Zadornovs vārdu izrakumos (11)

Labdien – viņš sasveicinās skaidrā latviešu valodā ar sirsnīgu krievu akcentu – jūs man piedodiet – latviski saprotu gandrīz visu, bet, kad runāju, grūti ar pareizajām galotnēm. Mēs pārejam uz krievu valodu.

Kā viss sākās

"Kādreiz strādāju par žurnālistu. Tas bija ļoti senos laikos. Pirms gadiem trīsdesmit. Nē, pat vairāk! Ceļoju pa Sibīriju. Vai zināt, kas ir vecticībnieki? Nu, lūk, nonācu vecticībnieku ciemā. Padomju laikos par viņiem rakstīt nevarēja. Vecticībniekiem nav garīdznieka, viņiem ir stārasts, jo par Dieva lūgšanu naudu te neņem, kā tas notiek baznīcā. Stārastu sauca Kuprijans Kondratičs, viņam bija vienpadsmit dēlu, piecas meitas, piecdesmit seši mazbērni un simt vienpadsmit mazmazbērnu. Vesels ciems! Ļoti tikumiski ļaudis, ļoti tīri, dzīvo saskaņā ar dabu.

Teicu, ka esmu žurnālists, gribu kaut ko par viņiem uzrakstīt. Stārasts man – ja esi žurnālists, vai zini, no kurienes nācis vārds sposibo (paldies). Atbildēju, ka nezinu. Viņš man – tad jau neesi nekāds žurnālists. Kad uzzināsi, varēsi rakstīt. Vaicāju stārastam – no kurienes. Viņš atbildēja – no sposi bog (glāb Dievs).

Vēlāk taigā mans pavadonis bija kāds mednieks. Viņš piedāvāja – pārejam uz tu. Bet mednieks bija gadus trīsdesmit par mani vecāks. Saku – neērti. Viņš atbild – krievu valodā Dievu uz jūs (vi) neuzrunā. Tas ir nepiedienīgi. Dievu un visus svētos uzrunā – tu. Toreiz nesapratu, kāpēc. Vēlāk izrādījās – senajā valodā vi (jūs) nozīmē tumsa. No šejienes arī krievu teiciens idu na vi (eju uz labu laimi), nedrīkst Dievu saukt par tumsu. Viņš man izskaidroja, no kurienes cēlies vārds zdravstvuj (labdien) – zdorovije želaju (vēlu veselību) un proščaj (uz redzēšanos) no ja tebja proščaju (es tev piedodu). Arī ņebesa (debesis). No ņe bes (nav velns).

Toreiz, pirms trīsdesmit gadiem, klausījos un sapratu, ka daļai krievu valodas vārdu piemīt ļoti dziļa jēga. Tas likās interesanti, es to iegaumēju, bet, laikam ejot, piemirsu. Bet tad kādudien sēdēju Lielupē itāļu restorānā, bija ļoti skaists vakars. Ar mani kopā bija biznesmeņi, kas bija atbraukuši patusēt. Kā man nepatīk šis vārds! Bija ļoti skaists saulriets. Sēžu, priecājos, saku viņiem – cik brīnišķīgi! Viņi man – jā, jā, bet mums te sponsors vienam pasākumam jāatrod!

Vai dieviņ! – nodomāju. Dieva izpausme šaisaulē ir daba, bet bagātie to neredz, viņi nejūt dabu un līdz ar to – neredz Dievu. Un tad burtiski sadzirdēju, ka vārds bogatij (bagāts) patiesībā cēlies no vārda bog (dievs). Man mati sacēlās uz galvas – iznāk, ka bagāts ir nevis tas, kam daudz naudas, bet tas, kam daudz Dieva dvēselē. Latviski šis vārds, starp citu, skan gandrīz tāpat kā krieviski.

Tad nu sāku domāt. Vārds bogatirj (spēkavīrs). Tiriķ mūsdienās krievu valodā nozīmē zagt. Bet šā vārda īstā nozīme senslāvu valodā ir nest. Tātad bogatirj nozīmē dievu nest, nevis pumpēt muskuļus.

Tā es ar to aizrāvos." Valodas arheoloģija

"Vispirms, dabiski, sāku ar savu dzimto krievu valodu. Bet esmu taču dzimis un mācījies Rīgā – saskaroties ar dažām konkrētām krievu valodas parādībām, blakus ieraudzīju latviešu valodu. Kļuva vēl interesantāk!

