"Mums vienmēr aiz muguras ir ekspozīcija. Gudrs prāts vienmēr spēj atrast atbildes uz mūsu jautājumiem." Muzeja darbinieki arī cenšas mudināt jauniešus pašus meklēt atbildes uz jautājumiem par vēsturi.
"Vēsture, par ko mēs runājam, ir pretrunīga. Mēs negribētu nonākt situācijā, ka diktējam kaut kādu vienu pareizo viedokli," vēsturniece teica. "Mēs negribētu kādu aizvainot ar šauru nacionālu skatījumu. Cenšamies atstāt viedokli katra paša ziņā."
Parasti jaunieši muzeja apmeklējuma laikā zina par 18.novembri, bet bijušas arī situācijas, kad neviens no klases nemāk pateikt, ko atzīmē šai datumā.
Tad skolotājām ir mati šausmās stāvus, jo, protams, visās skolās ir runāts par 18.novembri.
"Principā mēs nevaram sūdzēties, ka jaunieši neko nezina. Nav bijis tā, ka nevar sekot līdzi, jo neko nesaprot. Drīzāk trūkst intereses."
Pēc aptaujas datiem, 18.novembra nozīmi gandrīz vienlīdz labi zina gan latvieši, gan krievi.
Vai un kā svinēsim svētkus?
Aptauja liecina, ka lielākā daļa jeb 58% cilvēku Latvijā plāno atzīmēt 18.novembri. Vienlaikus vairāk nekā trešdaļa ļaužu apgalvoja, ka valsts svētkus nekādi nesvinēs, bet vienkārši baudīs brīvdienu.
Daudz cilvēku šovakar iecerējuši doties uz salūtu, kā arī apmeklēs dažādus citus sabiedriskos pasākumus. Ceturtdaļa ļaužu arī plāno svētku maltīti ģimenes lokā.
Pasīvāki šo svētku svinēšanā plāno būt krievu tautības pārstāvji – puse krievu pretstatā trešdaļai latviešu šo dienu uztver kā parastu brīvdienu.