Valsts kase cedē prasījumu pret «KVV Liepājas metalurgu» Privatizācijas aģentūras meitasuzņēmumam

Prasījuma cedēšanas līgums tika noslēgts atbilstoši Ministru kabineta (MK) lēmumam, kas atļāva PA dibināt sabiedrību, kuras vienīgais darbības mērķis būs prasījuma pret «KVV Liepājas metalurga» pārvaldīšana.

Šā gada 22.martā MK nolēma atļaut PA dibināt sabiedrību, kurai Valsts kase cedēs valsts prasījumu pret «KVV Liepājas metalurgu». Cesijas līgums paredz, ka tiek cedēts valsts pamatsummas prasījums pret «KVV Liepājas metalurgu» ar visiem nodrošinājumiem un blakus prasījumiem. Šāds risinājums tika atbalstīts, pamatojoties uz konsultanta SIA «Deloitte Latvia» ieteikumu.

Cesijas līgums paredz, ka «FeLM» pakāpeniski nodrošinās valsts līdzekļu atgūšanu, restrukturizējot valsts prasījumu, kā arī izvērtējot nepieciešamību restrukturizēt uzņēmuma pamatdarbību kopumā.

«FeLM» valdē iecelts PA komercdarbības dienesta galvenais projektu vadītājs Jānis Rībens. Rībenam ir pieredze korporatīvo finanšu jomā. Viņš ir strādājis SIA «Ernst&Young Baltics» kā vecākais uzņēmējdarbības konsultants uzņēmējdarbības novērtēšanas, apvienošanas un pirkšanas darījumos, kā arī AS «Swedbank» kā uzņēmumu iegādes un projektu finansēšanas nodaļas vadītājs, bet vēlāk kā viens no uzņēmumu kredītsaistību pārstrukturēšanas nodaļas direktoriem.

MK lēmumā noteiktajā pārejas periodā līdz 1.jūnijam sarunās par valsts prasījuma pret «KVV Liepājas metalurga» restrukturizāciju piedalīsies Finanšu ministrija un Valsts kase, kā arī jaundibinātā PA sabiedrība. MK uzdeva PA dibinātai sabiedrībai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju līdz 1.jūnijam informēt MK par aktuālo situāciju.

Jau ziņots, ka valdība 22 martā pieņēma lēmumu sarunas par AS «KVV Liepājas metalurgs» restrukturizāciju nodot Privatizācijas aģentūras (PA) dibinātas kapitālsabiedrības kompetencē, kas neizslēdz metalurģijas uzņēmumam izsniegtā kredīta atmaksas grafika pārskatīšanu.

PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs informēja, ka PA šādu jautājumu risināšanā ir kompetentāka nekā Valsts kase, tāpēc PA dibinās jaunu kapitālsabiedrību, kas nodarbosies ar «KVV Liepājas metalurga» kredīta un restrukturizācijas jautājumiem.

«Kapitālsabiedrībai ir vieglāk pārraudzīt izsniegto kredītu, nevis valsts iestādei. Turklāt no visām valsts kapitālsabiedrībām PA ir visatbilstošākais profils šāda uzdevuma veikšanai. Tieši šim projektam tiks dibināts PA meitasuzņēmums, tāds pats kā «Reverta» un «Hiponia»,» skaidroja Loginovs un piebilda, ka PA kapitālsabiedrība tiks dibināta drīzumā, tad arī būs zināms tās nosaukums.

Vēl nav zināms, vai jaunās kapitālsabiedrības izveidē tiks piesaistīti jauni darbinieki, taču ir skaidrs, ka kapitālsabiedrībā darbosies valde. «Iespējams, būs jāpiesaista konsultanti, vērtētāji, juristi utt. To visu ir vieglāk organizēt caur kapitālsabiedrību,» sacīja PA vadītājs.

PA līdz 1.jūnijam ir jāpiedāvā risinājums, kā rīkoties ar «KVV Liepājas metalurgam» izsniegto valsts kredītu, lai valsts naudu atgūtu pārskatāmā nākotnē. «Ideja ir atgriezties pie normāli strādājoša kredīta. Tas var nozīmēt arī jauna maksājumu grafika izstrādi,» pieļāva Loginovs.

Kā ziņots, AS «KVV Liepājas metalurgs» krīzē var izdzīvot tikai ar valsts atbalstu. Latvijai jāorientējas pēc Eiropas Savienības (ES) prakses, kas parāda ar cik izlēmīgām metodēm ES valstu valdības atbalsta metalurģijas nozari. Tāpat Ukrainas investori aicina Latvijas valdību pārskatīt 60 miljonus eiro lielo uzņēmuma parāda summu, aģentūru LETA informēja «KVV Liepājas metalurgs» valdes loceklis Igors Talanovs.

To paužot, Talanovs atsaucas uz dažu ES valstu ekonomikas ministru atklāto vēstuli, kas adresēta Eiropas Komisijas amatpersonām, un Latvijas ekonomikas ministra Arvila Ašerādena viedokli, ka šī iniciatīva ir apsveicama un atbalstāma, kas izklāstīts KVV Liepājas metalurgs vadībai 15.februārī nosūtītajā vēstulē. Ašeradens vēstulē apliecinājis, ka arī Latvijas valdība ir ieinteresēta rast abpusēji pieņemamu risinājumu tiem sarežģījumiem, kas ir skāruši «KVV Liepājas metalurgs» saimniecisko darbību.