Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dārza pipari jeb paprika uzskatāmi par līderi starp dārzeņiem pēc C vitamīna daudzuma. Tā ir galvenā piparu vērtība. 100 gramu sarkanās paprikas satur 100 miligramu šā vitamīna. Sarkanajā piparā ir trīs reizes vairāk C vitamīna (stiprina imūnsistēmu) nekā dzeltenajā.
Zaļajā piparā, kas ir nenogatavojies sarkanais pipars, ir divtik daudz C vitamīna. Piparos ir arī B1, B2, PP vitamīns un beta karotīns, kas zināms kā A vitamīna priekštecis. No minerālvielām paprika visvairāk satur kāliju, fosforu un magniju. Tā ir bagāta ar cinku, tāpēc, to ēdot, ātrāk dzīst brūces. Sarkanie, oranžie un dzeltenie pipari satur arī luteīnu un zeaksantīnu, kas aizkavē redzes pasliktināšanos novecojot.
Pipari ir labs bioflavanoīdu avots – tā ir viela, kas aizsargā šūnas no slimībām un bojājumiem. Interesanti, ka atkarībā no rūgtvielas un kapsaicīna satura izšķir sīvo un saldo papriku. Saldajā paprikā ir 0,02 procenti, bet sīvajā – 0,08 procenti kapsaicīna. Tas labi mazina sāpes. Zinātnieki atklājuši, ka brīdī, kad kapsaicīns rada sāpīgi dedzinošo sajūtu, tas arī padara nejutīgus nervu galus, kas uztver citas sāpes.
Piparu krāsa mēdz būt ļoti dažāda – dzeltena, oranža, sarkana, purpura, gaiši un tumši zaļa, gandrīz melna, arī forma un lielums ir atšķirīgi. Ēteriskās eļļas piešķir pipariem raksturīgo aromātu, bet alkaloīdi dod sīvu un kodīgu garšu. Saldo papriku iesaka, lai uzlabotu ēstgribu un veicinātu gremošanu, kā arī slāpju remdēšanai. Sīvo papriku lieto kā garšvielu. Zaļā daļa ap paprikas kātiņu ir jāizgriež, jo tā satur indi – solanīnu. Saldo sulīgo papriku parasti lieto salātos un sautējumos, gatavo lečo, vienādās daļās klāt liekot tomātus.
Mazo, aso čili iedarbība var būt ļoti spēcīga. Lai tos ēstu, jāapgūst čili ēšanas māka, jo var apdedzināt lūpas un muti. Dedzinošā sajūta var būt ļoti stipra, līdzināties sāpēm. Ēdot svaigus asos piparus, jācenšas, lai tie nepieskartos lūpām un mēles galiņam. Ja čili uzpil uz ādas vai iekļūst acīs, dedzinošā sajūta var ilgt stundām. Pret zobu sāpēm noderēs smaganu ierīvēšana ar svaigu čili. Pipariem ir pretmikrobu ietekme zarnu traktā. Tie palīdz pret aizliktu degunu. Pipariem piedēvē arī asins viskozitāti mazinošas īpašības, tādējādi tie pasargā no trombozes.
INTERESANTI
• Pirmais piparus uz Eiropu ir atvedis Kolumbs
• Pipari ir tās pašas dzimtas augi kā kartupeļi un tabaka
• Vārds pipars (capsicum) cēlies no grieķu vārda kapto. Tas nozīmē kost
• Amerikā lietoja čili piparu sulu, lai sodītu neuzticīgas sievas un nepaklausīgus bērnus
• Čili asumu mēra skovilos. Šis nosaukums radies no zinātnieka Vilbura Skovila vārda, kas pārbaudīja piparu asumu ar brīvprātīgajiem, liekot viņiem dzert ar ūdeni atšķaidītu piparu sulu. Vidēji maigs pipars satur 4500 skovilla vienības, bet ass pipars var sasniegt pat 500 000 vienību
• Papriku dažreiz no iekšpuses bojā pelējuma sēne. Šādu papriku uzturā lietot nedrīkst
• Ēdot asos čili, pastiprināti izdalās endorfīni. Tie ir hormoni, kas rada labsajūtu.
Tāpēc senie acteki šiem pipariem piedēvēja dzimumdziņu veicinošas īpašības
• Ass, pikants ēdiens veicina vielmaiņu, tāpēc tiek sadedzināts vairāk kaloriju
Recepte
Melones un piparu salāti
Sastāvdaļas: 2 melones, neliels sarkans pipars, 2 ēdamkarotes citronu sulas, ēdamkarote saulespuķu eļļas, tējkarote malta ingvera, dekorēšanai – dārzeņi.
Pagatavošana: melones mīkstumu un piparu sagriež gabaliņos. Abus sajauc, citronu sulu sajauc ar eļļu un pārlej melonei. Salātiem uzkaisa ingveru, samaisa ar dakšiņu. Pasniedz atsevišķos porciju traukos, dekorē ar svaigiem dārzeņiem.
EKSPERTA VIEDOKLIS
Andis BRĒMANIS, dietologs
Īpatnību dod ēteriskās eļļas
Paprika ir specifiska – tajā ir daudz C vitamīna, tā satur beta karotīnu, kas dod dzeltenu, sarkanu vai oranžu krāsu, bet tā nav tik daudz kā burkānos. Sastāvā ir arī minerālvielas – kālijs un magnijs. Paprikai raksturīgas ēteriskās eļļas, kas piešķir specifisku garšu. Tā dažkārt daļai cilvēku nepatīk, rada vēdera gāzēšanos un atraugas. Ja tā notiek, papriku labāk nelietot. Ja tās ēšana problēmas nerada, to var lietot svaigu.
Tie, kam nepatīk svaiga, var sutināt un ēst sautējumu. Variantu ir daudz. Ne vienmēr viss ir jāēd tikai svaigs. Kā vienmēr, ieteikums – nevajag pārspīlēt ar eļļas lietošanu. Gatavojot sautējumu, eļļu labāk pievienot ēdiena gatavošanas beigās.
Papriku var lietot gremošanas veicināšanai, arī slāpju remdēšanai, jo paprikā ir daudz ūdens – salīdzinoši vairāk nekā, piemēram, burkānos. Visos dārzeņos ūdens ir 80 līdz 90 procentu. Par katru dārzeni var teikt, ka tas ir jāēd. Arī paprika. Jo daudzveidīgāks ir dārzeņu klāsts ēdienkartē, jo labāk.