Blondīnes izzudīs, bet pastāvēs vienmēr (48)

Mūsu laiku zinātnieki jau arī paveikuši daudz. Viņi ilgus gadus pētīja, līdz atklāja un nupat darīja sabiedrībai zināmu šo bēdīgo prognozi par blondīņu izzušanu. To, ka pēdējā no viņām piedzims kādā no Skandināvijas valstīm, nav grūti paredzēt, jo Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā dzimst visvairāk gaišmatainu cilvēku – astoņdesmit procenti. Interesanti ir tas, ka jau no izseniem laikiem dabiski blondi cilvēki dzimuši tikai Eiropā un nekur citur pasaulē.

– Vai tu zini, ka pēc nieka pārsimt gadiem izzudīs blondīnes? – vaicāju savai dabiski gaišmatainajai draudzenei, bet viņa vēsi atsaka: – Atradusi, par ko uztraukties. Labāk būtu satraukusies par globālo sasilšanu, kas apdraud mūsu planētu.

Patiesi, satraukties nevajag, jo, to darot, var iegūt nevis blondus, bet sirmus matus. Galu galā, kamēr vien pastāvēs ūdeņraža pārskābe, blondīnes neizzudīs. Nebūs tikai dabiskās, vien ķīmiskās. Taču es vēlējos uzzināt – kā radušās blondīnes, kāpēc viņām draud izzušana, kāpēc vīrieši dod priekšroku blondīnēm, vai, mākslīgi kļūstot par gaišmati, mainās cilvēka būtība un viņa zvaigžņu stāvoklis.

Gaišmates tuvāk garīgajai pasaulei

Pēc antropologu teiktā, gaišmatainu sieviešu parādīšanās saistās ar barības resursu trūkumu, bet pirms šīs ģenētiskās mutācijas cilvēki pārsvarā bijuši tumšmataini un ar tumšām acīm. Lai rastu lielāku skaidrību par šo ģenētisko mutāciju, aicināju talkā ģenētiķes Ingu Prani, Gunitu Sudmali un Lindu Piekusi. Pēc antropologu secinājuma var spriest, ka blondīņu rašanās saistīta ar bada laikiem. Bet tik vienkārši jau tās blondīnes tomēr neradās. Jau izsenis ziemeļzemes sievietēm bijusi grūtāka dzīve nekā dienvidzemju bezrūpīgajām daiļavām. Ziemeļniecēm vairāk jānopūlas, lai tiktu pie ēdiena – jāmedī dzīvnieki, jāķer zivis. Toties dienvidniecēm augļi paši mēdz nokrist no koka. Tāpēc ziemeļniecēm bija lielāka nepieciešamība tikt pie sava vīriešu kārtas mednieka un zvejnieka. Diemžēl tajos tālajos laikos, tāpat kā tagad, bija augsts vīriešu mirstības līmenis un sieviešu skaits vairākkārt pārsniedza vīriešu skaitu. Katrai sievietei nesanāca nomedīt savu mednieku. Bet veiksmīgāk tas izdevās blondas matu krāsas īpašniecēm. Tāpēc ka viņu bija mazāk, viņas bija atšķirīgas, un vīrieši jau tolaik prata novērtēt šos abus kritērijus. Tātad tās, ko daba bija aplaimojusi ar gaišu galvas rotu, bija ārpus konkurences un veiksmīgāk ieguva savu mednieku, ar kuru kopā radīja bērnus, un tā pasaulē vairojās baltgalvīši. Sava nozīme te bija arī melanīniem – dabiskiem pigmentiem, kas ādai un matiem piešķir raksturīgo krāsu. Dienvidzemes ļaudīm melanīns ir piešķirts biezākā slānī, jo tā uzdevums ir aizsargāt ādu no saules radiācijas un ultravioletā starojuma. Dabas māte pareizi saprata – nav ko šķiesties, ziemeļniekiem var piešķirt mazāk melanīna, jo tur saules ir mazāk un tāpēc nevar nodarīt cilvēkam īpašu kaitējumu. Ja šis pigments netiek dāsni dots, tas ietekmē arī ārējo izskatu. Cilvēks ir ar gaišāku ādu un gaišākiem matiem. Latvieši tradicionāli ir tādi pelēcīši – ar pelēkzilām acīm un pelēcīgiem matiem. Ļoti iespējams, ja latvju zemei sensenos laikos apkārt būtu uzcelts liels mūris un neviens svešzemnieks te nebūtu spēris savu kāju, mēs būtu gaišāki, izteiktāki blondīņi. Pelēkā krāsa taču rodas, citām krāsām sajaucoties. Pētījumi par to, vai Latvijā tiešām dabiskās gaišmates iet mazumā, pie mums nav veikti. Bet tā varētu būt, jo tumšie gēni ir spēcīgāki par gaišajiem un aizvien vairāk iekaro savas pozīcijas. Blondo gēnu zudību veicina arī atvērtās robežas, kas paver iespēju tautībām sajaukties visdažādākajās kombinācijās.

