/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
/nginx/o/2018/07/13/8911190t1h1cf8.jpg)
Eiropas Savienība (ES) nevar risināt visas pasaules bēgļu problēmu viņus vienkārši pārdalot, un ir nepieciešams darīt kaut ko vairāk, intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks.
Pabriks: ES nevar risināt bēgļu problēmas viņus vienkārši pārdalot
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš atzina, ka ideja par bēgļu kvotām nekur nav pazudusi, taču šobrīd tā ir grūtāk īstenojama. «Nevaram risināt visas pasaules bēgļu problēmu ar viņu pārdali. Mums ir jādara kaut kas vairāk. Ticu, ka nonāksim pie risinājuma. Lielākā daļa valstu iebildīs par kvotām,» teica Pabriks.
Pabriks pirmdien EP Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju (LIBE) iepazīstinās ar sagatavoto ziņojumu par Eiropas robežu un krasta apsardzību. Sēdes laikā paredzēts uzklausīt arī Eiropas Savienības Nīderlandes prezidentūras un Eiropas Komisijas viedokli par šo jautājumu, kā arī iepazīties ar «Frontex» izpilddirektora Fabrisa Ledžeriedi (Fabrice Leggeri) un Eiropas datu aizsardzības uzraudzības aģentūras pārstāvja Voiceka Viviorovska (Wojciech Wiewiorowski) prezentācijām.
EP deputāts intervijā pastāstīja, ka šobrīd, sastopoties ar migrācijas spiedienu uz ES robežām, viens no galvenajiem plāna punktiem ir izveidot kopējo ES robežapsardzes aģentūru. «Tur būtu 1500 robežsargi, tehhnikas vienības. Tas ļautu taj valstij, kur ir problēmas, sniegt palīdzību. Ja mums izdosies vienoties, cerams, ka vasaras otrajā pusē šī aģentūra sāks darbu,» teica Pabriks.
Pabriks tika apstiprināts par EP galveno ziņotāju Eiropas Komisijas priekšlikumam par Eiropas robežu un krasta apsardzes izveidi. Eiropas Komisijas priekšlikums paredz izveidot Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūru uz esošās robežu aģentūras «Frontex» bāzes un vienlaikus radīt integrētu ES ārējo robežu apsargāšanas mehānismu, par kuru atbildīgas būtu visas ES dalībvalstis.
Plānots, ka balsojums par šo priekšlikumu LIBE notiks maija beigās, bet, pēc vienošanās panākšanas ar Nīderlandes prezidentūru, balsojums Eiropas Parlamentā varētu notikt jau jūnijā vai jūlijā. Lai Eiropas Komisijas priekšlikums tiktu īstenots, tam ir jāiegūst arī EP akcepts.