Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dzīvokļa un mājas ārsienas var siltināt gan no ēkas ārpuses, gan iekšpuses. Kuru variantu izvēlēties? Atbildi meklējām internetā un sarunā ar speciālistiem.
Vispirms jāizlemj
Pirms ēkas ārsienu siltināšanas jāizlemj, kā to darīt – no ārpuses vai iekšpuses, jāizvēlas, ar ko siltināt, un jānoskaidro, cik biezam jābūt siltumizolācijas slānim.
Būvinženieris Jānis Pommers skaidro, ka katram variantam ir savas priekšrocības un trūkumi. Siltinot no iekšpuses, lētāka ir apdares atjaunošana, toties tiek zaudēta platība, jālieto tvaika izolācija, lai tas nesamitrinātu siltumizolācijas materiālu, un nepieciešama speciāla ventilācijas sistēma, kas tvaiku izvada ārā. Viņš piebilst: "Agrāk celtajām mājām šādas sistēmas nav, tā jāierīko no jauna, un tas nav lēti. Bet, ja ventilācijas nebūs, dzīvosiet kā plēves maisā."
Siltināšana no ārpuses Priekšrocības:
- veidojas nepārtraukts siltumizolācijas slānis bez starpsienu, starpstāvu pārsegumu un citu konstrukciju radītajiem aukstuma tiltiem;
- masīvā siena atrodas iekšpusē – siltajā zonā – un, tā kā tai ir liela termiskā (siltuma) inerce, uzkrātais siltums saglabājas ilgi un telpām tiek atdots lēnām;
- sienu nesošais materiāls (ķieģeļi, gāzbetons u. c.) nav pakļauts sasalšanas un atkušanas cikliem, t. i., nav svarīgi, kāda ir sienu materiāla salizturība;
- nav jāierīko tvaika izolācija, jo šīs funkcijas veic mazāk elpojošais materiāls – ēkas esošā siena, kas paliek konstrukcijas siltajā zonā;
- netiek samazināta telpu platība.
Trūkumi:
- ārsienu siltināšana no ēkas ārpuses parasti ir dārgāka nekā siltināšana no iekšpuses;
- sienas no ārpuses nevar siltināt tikai vienam dzīvoklim vai atsevišķai telpai;
- darbus var veikt tikai labvēlīgos laika apstākļos.
Abi varianti ir pieņemami, tomēr siltināšana no ēkas ārpuses ir ieteicamāka kompleksa ēkas remonta gadījumā, kad ir paredzēts arī fasādes apdares kārtas remonts, kā arī būvējot jaunu ēku.
Izvēloties materiālus, Jānis Pommers iesaka aprunāties ar speciālistiem, bet ir iespējams arī izpētīt dažādas tabulas, ko piedāvā siltumizolācijas ražotāji. Tajās var sameklēt idejas piemērotākajam risinājumam.
Ja no ārpuses
Fasāžu siltināšanas sistēmas kodolu veido speciālas siltumizolācijas plātnes no putu polistirola vai minerālvates. Tās atkarībā no pamatvirsmas un ēkas uzbūves fasādes virsmai tiek pielīmētas, papildus stiprinot ar dībeļiem. Virs plāksnēm tiek likts armējošais slānis, kas sastāv no špakteļmasas, kurā tiek iestrādāts siets. Sistēmas noslēdzošā daļa ir struktūras apmetums vai dekoratīvās apdares plātnes.
Kā darbojas siltumizolācija
Temperatūras svārstības nesiltinātā ārsienā norisinās citādāk nekā siltinātā. Nesiltināta siena ātri atdziest, un izteikti aukstā laikā t.s. sasaluma punkts atrodas tieši pašā mūra sienā. Līdz ar to ārējā siena ir būtiski aukstāka nekā gaisa temperatūra telpā. Lielā temperatūru atšķirība izraisa sienu samitrināšanos, iespējama pat pelējuma un sēnīšu veidošanās.
Fasādi siltinot, sasaluma punkts tiek pārcelts uz siltumizolācijas sistēmu, līdz ar to sienas iekšpusē temperatūra ir līdzīga telpas gaisa temperatūrai. Tas padara neiespējamu mitruma, pelējuma un sēnīšu veidošanos uz sienām.
Putas gaisa vietā
Tradicionālajiem ēku siltināšanas paņēmieniem (no ārpuses vai iekšpuses) pievienojies vēl viens – ēku ārsienu tukšumu aizpildīšana ar aminoplasta siltumizolācijas putām. Šī tehnoloģija paredzēta gan agrāk celtajās ēkās, gan jaunbūvēs. Šādi ēkas var siltināt arī tad, ja vecais siltinājums – zāģu skaidu un kaļķu maisījums – ir nosēdies vai ja ēkas siena apmūrēta ar ķieģeļiem, atstājot gaisa spraugu. Aminoplasta netraucē sienai elpot, bet pārtrauc brīvu gaisa cirkulāciju. Putas tiek iepūstas sienas gaisa spraugā, to vienmērīgi aizpildot, tās nepalielina tilpumu un neplēš sienas. Putas ir arī efektīva skaņas izolācija.
Ārsienā apmēram ik pa metram horizontālā un vertikālā virzienā tiek izurbti caurumi. Parasti šādus urbumus veic javas šuvē starp ķieģeļiem, tos nebojājot. Pa caurumiem pakāpeniski iepūš siltumizolācijas putas, kuras pilnībā aizpilda visu gaisa spraugu. Pēc siltināšanas urbuma vietas tiek aizdarītas ar javu un nolīdzinātas.
Šo siltināšanas veidu Jānis Pommers vērtē atzinīgi: "Ja sprauga sienā ir vismaz 3 – 5 cm, tad, to aizpildot ar putām, var iegūt vērā ņemamu izolācijas slāni. Diemžēl bieži vien vecajās ēkās sprauga ir aizķēpāta ar javu, tās platums ir atšķirīgs. Nav jēgas runāt par izolāciju, ja tā ir dažus milimetrus bieza – tad jau pietiktu arī ar putuplasta tapešu uzlīmēšanu."