Izrādījās, latviešu vārdi ir ļoti seni, un tie saskan ar sanskritu. Ūdens – sanskritā ir tāds dievs, tāpat Saule, kā planēta. Bet mani, protams, vispirms nodarbināja, no kurienes cēlies vārds dievs. Indijā dievi ir melnie eņģeļi. Sāku studēt senirāņu mitoloģiju. Tur dievi izrādās baltie eņģeļi.

Ja runājam par seno pasauli, uzreiz jābrīdina lasītāji, ka tai nav nekā kopēja ar amerikāņu filmu Troja. Amerikāņi nezina, ka pār Troju valdīja ārieši, nevis arābi. Viņi tur dzīvoja jau divus tūkstošus gadu pirms arābiem. Amerikāņi kļūdās par divtūkstoš gadiem.

Sāku meklēt līdzības. Izrādījās, latviešu, lietuviešu, krievu, ukraiņu un baltkrievu valodām ir tik daudz kopīga! Tad nolēmu, ka man tas jāizstāsta cilvēkiem.

Āriešiem ir tāds sens vārds ra (saule, saules gaisma, saules gaismas iedarbība uz cilvēku), bet ar nozīmē apstrādāta zeme. No šejienes nācis jūsu vārds ārā – uz zemes, saulītē, ārpus telpām. Diez vai latvieši zina, no kā cēlies vārds ārā, bet tas ir daudzas reizes vecāks par angļu valodu.

Lai netraumētu filologus, es savu nodarbošanos dēvēju par valodas arheoloģiju. Tāda zinātne nepastāv. Etimoloģija ir kas cits. Lai jūs to labāk saprastu, ņemsim to pašu ra un paraudzīsimies uz krievu valodas piemēriem. Radostj (prieks, burtiski dabūt ra), radušnij (gaišas dvēseles cilvēks), krapivo (nātre – k ra pivo – gaismu dzerošā), razumnij (saprātīgs – atkal ra un um (prāts) gaiša prāta cilvēks). Krievu valodā ir teiciens učitsja umu razumu – zinātnieki mums ir umnije, bet Austrumu filozofi – razumnije Vārdi sāk atvērties! Esmu izdomājis šādu metaforu – um (prāts) ir automašīna, bet razum (saprāts) ir tās vadītājs. Eiropa ir ļoti prātīga. Tā ir kā tāds auto. Bet viņai ir ļoti slikts šoferis! Austrumi ir šis šoferis, bet atkal slikti, jo viņam nav auto, ar ko braukt. Nav kas ved uz šo krievu parunas umu i razumu."

Valoda saka priekšā

"Savos meklējumos esmu sapratis – valoda var pateikt priekšā, kā tautai jādzīvo, ja vien valodā ieklausās. Tāpēc ir svarīgi to visu izstāstīt. Ņemsim latviešu valodu. Indra – jā, indiešu dievs, bet tas sastopams arī senirāņu mitoloģijā, un senā Irāna ir daudz gudrāka par Indiju. Zinu, ka Latvijā pieņemts uzskatīt, ka esat rados ar seno Indiju. Bet nekādas radniecības patiesībā nav! Indusi cēlušies no pagānu ciltīm, ar kurām latviešiem nav nekā kopēja. Latviešiem ir kopība ar āriešiem, kas atnāca uz Indiju un deva pasaulei vēdas. Krievu valodā ir tāds vārds vedaķ (zināt). No šejienes vēlāk nākusi zaveģeņije (iestāde, ierīkojums). Latvieši ir to āriešu pēcteči, kas pirms desmit tūkstošiem gadu pirms Kristus ienāca senajā Irānas teritorijā. Par piramīdām tolaik neviens pat neko vēl nezināja, tās ir krietni jaunākas!

Līdz Trojas karam Vidusjūras apkaimē dzīvoja pelasgu tauta. Troja un Krēta bija viņu galvenās apmešanās vietas. No Krētas sākās Eiropas civilizācija. Atcerieties mītu par Zevu, kurš, pārvērties par vērsi, aiznesa nolaupīto Eiropu uz Krētu. No šejienes sākās Eiropa. Grieķu ciltis nolēma pelasgus iekarot. Vispirms viņi ieņēma Peloponēsas pussalu, sagrāva Krētu, to var redzēt leģendā par mīnotauru. Tad viņi nolēma iekarot Troju. Neizdevās. Un tad grieķi to izdarīja ar viltību. Odisejs izdomāja Trojas zirgu. Mūsu senči saprata – Vidusjūras apkaimē dzīves viņiem nebūs. Viņi gribēja apstrādāt zemi, nevis karot un tirgoties. Mūsu senči zeltu nenēsāja. Viņi uzskatīja, ka zelts uzņem saules spēku, ka tas ir cēlmetāls tikai tikmēr, kamēr tiek dievišķots. Kamēr zelts ir dievs, labi, bet, kad to sāk nēsāt cilvēks, ceļas ļaunums. Krievu vārds zlo (ļaunums) ir cēlies no zoloto (zelts). Zelts rada sokrovišče (dārgumus), bet šis vārds cēlies no vārda krovj (asinis). Vai nav zīmīga sakritība?