Arī antropozofiem ir pilnīgi skaidrs, ka blondo un zilacaino cilvēku skaits strauji sarūk.

– Antropozofijas tēvam Rūdolfam Šteineram jau pagājušā gadsimta sākumā bija skaidrs, ka blondie un zilacainie cilvēki izmirs. Viņi ir garīgāki nekā pārējie, un mēs jau labi redzam, kādos tempos cilvēce iet uz materializāciju, garīgumu pastumjot maliņā. Nav jau teikts, ka tumšmatainajiem cilvēkiem dzīves laikā nav lemts garīgi izaugt un pilnveidoties. Vienkārši blondie cilvēki jau kopš dzimšanas ir tuvāk garīgajai pasaulei. Angļu zinātnieki paredz, ka tālā nākamībā visa cilvēce sadalīsies divās rasēs, un atšķirība būs viņu garīgajā pakāpē. Un tad cilvēka dvēseles pasaule atspoguļosies arī ārēji viņa izskatā. Būs glītāki un ne tik glīti cilvēki. Ja runājam par to, kāpēc vairāk saista gaišmataini cilvēki, tad tas ir viņu garīguma dēļ, – uzskata antropozofs Uldis Saveļjevs.

Tātad, lai senlaikos ar mazākām pūlēm tiktu pie sava mednieka, bija ieteicams piedzimt par blondīni. Antropozofi uzskata, ka blondīnes kopš dzimšanas ir garīgākas būtnes nekā pārējo matu krāsu īpašnieces. Protams, garīgo līmeni ar matu krāsas maiņu neapmānīsi, bet vīriešus medniekus varētu mēģināt. Taču nezinu, vai tikai tāpēc sievietes izšķiras par matu balināšanu. Manuprāt, tieksme uz gaišo matu pusi ir kaut kur dziļi iekodēta. Atceros, mana bērnības draudzene klāstīja – kad izaugšu liela, man būs blondi mati, jo tie izskatās dekoratīvāki. Es arī jaunībā steidzu dekorēties, bagātīgi lēju matos ūdeņraža pārskābi un gaidīju brīnumu, kad no neizteiksmīgās pelēkmates kļūšu par košu blondīni. Lielākais brīnums gan bija tas, ka pēc šīs krietnās ķimizācijas mati vēl vispār turējās pie galvas ādas. Vēsture arī neskopojas ar piemēriem, kad pārtapšana par blondīni maina visu dzīvi. Kad tumšmate Norma Džīna Beikere nolēma kļūt par aktrisi, viņai teica – maini vārdu, izbalini matus, un panākumi būs garantēti. Kad viņa to paveica, pasaule iepazina Merilinu Monro. Ja cilvēks ienāk telpā, viņš vispirms skatās uz gaismas pusi, tātad uz blondīni. Ja pa ielu tumsā iet gaišmate un melnmate, pamanīta tiek tikai gaišmate. Varbūt tāpēc apzināti vai neapzināti tiecamies uz gaišo pusi. Vienkārši – vēlamies kļūt pamanītākas.

Apgāžamie stereotipi

– Mūsu sabiedrībā valda divi stereotipi. Pirmais – blonda matu krāsa padara sievieti jaunāku. Otrais – vīriešiem vairāk patīk blondas, – klāsta SPA centra "Harmonija" stiliste estētiķe Laila Majore. Kad viņa pirms gadiem trīspadsmit sāka strādāt skaistumkopšanas salonā, daudzas sievietes ļāvās šim stereotipam, vēlēdamās kļūt blondas par katru cenu. Tagad gan klientes ir sapratušas, ka katrai savs matu tonis piestāv vislabāk.

