ECT piespriež Latvijai izmaksāt Kononovam 30 000 eiro (180)

ECT atzina, ka Latvija pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.pantu, kas noteic, ka nav pieļaujama sodīšana bez tiesas.

ECT paziņojumā masu medijiem teikts, ka tiesa nelēma par Kononova kriminālo atbildību, bet gan par to, vai saskaņā ar konvencijas 7.pantu 1944.gada 27.maijā prasītāja rīcība veidoja pāridarījumus, kas bija pietiekami saprotami un pārredzami definēti nacionālajos vai starptautiskajos likumos.

Tiesa secināja, ka tolaik bijuši tikai trīs starptautiski akti, kas Kononova rīcībā paredzēja pāridarījumus. Divi no tiem stājās spējā tikai pēc 1944.gada, bet trešo - 1907.gada Hāgas konvenciju - nebija parakstījusi ne Latvija, ne Padomju Savienība. Tāpat Hāgas konvencijā atspoguļoti miera laika noteikumi, tādēļ uz Kononovu kā toreizējo karavīru tos nevarot attiecināt.

ECT norāda: pat ja sūdzības iesniedzēja vaina bija pamatota toreizējā nacionālajā likumdošanā, tad 2004.gada nacionālie likumi nevarēja kalpot par pamatu Kononova notiesāšanai. Tāpat tiesa norāda, ka tiesāt Kononovu par viņa rīcību gandrīz pusgadsimtu pēc noilguma laika beigām ir pretrunā ar pārredzamības principu.

Tiesa uzskata, ka sūdzības iesniedzējs 1944.gada 27.maijā nevarēja paredzēt, ka viņa rīcība ir kara noziegums.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentā aģentūru LETA informēja, ka spriedumam pievienots arī tiesnešu no Latvijas, Zviedrijas un Īslandes atšķirīgais viedoklis.

Tajā tiesneši ir norādījuši, ka, pārvērtējot Kononova krimināllietas faktus, palāta izgāja ārpus savas kompetences robežām, kas neļauj tiesai rīkoties kā apelācijas instances tiesai, tostarp izvērtēt iesniedzēja noziedzīgo nodomu.

Tāpat tiesneši norādīja, ka vairākuma viedoklis šajā lietā nonāca pretrunā ne tikai ar līdzšinējo ECT praksi, bet arī ar humanitāro tiesību un starptautisko krimināltiesību, kā arī plašāko starptautisko publisko tiesību nodibinātiem pamatprincipiem. Tiesneši norādīja uz iespējamo dubultstandarta piemērošanu vairākuma viedoklī, kritizējot tēzi, ka par Otrā pasaules kara laikā pastrādātiem kara noziegumiem varēja notiesāt tikai Nacistiskās Vācijas pusē karojošos.

Tiesnesis no Īslandes ir norādījis uz Latvijas vēsturisko situāciju 40-tajos gados un to, ka iespēja saukt pie atbildības personas par noziegumiem, kas veikti Otrā pasaules kara laikā, Latvijai radās tikai pēc neatkarības atgūšanas.

Trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas pusēm ir tiesības lūgt, lai lieta tiktu nodota izskatīšanai Lielajā palātā 17 tiesnešiem. Šādā gadījumā lūgumu vispirms izskatīs piecu Lielās palātas tiesnešu kolēģijā, kas lems par to, vai lieta skar būtiskus konvencijas vai tās protokolu interpretācijas jautājumus, vai arī tā skar svarīgu jautājumu, kam ir vispārēja nozīme, lai to izskatītu Lielajā palātā. Kolēģija var pieņemt lietu izskatīšanai Lielajā palātā vai arī to noraidīt.

Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijas valdība spriedumu var pārsūdzēt, un pastāv liela iespējamība, ka sūdzība tiktu izskatīta vēlreiz, jo šodien lēmums pieņemts ar minimālu pārsvaru - četri tiesneši balsoja "par" un trīs bija "pret".

Savukārt Kononova advokāts Mihails Joffe norāda, ka viņa klients ir apmierināts ar ECT šodienas spriedumu. "Veterāns uzskata šo tiesu par kārtējo savu uzvaru. Kononovs ir ļoti priecīgs, ka viņam tiesā uzvarēt izdevās, vēl dzīvam esot," ziņu aģentūra "RIA Novosti" citē Kononova pārstāvi.

Joffe sacījis, ka viņa klients veselības stāvokļa dēļ nekomunicē ar presi. Viņš ar piespriestās kompensācijas apjomu ir apmierināts, jo "mērķis nebija naudas iegūšana, bet patiesības pierādīšana un Vasīlija Kononova labā vārda saglabāšana".