Mūsu senči gribēja apstrādāt zemi, nevis tirgoties. Viņi bija krestjaņe (zemnieki). Bet no kā cēlies šis vārds – no krest jaņ un iņ. Paskatieties, kāda gudrība un kādi simboli ir šai vārdā! Dievs sotvoril (radīja) cilvēku pēc savas līdzības. Arī cilvēks ir tvorec (radītājs). Bet tas, kurš nav tvorec (radītājs), ir tvarj (neradījums, izdzimtenis). Tirgotāji ir tvarj!

Grieķu un Romas civilizāciju dēļ šodien visa pasaule ir tirgotāju gūstā. Visa Eiropa ir pilna ar pieminekļiem asinssūcējiem! Neliešiem, kas iznīcinājuši miljardiem cilvēku. Mēs viņu priekšā noliecam galvas, bet, salīdzinot ar Romas imperatoriem un pāvestiem, Staļins ir sīks huligāns!"

Inficēta programmatūra

"Cilvēcei ir nojaukta programma. Izņemot Austrumus, bet tur nav šī um – metaforiskās mašīnas, par ko pirmīt teicu. Programma ir sabojāta arī krieviem un latviešiem. Īstā programma jāmeklē valodā, jo tur pozitīvais un negatīvais pols iekodēts pareizajās vietās. Kas ir ragana, šis latviešu vārds? Ra – gaisma, ga sanskritā nozīmē kustība. Kustība uz gaismu. Krieviem veģma (ragana) ir vedajuščaja – zinošā, kopsakarības saprotošā. Tieši tas pats! Bet katoliskā pasaule to pilnībā iznīcināja un apgrieza ar kājām gaisā. Inkvizīcija izkāva kopsakarības redzošās sievietes. Eiropai tika atņemts sievišķais hormons!

Latviešiem no senā vārda ra cēlies ļoti daudz stipru vārdu – raža, piemēram. Esmu te izrakstījis radi, radīt. Krasts – pie gaismas. Starp citu, mūsu kopīgie senči pielūdza āriešu dievu Rodu. Tas, ko viņš radīja uz zemes, ir priroda (daba), narod (tauta), bet tas, kas netic Dievam, ir urod (kroplis).

Ļoti interesants ir vārds karš. Krieviski kara ir Dieva uzlikts sods, kas liek izdzīvot savu karmu, grēkus, kas izdarīti šajā vai iepriekšējā dzīvē. Karš – tas ir sods, kas uzlikts nevis cilvēkam, bet visai tautai. Karavīrs – cilvēks, kas izcieš savu karmu kaujas laukā. Skatieties, kādi dievišķi vārdi. Ar to palīdzību var dzirdēt un saprast Dievu bez garīdznieku starpniecības.

Īpašvārdi. Latviešu Jānis – tas ir vīrišķais jaņ. Nekur pasaulē tā nav! Inga – iņ – enerģijas kustība! Daiga – dod kustību! Vaira – vai ra, vai nav ra – divējāda ceļa iespējas. Latviešu valoda ievērojama ar to, ka tā glabā seno informāciju. Kad mūsu pirmsenči nolēma vairs nekontaktēt ar šiem bandītiem, tirgotājiem, viņi devās uz ziemeļiem. Ziemeļi kļuva siltāki. Apmēram 1500 gadu pirms Kristus viņi nonāca Daugavas krastos. Jums pie Dobeles saglabājusies brīnumaina vieta. Aizbrauciet un apskatiet šos akmeņus. Tajos ir ierakstīta visa informācija. Krieviem, lai apzīmētu akmeņu pielūgšanu, ir tāds jēdziens kapišķe: ka – tā ir dvēsele, bet pišķa – ēdiens. No šejienes arī kazi – akmeņi, kuros ierakstīta informācija. No tā vēlāk cēlies ukaz (rīkojums) un nakazaņije (sods). Arī kaza – pa akmeņiem staigājošā. No šejienes arī pasaka par kazu un septiņiem kazlēniem. Tās ir tās pašas Trojas kara atmiņas. Kaza saka kazlēniem – neatveriet savu sirdi viltībai un melīgiem solījumiem. Bet viņi nepaklausīja un atvēra durvis. Vilks viņus apēda, bet palika viens kazlēns, kurš vilkam nepaklausīja. Pateicoties tam, viss nostājās savās vietās, un vilks sadega ugunskurā, ko pats iededzis. Tagad Libānas, Irānas un Irākas rajonā liesmo milzu ugunskurs, kas tika iedegts jau Trojas kara laikos. Mūsu uzdevums ir saglabāt šo vienu kazlēnu, kurš zinātu, kā dabūt pareizo informāciju. Bet informāciju glabā valoda, un tur pluss un mīnuss atrodas pareizajās vietās."

