/nginx/o/2018/07/13/8912443t1h11dd.jpg)
«Jā – tas labs jautājums feministēm – ko liekat vietā? Kā panāksit, ka sieviete bez sišanas kļūst par priekšzīmīgu māti, sievu un Sievieti galu galā. Kā neitralizēsiet viņas Dzemdi un Dievieti, panākot, ka tās netraucē sievietes ceļā uz Sievieti? Ja feministes saka A, tad jāsaka arī B. Vai ir izgudrots kas labāks par vardarbību?» savā mājas lapas blogā raksta psihoterapeits Viesturs Rudzītis.
Psihoterapeits Viesturs Rudzītis savā mājas lapā (http://www.viestursrudzitis.lv) publicējis provokatīvu rakstu jeb drīzāk pārdomas, kas izraisījušas diskusiju vētru publiskajā telpā.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Lūk, pierādījums tam, ka psihoterapijai kategoriski jābūt medicīnas nozarei, ko nedrīkst vert vaļā humanitārijiem: http://t.co/KMfKuVDkP0— Ksenija (@and_kse) December 2, 2014Rudzītis rakstā aplūko savā pieredzē sastaptās divas pretējas terapeitiskas pieredzes. Klientam, kurš diendienā aizstāv vardarbībā cietušas sievietes, pretī liekot klientu, kura stāsts psihoterapeitam licis aizdomāties par tēmu – kā vispār var iztikt bez spēka lietošanas pret sievieti jeb precīzāk – dažām tās «atpakaļvelkošajām» lomām? Vai var to kaut kā aizstāt?
Piedāvājam nelielu ieskatu Viestura Rudzīša pārdomās par vardarbību pret sievietēm:
* Ja sieva neskatās uz vīru, tad nostājas pret savām ilgtermiņa interesēm – viņa neiegūst robežas, kurās vīt savas personiskās garīgās mājas ligzdiņu. Un līdz ar neiegūtajām robežām – iespēju pasargāti doties dziļumā. Viņai liekas, ka ir ieguvusi brīvību, neviens viņu neierobežo. Bet viņa nespēj tik daudz brīvības paņemt, ja viņai pieder viss un nekas. Viņa no kaut kā (bieži vien īsti neapjausta) ir bēgusi, nonākusi kaut kādā «emancipētas» sievietes realitātē, un viņai nav iespēju ieraudzīt, vai bija un vai ir kādas alternatīvas? Vai ir jājūtas laimīgai un kaut ko panākušai, vai viņa tāda patiešām ir?
* Kā uz faktu, ka sieva ne uz viņu lūkojas, reaģētu vidējais latviešu (krievu, vācu, ebreju …) vīrietis simts, divsimt vai trīssimt gadus atpakaļ? Vispirms, dažās no minētajām kultūrām tāda sievas uzvedība nemaz nebūtu iespējama. Bet, ja tomēr, tad
sadotu sievai pa ausīm vai pa muti, noslānītu, izvarotu, vismaz izlamātu, verbāli pazemotu. Ar vārdu sakot, vestu pie prāta, pats no tā ļoti ciezdams.
Sūri grūti iemācītu, ka sievas īstā laime ir tikt vīra ierāmētai, par ko nevar būt šaubu arī mums, stiprinātiem ar Bībeles vārdiem par vīru kā sievas galvu. Un punkts. Sieva, beidzot nākusi pie prāta, vīru sagaidītu mājās ar siltām vakariņām, pasniegtu čības un palīdzētu novilkt mēteli no nogurušajiem pleciem.
Šarlatānisms ir smieklīgs, kamēr tas nesāk kļūt bīstams. Piemēram, attaisnojot vardarbību pret sievieti: http://t.co/n118hSkeT5— Džeina Tamuļeviča (@dzeina) December 2, 2014* Un pavisam maz ir jādomā par to, kāda ir senā vardarbības pret sievieti (t.i. Dzemdi, Dievieti un Māti/Meitu) jēga, funkcija. Kādēļ ir labi, ka vardarbība – galu galā viss, kas notiek vairāk par vienu reizi, ir ne tikai negatīvs, bet arī pozitīvs, ja jau atkārtojas. Tikai ļoti bieži ir tā, ka tas pozitīvais ir pratis labi paslēpties, tas jāatrod.
*... Kas tiek nodarīts pāri sievietēm, aizliedzot vardarbību pret sievietēm. Vai –
kādēļ ir labi, ka sievietes iekausta un tamlīdzīgi, kamēr viņas iemācās sagaidīt vīru mājās ar siltām vakariņām, pasniedz tam čības
un palīdz novilkt mēteli. Varētu to formulēt vēl citādāk – ar ko jāpiepilda tukšums, kas paralizē sievietes dzīvi pēc tam, kad tikusi aizliegta un kriminalizēta vardarbība pret sievietēm?
Vai nākamajā @VRudzitis sacerējumā sekos pamācošu selfiju sērija "Kā es situ savas sievietes"? http://t.co/tF4JpUcinK @Tiesibsargs_LV ?— Ieva Vītiņa (@IevaViitinja) December 2, 2014* Es te neapskatīšu citas idejas, kā sievu tomēr nesist, kā bez tāda instrumenta iztikt. Varbūt komentētāji padalīsies ar pieredzi. Tomēr uzsvēršu, ka jautājums ir ļoti aktuāls. Jo, kā jau rakstīju, ne jau visas sievietes pat pēc vizītes(-ēm) pie manis «nāk pie prāta» un «atgriežas» pie vīra. Ja tas nenotiek, tad esam atpakaļ matriarhātā, kas mums savukārt liecina par feminisma slēpto ideoloģiju.
Kā lai vēl tās sievietes ierāmē, ja viņām pašām liekas, ka nevajag? Kādas vēl bez sievas sišanas izejas?
Kādas ir tavas pārdomas par Rudzīša teikto? Vai ir jebkāds attaisnojums vardarbībai?
@Tiesibsargs_LV Sveicināti!Kā būtu traktējami šīs publiskās personas, kurš uzdodas par ārstu-psihoterapeitu izteikumi?http://t.co/wEf6ZPl2ZC— Liene Kupča (@lkupca) December 2, 2014