– Gan blondi, gan melni mati sievieti var vērst vecāku, ja viņai šī krāsa nepiestāv. Ja sieviete ir dabiska brunete, tad pusmūža gados viņai vislabāk būtu matus krāsot par vienu vai diviem toņiem gaišākus nekā dabiskos. Savukārt, ja dabiska tumšmate, bēgot no vecuma, matus nokrāsos blondus, viņas krunciņas izcelsies kā uz delnas. Tas tiesa, ka gaiši mati dara cilvēku jaunāku, bet tikai ar noteikumu, ka šī krāsa piestāv. Ja runājam par mūsu tā saukto tradicionālo gaiši pelēcīgo matu krāsu, tad, gadiem ejot, to var droši pagaišināt, jo pelēcīgums piešķir vecīgumu. Gaiši mati pirmajā mirklī it kā piesaista vairāk uzmanības, taču, ja tie nepiestāvēs sejai, tad uzmanība ar otro mirkli arī pazudīs. Ja es nokrāsotu gaišus matus, labi zinot, ka man tie nepiestāv, taču visi vīrieši apgalvotu, ka es viņiem patīku, es tik un tā atgrieztos pie savas matu krāsas. Mēs taču dzīvojam paši sev, nevis citu patikšanai, – uzskata Laila Majore.

Kā tad īsti ir ar tiem vīriešiem, vai viņiem patiesi blondīnes liekas seksuāli pievilcīgākas par brunetēm, melnmatēm, rudmatēm un pelēkmatēm? Un, ja piekrišanu dod blondīnei, vai ir no svara – dabiska viņa vai mākslīga?

Horeogrāfs, čūsku dīdītājs un labs sieviešu pazinējs Leons Zviedrs teic tā: – Es nevaru pateikt – man seksuāli pievilcīgākas šķiet blondīnes. Vispirms jāredz konkrētā sieviete, tad jāparunā ar viņu. Nav vairs tas vecums, kad sievietes izvēlas pēc matu krāsas. Pēc senākas pieredzes zinu – rūsganajās sievietēs ir tāda uguns iekšā, kas blondīnes atbīda tālu maliņā. Man liekas, ka dabiskās blondīnes saglabājušās vairs tikai dziļos laukos. Skaidrs, ka ir atšķirība – dabiska blondīne vai mākslīga. Man patīk viss, kas tuvāks dabiskajam. Uzmetot savu profesionāļa skatu, uzreiz top skaidrība. Ādas krāsa pasaka priekšā, kāda ir sievietes dabiskā matu krāsa. Tas jau tiek gadsimtiem kultivēts, ka blondīnes vairāk sev piesaista uzmanību. Tīras krāsas vairāk izceļ seju, bet reizēm tās izceļ arī nepilnības. Ar efektu tiek uztaisīts defekts. Tāpēc jāraugās, kā ādas krāsa saspēlējas ar matu un acu krāsu. Mani vizuāli vienmēr valdzinājušas sievietes ar melniem, gariem, dabiski lokainiem matiem. Tādi mati bija manai mātei, bet nevienu citu sievieti ar tik skaistiem matiem neesmu redzējis.

To pašu jautāju arī skatuves un dzīves mīlniekam aktierim Harijam Spanovskim. Viņš atbild ar joku: – Citi par blondīnēm ņirgājas, citi ar viņām guļ. Nē, es par blondīnēm neņirgājos. Nedomāju, ka blondīnes vairāk krīt acīs. Varbūt Taškentā uz ielas viņas kritīs acīs, bet ne jau pie mums Latvijā. Man nav tādas statistikas, vai vairāk manā dzīvē bijušas blondīnes vai citas matu krāsas sievietes.

Zinot, ka Spanovskis pēdējā laikā iecienījis savu brīvo laiku pavadīt Somijā – pēdējās dabiskās blondīnes dzimtenē, pavaicāju, ar ko tad viņu šī ziemeļzeme vilina.

– Somijas blondīnes man nepatīk, Latvijā viņas ir skaistākas. Somijā mani vilina zivju, nevis blondīņu ķeršana. Tā laikam ir vecuma pirmā pazīme.

– Neesmu dzirdējis, ka kāds vīrietis teiktu – man nepatīk blondīnes. Man arī viņas patīk, – nenoliedz "Tele2" inženiergrupas vadītājs Renārs Vasiļjevs un turpina: – Mana sieva Ilze no dabas ir tumšmate, bet es viņu lūdzu, lai pārtop par blondīni. Vēlējos, lai sieva savu izskatu pamaina. Kādu pusgadu Ilze staigāja blonda, bet tad paziņoja, ka viņai šī matu krāsa nepiestāvot. Es jau gribētu, lai sieva pēc laika atkal atgrieztos pie gaišās matu krāsas. Pats arī gribētu blondus matus. Esmu jau sācis balināt šķipsnas. Blondīnes par muļķēm gan nekad neesmu uzskatījis. Atceros, ka skolas laikā ne viena vien blondīne uzvarēja matemātikas olimpiādēs.