Austrumi un īssavienojums domāšanā

"Kāpēc to visu stāstu? Mums ir daudz kopīgu sakņu. Toreiz, kad mūsu senči pašķīrās un jūsējie apmēram pusotru tūkstoti gadu nodzīvoja relatīvā mierā. Viņi mierīgi kopa zemi. Ārietis – tas ir zemkopis. Hitlers ir nozaimojis šo vārdu! Jūs bijāt zemkopji un saglabājāt senās zināšanas. Karš jums atnāca no Eiropas ar krustnešiem. Lietuviešiem karš pienāca agrāk. Kad Indijā tika sagrauts Maķedonijas Aleksandra karaspēks, tā atliekas atklīda līdz Lietuvai. Lietuviešiem senākais ģerboņa simbols ir Maķedonijas Aleksandra zirgs Bucefals. Latviešu valodas vērtība ir tā, ka šī valoda glabā dabas gudrības. Latviešiem ir daudz vārdu ar ra. Viņi ir Saules cilvēki. Eiropa ir mēness zīmē. Saules cilvēki var attīstīties tikai savā zemē. Ja jaunieši brauc projām no Latvijas, tad tas norāda – sabiedrības programma nav pareiza. Ja latvieši grib saglabāt tautu, viņiem nepieciešams saglabāt valodu, jo tas ir šis kazlēns, kas nes zināšanas, un būt neatkarīgiem. Arī no Eiropas.

Ja Latvija grib attīstīties ekonomiski, tai jāsadarbojas ar Austrumiem. Rietumiem nav Saules enerģijas un sievišķā gēna. Pietiek ar vienu piemēru. Rietumi vienmēr uzbrukuši Krievijai 22. jūnijā, brīdī, kad nakts sāk kļūt garāka. Tumsas pārsegā viņi vienmēr gūst uzvaru, bet, kad pienāk decembris un diena atkal sāk gūt virsroku, – viss cauri! Napoleons, Frīdrihs, Hitlers. Sals, ugunsgrēki... Ir lieliska lūgsna – urā! – u ra. No rīta neko citu nevajag – skaļi pateikt un viegli sev uzsist pa saules pinumu. Tā ir enerģētiskā vingrošana. Eiropa ir tikai trenažieru zāle. Muskuļi. Te nav garīguma. Būtībā jau visa Eiropa glabā āriešu sejas vaibstus, bet jūs vienīgie glabājat zināšanas. Ja Latvija ieklausīsies savā valodā, tā sapratīs, ka daba un zeme ir galvenā bagātība. Tad tauta vairosies. Jo ne jau sapulcēs tauta vairojas, bet gan gultā. Bet, lai gulta būtu ērta, nepieciešams savs nams – to saka latviešu valoda.

Runāsim pavisam konkrēti. Viens Maskavas rajons spētu patērēt visu, ko saražo Latvijas lauksaimniecība. Jums būtu noieta tirgus, mums labi produkti, nevis tās Rietumu draņķības. Kad krievs vai latvietis ieskatās tukšā istabā, viņš saka – ņe duši (ne dvēseles). Ja to dara amerikānis, viņš saka nobody. Starp dvēseli un ķermeni ir liela starpība.

