Sudānas ķīlnieku atbrīvošanā liela loma kompromisiem (11)

Kompromisiem un pārrunām - liela loma

Tādi publiski paziņojumi kā „izpirkuma naudu nemaksāsim” vēl nenozīmējot, ka tā patiešām arī notiks, tā telefonintervijā TOP10 norādījis Krievijas ģenerālprokurora palīgs Mihails Rjabko. „Ziniet, tas vairāk domāts masu informācijas līdzekļiem - nostāja, ka mēs ar bandītiem uz pārrunām neejam, bet īstenībā kur likties? Citādi taču cilvēki ies bojā. Parasti maksā,” tā sacījis Rjabko.

Lai panāktu ķīlnieku atbrīvošanu, esot jāiet uz jebkādiem kompromisiem, tā uzskata eksperts, jo otros svaru kausos ir cilvēku dzīvības. Taču tādi paziņojumi - „mēs nemaksāsim” var arī būt bīstami, jo varot padarīt noziedzniekus nervozus un tā rezultātā ciestu ķīlnieki.

Rjabko paudis TOP10 viedokli: „Iznāk, ka kādam tie ir politiskie lozungi, bet cilvēki taču cieš, viņi taču tur atrodas, un es nedomāju, ka viņiem ir pārāk jautri. Nekādā gadījumā nedrīkst rakstīt, ka mēs ar bandītiem uz pārrunām neejam. Nu, kā neejam!? Cilvēki taču cieš! Ko nozīmē neejam? Ejam un sarunāsimies! Vajadzēs - naudu savāksim.”

Tāds scenārijs, kad izpirkuma maksa atgūta un ķīlnieki atbrīvoti, bet paši bandīti aiz cietuma restēm - tā lielākoties notiekot tikai filmās, atzinis Rjabko. Parasti tomēr kāds paliekot zaudētājos.

Birkavs: Iespējams, valdības paziņojums bijis pārsteidzīgs

Savukārt kādreizējais ārlietu ministrs Valdis Birkavs TOP10 norādījis, ka, iespējams, Latvijas valdības paziņojums par naudas nemaksāšanu Sudānas nolaupītājiem, bijis pārsteidzīgs. Birkavs ir viens no tiem, kurš vada Madrides kluba misiju Austrumtimorā, Austrumāfrikā un Vidējos Austrumos.

„Uzreiz atklāj visas kārtis, samazina sarunu diapazonu, variācijas kļūst mazāk. Tas, ka valsts principā paziņo: mēs nemaksāsim, tas ir princips; bet tas nav jāpiemēro katrā konkrētā gadījumā. Labāk atstāt durvis vairāk vaļā sarunām,” tā teicis Birkavs.

Pētot dažādus ķīlnieku krīžu iznākumus, Birkavs esot secinājis, ka lielākoties tās tiek atrisinātas veiksmīgi un tas dod pamatu cerībai, ka arī Latvijas trīs pilotiem briesmas nedraud.

Birkavs atzinis: „Profesionāļi apgalvo, ka Sudānā ir diezgan liels pilotu trūkums. Līdz ar to iespējams, ka piloti ir vajadzīgi, lai pārvadātu kādas nelegālas kravas - narkotikas vai ieročus. Tādā gadījumā pēc padarītā darba arī viņus var atbrīvot, bet tie visi ir minējumi.”

Ķīlnieku krīzes praksē tiekot risinātas dažādi – tās var būt sarunas profesionāla pārrunu eksperta vadībā, tā var būt arī militāra atbrīvošanas misija. Divu vienādu situāciju neesot, katrs gadījums ir individuāls. Tomēr šādās lietās ātru risinājumu neesot, tā TOP10 atzinuši abi eksperti, jo vairāk tādēļ, ka Sudāna ir desmitā lielākā valsts pasaulē.

Sudānā pašlaik atrodas 10 "GM Helicopters" darbinieki

Par nolaupītajiem kompānijas „GM Helicopters” pilotiem klusējot ar viņu darba devējs. Uzņēmumā sastaptais darbinieks vārdos bijis gaužām skops un uz visiem TOP10 jautājumiem tika saņemta viena atbilde „GM Helicopters” darbinieks Aigars skaidrojis: „Man lūdza nodot tā: ja kāds interesējas, tad Ārlietu ministrijā ir Jānis Sīlis, kas ar presi var runāt, mums nav nekādas informācijas. Jā, caur viņiem tikai visa informācija.”

Vēlāk TOP10 tomēr izdevies noskaidrot, ka no šā uzņēmuma Sudānā kopumā patlaban atrodas desmit cilvēki - divas piecu darbinieku komandas. No vienas šādas komandas tika nolaupīti šie trīs piloti. Divi piloti un bortmehāniķis esot pieredzējuši ANO misijās, un mājās viņus gaida tuvinieki.

Ar ķīlnieku tuviniekiem strādā AM psihologs

Ar nolaupīto pilotu radiniekiem šajās dienās esot tikusies Aizsardzības ministrijas psihologu daļas darbiniece Sandra Landratova. Viņa stāstījusi, ka nolaupīto tuviniekiem šobrīd patiešām esot grūts laiks.

Landratova TOP10 norādījusi: „Viņi ir informēti par to, kur var vērsties, kad ir sajūta, ka nevar vairs izturēt, jo ir tie blakusefekti: nevar aizmigt, ļoti grūti gulēt, visu laiku domas raisās ap šo tēmu - kas notiek ar manu tuvinieku, manu vīru, ar manu dēlu? Vispār grūti par kaut ko citu domāt.”

Sudānas ķīlnieku ģimenes Latvijā cenšoties būt stipras un nekrist panikā, nenolaist rokas, tā sacījusi psiholoģe. „Un, jā, par to pašu, kā viņi jūtas, par to stiprumu - tas tāds uz naža asmens īstenībā. Es tā varētu cerēt un ticēt, ka tā tas ir, es diemžēl neko vairāk nedrīkstu teikt,” norādījusi Landratova.