Mainās krāsas, mainās pati

Jā, bet kāpēc tomēr pēdējā laikā tautas folklorā iegājies, ka blondīnei ir mazāk smadzeņu

kroku nekā pārējām? Psihoterapeite Aina Poiša domā tā: – Gaiši mati dara cilvēku it kā vieglāku, un visiem jau tas vieglums patiesībā patīk. Bet izveidojas spēle: gaišs – viegls – paviegls – stulbs. Es tikai domāju, kā sevis cienošas blondīnes piecieš, ka viņas automātiski ierindo padumjo kārtā. Brīnos, ka visas nav apvienojušās kādā protesta gājienā pa Rīgas ielām.

Bet kāpēc tad sievietes apzināti kļūst par blondīnēm? Vai sev un pasaulei par prieku? Uzņēmuma "Alimentar" izpilddirektore Inguna Gustava pirmo reizi par blondīni pārvērtās pirms gadiem divdesmit.

– Mana dabiskā matu krāsa ir Latvijas pelēkā. Tāpēc arī lēmu, ka jākļūst izteiksmīgākai, un izvēlējos gaišo matu krāsu. Ieliku vēl matos spirālveida ilgviļņus un aizbraucu atpūsties uz Bulgāriju. Par uzmanības trūkumu no vīriešu puses nevarēju sūdzēties, visi bija kā traki. Kādā dzīves posmā pamainīju matu krāsu uz tumšāku toni un tāpēc varu salīdzināt. Gaišmatēm nenoliedzami tiek veltīta lielāka uzmanība, un lai tie vīrieši stāsta, ko grib. Tas viņiem vienkārši ir iekšā – pievērst lielāku uzmanību blondiem matiem. Vispirms viņi redz ārējo veidolu un tikai pēc tam mēģinās iepazīt raksturu. Kad man ir gaiši mati, mainos arī pati. Kļūstu pārliecināta par sevi, atvērtāka. Mainās ģērbšanās stils, tas nav tik akadēmisks. Pirms kāda laika frizētavā pieaudzēju garus matus, un efekts ir vēl lielāks. Pagari blondi mati pievērš vēl lielāku uzmanību no vīriešu puses. Bet laikam jau galvenais ir tas, lai acīs būtu mirdzums.

Pēc skaistuma salona "BBbinnija" īpašnieces Binnijas Ārbergas novērojumiem, klientes visvairāk izvēlas gaišo toņu matu krāsu. Gaiša krāsa veido maigākus sejas vaibstus. Bet tumšā pieprasa spilgtāku sejas krāsojumu. Binnija pati arī jau gadus piecus krāso blondus matus.

– Pēc dabas esmu brunete, bet esmu eksperimentējusi ar dažādām krāsām. Vienu laiku man bija īsi, melni mati. Tagad gan negrasos šķirties no blondīnes tēla, jo man tas patīk. Domāju, ja cilvēks vēlas mainīt kaut ko savā izskatā, viņš pats jau iekšēji ir mainījies, un izskats tikai mainās līdzi.

Vai, pamainot ārējo veidolu, kļūstot par blondīni, kaut kas mainās arī cilvēka zvaigžņu kartē? Vai matu krāsas maiņa spēj mainīt cilvēka likteni? To vaicāju astroloģei Anitai Masaļskai.

– Piedzimšanas zvaigžņu kartē nekas nemainās. Tā paliek stabila kā personas kods. Bet vēlme mainīt savu veidolu gan nāk no debesu ķermeņiem. Mēs varam šai vēlmei ļauties vai arī to apslāpēt. Taču ar ārējā veidola mainīšanu mēs tiekam mudināti mainīties pašiem. Sievietei pārtopot par gaišmati, viņas liktenis vieglāks nekļūst. To ar matu krāsas maiņu nevar ietekmēt. Arī partnerattiecībās nekas būtiski nemainās. Katram podiņam savs vāciņš un katram vīrietim savs tips. Tas jau zvaigžņu kartē ierakstīts, kāds tips katram vīrietim patīk. Ar sievietēm ir tāpat. Viena jūsmo par Banderasu, otra par Bredu Pitu, trešā par Džordžu Klūniju, – saka astroloģe.

Šorīt, pa ielu ejot un skaitot, man sanāca, ka uz vienu tumšmati ir trīs blondīnes. Lai arī dabiskās blondīnes pēc pārsimt gadiem izzudīs, viens ir skaidrs – blonda matu krāsa nezudīs nemūžam.