Šīs atšķirības cēloņi meklējami neredzamajā pasaulē. Šai ziņā zīmīgs vārds ir demokrātija – demos nozīmēja ne jau tautu, bet to tautas daļu, kas izvēlē. Cilvēkus vēlēšanās vada dēmoniskas jūtas. Viņi vienmēr izvēlē tos, kas sola sodīt, izrēķināties. Demos nāk no vārda dēmons. Demokrātija ir dēmonu vara. Mēs ievēlam tos, kam labāka reklāma, bet labāka reklāma ir tiem, kam vairāk naudas. Savukārt vairāk naudas ir tam, kas vairāk nozadzis. Kas vairāk runā, vairāk melo. Vārds administrācija cēlies no vārda ad – elle. Mēs esam pakļāvušies tam negatīvajam polam, ko Rietumi mums iesmērējuši kā pozitīvo. To, ko es tagad saku, Krievijā ir sadzirdējuši daudzi. Tas nenozīmē, ka tagad kaut kas tūlīt mainīsies. Bet svarīgi ir sadzirdēt. Gadi ies. Āzija reiz salīgosies. Briesmīgi salīgosies. Ugunskurs uzliesmos, un vilks tajā sadegs. ASV nekad vairs nebūs tāda, kāda tā ir tagad. Viņu valodā nav tīras skaņas a. Kā latviešiem, piemēram, garais dzidrais ā. Bet ā ir pirmā skaņa Visumā, visu alfabētu pamats. Ā – tā ir daba. Amerikai nav saiknes ar dabu. Viņiem ir akla ticība demokrātijai, bet demokrātija ir iekārta, kurā vergiem ļauts izvēlēties kungus. Bet pasaule ir kā nohipnotizēta. Programma ir nobrukusi, pozitīvais un negatīvais pols apmainīti vietām. Tas ir īssavienojums domāšanā.

Kad nebija tautu

Nesen man zvana aktieris Galkins – esmu atšifrējis vārdu laba. Tas ir tas pats krievu ļuba. Mums ir dziesma, ļuba, bratci, ļuba (labi, brāļi, labi). No šejienes arī nāk vārds Elba. Mūsu senči pielūdza mājlopu dievu Velesu. No šejienes – Velsa. Skot (mājlopi) – no šejienes Skotija. Jūsu radnieciskā cilts skandi aizgāja uz neredzamo zemi navj. No šejienes – Skandināvija. Tie visi ir senie āriešu vārdi no laikiem, kad nebija ne krievu, ne latviešu, vispār nebija tautu. Vēlāk ārieši sadalījās tautās tirgotāju un no dienvidiem nākošo karu spiediena rezultātā.

Kā ar lamuvārdiem

Daži apgalvo, ka lamas krievu valodai atnesuši tatāri. Tā nav taisnība. Tatāri nekad neuzdrošinājās apvainot māti. Tas nāk no seniem rituāliem. Nosacīti tos var dēvēt par šamaņu rituāliem. Vispār man nāk no sanskrita un nozīmē pirmais cilvēks. Pavasara rituālu laikā ar šiem vārdiem tika apvārdoti dzimumorgāni. Tas nāk no šejienes, tomēr šie vārdi ir mainījuši savu nozīmi. Tie ļaudis, kas nezina šo lamuvārdu izcelsmi un nenojauš to briesmīgo vibrāciju spēku, tomēr īpaši savu karmu ar to nesadraņķē. Tie cilvēki, kas to zina, gan nedrīkst rupjības lietot. Esmu pilnībā pārtraucis lamāties, kaut gan agrāk lietoju daudz nenormatīvās leksikas. Katrs vārds nes savu vibrāciju. Latviešu valodas vārdi nes dabas vibrāciju. Rietumu civilizāciju vārdi nes tirdzniecības vibrāciju. Arī lamuvārdiem ir vibrācija. Zinu, ka arī latvieši tos lieto, tāpēc viņiem labāk nemaz neteikt, ko tas nozīmē. Vienalga lamāsies, un tad iznāks, ka viņi apzināti grēko.

Kā Mihails Zadornovs ar LKP CK 1. sekretāru Kalnbērziņu inspicēja kolhoza rukšus un kā beidzās epopeja ar stāstu, kurā satīriķis aprakstīja Gorbačova vizīti Rīgā, lasiet nākamajā Mēs numurā

**

Interesanti

Mūsu kopīgie senči pielūdza āriešu dievu Rodu. Tas, ko viņš radīja uz zemes, ir priroda (daba), narod (tauta), bet tas, kas netic Dievam, ir urod (kroplis).

Tiriķ mūsdienās krievu valodā nozīmē zagt. Bet šā vārda īstā nozīme senslāvu valodā ir nest. Tātad bogatirj nozīmē dievu nest, nevis pumpēt muskuļus.

Kas ir ragana, šis latviešu vārds? Ra – gaisma, ga sanskritā nozīmē kustība. Kustība uz gaismu.

Demos nāk no vārda dēmons. Demokrātija ir dēmonu vara.

Kad krievs vai latvietis ieskatās tukšā istabā, viņš saka – ņe duši (ne dvēseles). Ja to dara amerikānis, viņš saka nobody.