Luksusauto par pievilcīgu cenu - laba PVN atmazgāšanas iespēja

Latvijas Televīzijas raidījums «De facto» ziņo, ka ar automašīnu «Range Rover Sport», kas deviņās dienās mainījusi septiņus īpašniekus un trīsreiz ceļojusi pāri robežām, brauc arī ārlietu ministra padomniece Sandra Sondore-Kukule. Tā 2014.gadā reģistrēta uz tobrīd viņai un Guntaram Kukulam piederošo firmu «Laimavoti».

Jauns, pilnas komplektācijas «Range Rover Sport» 2014.gada sākumā salonā Rīgā tika tirgots par aptuveni 80 tūkstošiem eiro. Guntara Kukula vadītais uzņēmums «Range Rover Sport» nopirka aptuveni divus mēnešus pēc tā izripošanas no salona par 50 tūkstošiem eiro.

Luksus auto ir reģistrēts kā pamatlīdzeklis saimnieciskās darbības veikšanai. Tas uzturēšanu padara lētāku, nekā to lietojot kā privātpersonai.

Guntars Kukuls «De facto» norādīja, ka Sandra Sondore-Kukule ir ne tikai ārlietu ministra padomniece, bet arī SIA «Laimavoti» līdzīpašniece. Kukuls saka: «Likums nenosaka, ka tikai darbinieki var izmantot automašīnu saimnieciskajā darbībā. Var izmantot arī kompānijas īpašnieki. Viņiem nav obligāti jāiet uz darbu, lai veiktu kaut kādu savu ieguldījumu saimnieciskajā darbībā. (..) Kritērijs ir viens – vai no šīs braukšanas ir kaut kāda jēga firmas saimnieciskajai darbībai. Attiecīgi – jēga bija.»

Ārlietu ministra padomniece auto lietošanu nav uzrādījusi amatpersonas deklarācijā. «Auto sākotnēji izmantoja, lietoja un ar to brauca Guntars Kukuls. Par to, vai man ir jānorāda deklarācijā tie gadījumi un konteksts, kurā esmu sēdējusi šim auto pie stūres, es konsultēšos ar VID,» raidījumam «De facto» atbild Sandra Sondore-Kukule.

Pēc laulības šķiršanas Sondore-Kukule vairs nav «Laimavotu» īpašniece, bet automašīna «Range Rover Sport» reģistrēts uz viņas pašas vārda.

Taču «De facto» uzmanību piesaistīja tieši auto ceļš līdz nonākšanai «Laimavotu» rīcībā.

Pēc CSDD datiem, automobilim deviņās dienās nomainīti septiņi īpašnieki, turklāt tas šajā laikā formāli arī vadāts šurpu turpu pāri Latvijas robežai.

Pēc «De facto» rīcībā esošās informācijas, pilnīgi jauno, pilnas komplektācijas «Range Rover Sport» 2013.gada nogalē autosalonā Rīgā nopirka kāda Igaunijā reģistrēta firma. Šādā darījumā PVN netiek piemērots.

Auto pircējs - OU «Estpartners Grupp». «De facto» šo firmu norādītajā adresē Tallinā neizdevās atrast.

2014.gada 14.janvārī igauņi auto pārdod uz Latviju - firmai «Portfelix», kas to Latvijā reģistrē pirmoreiz. Būtībā uzreiz pēc piereģistrēšanas auto arī noņemts no uzskaites, lai jau nākamais īpašnieks - «Forum Auto» to izvestu uz Lietuvu firmai «Britona».

SIA «Forum Auto» tirdzniecības vadītājs Jānis Ozols, lūgts skaidrot šā darījuma būtību, «De facto» atbild: «Minētā automašīna tika pirkta un pārdota kā lietota. Proti, tās nobraukums pārsniedza 6000 km. Lai pārliecinātos par darījuma tiesiskajiem aspektiem un ievērojot labu komercpraksi, SIA «Forum Auto», kā parasti, pārbaudīja publiskos reģistros pieejamo informāciju par darījuma partneriem (neviens juridisks šķērslis netika konstatēts).»

Pēc sešām dienām auto jau ceļo atpakaļ uz Latviju. To piereģistrē uz SIA «Cazanja», uzreiz noņem no uzskaites, un mašīna vēlreiz aizceļo uz Lietuvu, šoreiz - firmu «Generitus». Bet nākamajā dienā mašīna atkal ir atpakaļ Latvijā. To šeit nopirkusi un reģistrē «Revival Extra», un pēc dažām minūtēm tai atkal ir jauns īpašnieks – Sia «Vitiron». Pēc šā darījuma – 2014.gada 23.janvārī seko līzings un nodošana Kukulu ģimenes firmai «Laimavoti».

Sandra Sondore-Kukule norāda, ka auto iegādi kārtojis viņas nu jau bijušais vīrs, un viņa nezinot ne pārdevēju, ne cenu.

Guntars Kukuls «De facto» saka: «Mēs šo mašīnu, tas ir, es, pirku no uzņēmuma Latvijā, kas ir Latvijā reģistrēts un pastāvošs uzņēmums, un mans pienākums nav un es arī nezinu, kas ar to auto ir darīts pirms tam. Tā kā darījuma summa ir adekvāta un nav pazemināta vērtība, tāpēc tas, ko jūs stāstāt, ir pieņēmumi, un izklausās garšīgi, bet uz mani tas neattiecas.»

Sociālajos tīklos Guntars Kukuls raksta, ka par mašīnu samaksājis 50 000 eiro. Un ka tās firmas pārstāvis, no kuras auto tika iegādāts, teicis, ka tas ir demonstrācijas auto, un, lai to iegādātos ar atlaidi, jāgaida kādi divi mēneši.» Firma vārdā netiek nosaukta.

VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Iveta Buškevica norāda, ka šāds darījumu skaits un secība ir «pietiekams iemesls, lai pārbaudītu darījumu. Jo

šeit, pēc VID ieskata, veidojas iemesls, kādēļ nepieciešams pārbaudīt darījumu - kāpēc automašīna dažu dienu laikā tik bieži jāpārreģistrē

un kurš tad ir patiesā labuma guvējs no šīs automašīnas pārreģistrācijas.»

Par to, vai kādai no pieminētajām firmām ir veikti auditi, VID neatklāj.

«De facto» izpētīja, ka firmas («Portfelix», «Revival Extra», kā arī «Cazanja»), kurām šajā darījumu ķēdē teorētiski būtu jāmaksā PVN valsts budžetā, ir likvidētas tajā pašā gadā, kad noticis darījums.

Visām likvidētajām firmām pēdējā uzrādītajā pārskata gadā ir līdzīgs apgrozījums – aptuveni sešarpus miljoni, kas rada aizdomas arī par formāliem darījumiem,

kas ļauj PVN maksājumus savstarpēji nolīdzināt un neiemaksāt naudu budžetā. Neraugoties uz milzīgo apgrozījumu, firmās bijis pa vienam darbiniekam. Maksātnespēja tām pieprasīta par mazāko iespējamo summu. Redzams, ka vienas likvidētās kompānijas īpašnieks ir arī direktors firmai Lietuvā.

Bet firma «Vitiron», kas ir pēdējais ķēdes posms, pirms mašīna nonāca Kukulu īpašumā, pieprasījis maksātnespēju uzņēmumam «Portfelix», kas mašīnu pirmo reizi piereģistrēja Latvijā. Iemesls – nenomaksāts rēķins par astoņām riepām.

«Nodokļu administrēšanas pasākumu rezultātā, tai skaitā tematiskajās pārbaudēs un nodokļu auditos,

lai mēs pateiktu to, kas ir shēmas autors un īstenais labuma guvējs visā tajā, ir būtībā neiespējami (..) Uzrēķinu liekam tam, kurš ir izmantojis šo shēmu,

šos darījumus, lai saņemtu PVN nodokļa pārmaksu vai arī lai radītu šos apstākļus, ka nav jāmaksā PVN valsts budžetā no preces realizācijas,» saka VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Buškevica, atbildot uz vispārīgu jautājumu, vai šādās situācijās iespējams atšifrēt shēmas autorus.

Šobrīd redzams, ka firma, kas mašīnu pārdeva Kukuliem, pērn nonākusi kāda Moldovas pilsoņa īpašumā. Drīz pēc tam firma izslēgta no PVN reģistra. Adresē, kur firma reģistrēta, par to nekas neliecina. Taču tur reģistrēts vairāk nekā 400 firmu. Kaimiņi stāsta, ka tās regulāri meklējot kāds no Valsts ieņēmumu dienesta.

Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs «De facto» saka:

«Diemžēl dārgu auto galā mēs redzam šādas te shēmas tiek īstenotas, un patērētājs tiek ievilināts garšīgā cenā, tā ir stipri zemāka par dīlera cenu, mašīna tā pati, tikpat laba.

Šeit nopelna uz to – uz mašīnu pašu nē, bet uz PVN shēmām pārdevējs.»

«De facto» izpētītais liecina, ka ne tikai Sondores-Kukules auto gājis pa šo ceļu. Piemēram, ap to pašu laiku kāds cits «Range Rover» izlaists caur deviņu īpašnieku rokām, kur vismaz trīs firmas - gan no Latvijas, gan Igaunijas, ir tās pašas, kas iepriekš aprakstītajā shēmā. Četras izmantotās firmas sakrīt kāda «VW Touareg» pārrobežu pārdošanas karuselī.

Jau pieminētais «Vitiron» pēdējo trīs gadu laikā veicis vismaz 21, bet «Portfelix» - 16 automašīnu pārdošanu, kur īsā laikā mainīti auto īpašnieki un veikti pārrobežu darījumi.

Tie galvenokārt notikuši ar luksus klases auto.

«Pirmā pazīme, ko es redzu, ir, ka ir iesaistīti tik īsā laika posmā ar tik daudz starpniekiem ar pārrobežu darījumiem. Un

tipiska PVN izkrāpšanas shēma ir, kad prece ceļo no vienas valsts uz citu, un starpnieks, kas šo pārrobežu vai iegādi ES ir veicis, veic t.s. reverso PVN, kur PVN nav fiziski jāmaksā, viņu tikai atspoguļo deklarācijā,

un tad, pārdodot tālāk šo preci, saņemto PVN starpnieks nesamaksā budžetā. Vai arī tiek uzzīmēti preču iegādes dokumenti, lai varētu to attiecināt uz saņemto PVN un arī to neiemaksāt valsts budžetā. Tie ir divi tipiskākie gadījumi,» skaidro «Sorainen» partneris, nodokļu jomas eksperts Jānis Taukačs.

Šādas mašīnas, kuras acīmredzami virpuļo caur firmām ar dažu dienu vai pat minūšu starpību, CSDD nekavējas reģistrēt, jo visi dokumenti iesniegti likumā noteiktajā kārtībā. Viņi uzskata par lielu pretimnākšanu jau to, ka viņi pēc VID lūguma ļāvuši nodokļu kontrolētājiem piekļūt plašākam dokumentu klāstam tiešsaistē.