interesantiem cilvēkiem!
Ak, jā, starp citu, mani sauc Leonarda. Draugi mani sauc vienkārši par Leo.