Tikmēr Krievijas vēstniecība Latvijā informē, ka šīs valsts vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs Kononovam ir nosūtījis vēstuli, kurā "ar lielu gandarījumu" apsveic viņu ar "taisnīgo uzvaru ECT". "Uz jūsu pleciem ir gūlusies daļa smagā uzdevuma atbrīvot Eiropu no fašisma mēra. Jūs godam nesat uzvarētāju karogu un vīrišķīgi aizstāvat patiesību par padomju karavīru smagajām cīņām un atbrīvotāju lomu. Tiesas spriedums vēlreiz apliecina, ka nav pieļaujama un iespējama 2.pasaules kara rezultātu un vēsturiskā taisnīguma pārskatīšana," rakstīts vēstulē.

Kā ziņots, laikraksts "Čas" iepriekš vēstīja, ka Kononovs no Latvijas vēlējās piedzīt 5,187 miljonus eiro (3,63 miljonus latu). Šādus prasības papildinājumus Kononova pārstāvji tiesā iesniedza šā gada februārī. Līdz ar šiem papildinājumiem ECT tika iesniegta vēl virkne dokumentu, lai pierādītu, ka Kononovs nav vainojams apsūdzībās, par kurām Latvijā viņš jau notiesāts.

LETA jau ziņoja, ka Kononovs pieteikumu tiesā iesniedza 2004.gadā, sūdzoties par vairāku Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pantu iespējamo pārkāpumu. Prasības iesniedzējs uzskata, ka ir ticis notiesāts par nodarījumiem, kuriem to izdarīšanas brīdī nebija paredzēta kriminālatbildība ne starptautiskajos, ne nacionālajos tiesību aktos.

Tomēr ECT Latvijas valdību lūdza sniegt komentārus tikai par iespējamo konvencijas 7.panta pārkāpumu. 19.februārī valdība, atbildot uz ECT uzdoto jautājumu, nolēma, ka tā nesaskata pamatu piedāvāt mierizlīgumu šajā lietā.

Lietā ECT kā trešā puse bija iesaistījusies Krievija.

Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta 2004.gada 30.aprīlī atzina Kononovu par vainīgu kara nozieguma izdarīšanā - viņa vadītā partizānu grupa 1944.gadā Mazo Batu ciemā nežēlīgi nogalināja vairākus civiliedzīvotājus un nodedzināja viņu mājas.

Partizāni viņa vadībā nogalināja Krupņiku ģimeni - Mihailu un viņa sievu Teklu, kura bija grūtniecības pēdējā mēnesī, kā arī Mihaila māti Veroniku. Šos cilvēkus dzīvus sadedzināja pašu mājā. Tekla bija mēģinājusi bēgt, taču partizāni viņu panākuši un pa logu iesvieduši degošajā mājā. Uzbrukumā nogalināti vēl vairāki cilvēki.

Kononovs tika arestēts 1998.gadā un atradās apcietinājumā līdz 2000.gadam, kad notiesāts, piespriežot pusotru gadu ilgu cietumsodu. Pēc sprieduma pasludināšanas viņš atbrīvots, jo piespriesto soda termiņu bija jau izcietis pirmstiesas apcietinājuma laikā.

Pēc atbrīvošanas Kononovs pieņēma Krievijas pilsonību.

2001.gadā Latvijas tiesa, atkārtoti izskatot Kononova lietu, atzina viņu par vainīgu kara noziegumos un piesprieda sešus gadus cietumā. Kononovs spriedumu pārsūdzēja, un lieta nosūtīta prokuratūrai papildu izmeklēšanai, viņu pašu atbrīvojot no ieslodzījuma sakarā ar slikto veselību.

2003.gadā Latgales apgabaltiesa Kononovam izvirzīto apsūdzību pārkvalificēja, atzīstot viņu par vainīgu bandītismā un atbrīvojot no piespriestā soda izciešanas sakarā ar noilguma iestāšanos.

Spriedumu pārsūdzēja prokurors, un Latvijas Augstākā tiesas Krimināllietu kolēģija atzina viņu par vainīgu kara noziegumos, piespriežot gadu un astoņus mēnešus ilgu cietumsodu. Izskatot Kononova lietu kasācijas kārtībā, Augstākās tiesas senāts 2004.gada 28.septembrī spriedumu atstāja negrozītu.

2005.gada aprīlī Kononovs vērsās ECT, pieprasot savu attaisnošanu.